ŽURNĀLS Viedoklis

Ievads

Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka personām, kuras aprūpējušas bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem astoņus gadus līdz bērna 18 gadu vecumam un uzkrājušas 25 gadu apdrošināšanas stāžu, ir tiesības uz vecuma pensijas saņemšanu ar atvieglotiem noteikumiem. Saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturto daļu tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas (2023. gadā – 59,6 gadu), ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, proti, līdz bērns ir sasniedzis 18 gadu vecumu, ir aprūpējis bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti.¹ Saskaņā ar normatīvajiem aktiem persona (arī bērns) invaliditātes statusu iegūst, kad tai noteikta invaliditāte, ko apliecina noteiktā kārtībā izsniegts dokuments.

Autore savā juridiskajā praksē ir sastapusies ar gadījumiem, kad esošā normatīvā regulējuma ietvarā mātes, kuras nesavtīgi veltījušas savu dzīvi bērnam ar invaliditāti un pat ar iegūtu 30 gadu apdrošināšanas stāžu, īpaši "mūžīgo bērnu" mammas, kas nav savu bērnu atdevušas valsts aprūpē un rūpējušās par viņu pašas, mēdz atrasties prettiesiskā un diskriminējošā situācijā. Autores ieskatā, šīs situācijas prasa tiesiskā regulējuma izmaiņas, lai sekmētu to, ka bērna ar invaliditāti vecāki vai aizbildnis spētu bez ierobežojumiem realizēt savas tiesības uz vecuma pensijas saņemšanu ar atvieglotiem noteikumiem.

Tiesību uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem rašanās nosacījumi bērnu ar invaliditāti vecākiem un aizbildņiem

Tiesības uz pensionēšanos ar atvieglotiem noteikumiem saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" 11.