ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst attīstītākās pasaules valstis. Tās galvenie mērķi ir veicināt apņemšanos ievērot demokrātijas un tirgus ekonomikas principus, sekmēt globālo tirdzniecību un ilgstošu ekonomisko attīstību.¹

OECD darbība koncentrējas uz tādām svarīgām valsts tautsaimniecības nozarēm kā makroekonomika un statistika, tirdzniecība, investīcijas, izglītība un zinātne, attīstības politika, sociālie jautājumi, izņemot aizsardzību. OECD ir liela nozīme valsts pārvaldes stiprināšanā, palīdzot dalībvalstu valdībām identificēt ekonomiskās problēmas sektorālā griezumā un nosakot politiku šo trūkumu novēršanai.² Korupcijas apkarošana ir viena no jaunākajām un aktīvākajām iniciatīvām.³

2013. gada 3. oktobrī Latvija kļuva par pilntiesīgu Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas dalībvalsti un tika uzaicināta pievienoties 1997. gada 21. novembra OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija).⁴

2014. gada 21. martā Latvija ratificēja Konvenciju, pieņemot likumu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos".

Konvencija stājās spēkā 2014. gada 30. maijā.⁵ 2016. gada jūlijā Latvija kļuva par 35. OECD dalībvalsti.⁶

OECD Konvencija un tās prasību izpildes kontrole (vispārīgs raksturojums)

Konvencijā iekļautie pienākumi dalībvalstīm korupcijas apkarošanas jomā ir vērsti uz vairāku mērķu sasniegšanu: novērst un apkarot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu saistībā ar starptautiskajiem biznesa darījumiem, paredzot kriminālatbildību par šāda veida kukuļošanu; nodrošināt atbildības piemērošanu juridiskajām personām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu; nodrošināt valsts spēju sekmīgi apkarot starptautisko kukuļošanu, kā arī veicināt starptautisko sadarbību šī noziedzīgā nodarījuma izskaušanā.⁷

Konvencija paredz valstij juridiski saistošus standartus kriminālatbildības noteikšanai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos un pasākumiem, lai šo noziegumu apkarošana būtu efektīva.

OECD regulāri seko Konvencijas piemērošanas praksei, sniedzot vērtējumu un rekomendācijas par to, kā valstis īsteno un izpilda Konvenciju. Attiecīgos ziņojumos par izpildes gaitu tiek aplūkoti konkrētajai valstij specifiski jautājumi, kas izriet no izmaiņām tiesiskajā un institucionālajā sistēmā, kā arī tiek apkopots progress, kas panākts kopš iepriekšējās novērtēšanas.

Vērtējot nacionālo tiesību normu piemērošanas praksi, OECD ņem vērā to piemērošanu ne tikai ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietās, bet arī nacionālo valsts amatpersonu kukuļošanas lietās (it īpaši, ja analogu ārvalstu kukuļošanas lietu nav).