ŽURNĀLS Redaktora sleja

17. Oktobris 2023 /Nr.42 (1308)

Pastāvēs, kas pārmainīsies
Mg. iur.
Helmuts Jauja
Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupas loceklis, maksātnespējas tiesību jomai veltītā “Jurista Vārda” tematiskā laidiena viesredaktors 

Maksātnespējas tiesību joma Latvijā pēdējās divās desmitgadēs ir piedzīvojusi ļoti būtiskas un brīžiem straujas izmaiņas. Īsi pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes stājās spēkā tobrīd modernizētais Maksātnespējas likums, ieviešot gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, gan tiesiskās aizsardzības procesu. Taču pēc dažiem gadiem maksātnespējas regulējums tika vēlreiz būtiski pārbūvēts, un 2011. gada nogalē stājās spēkā jau nākamais Maksātnespējas likums, kuru piemērojam joprojām. Reaģējot uz samilzušajām problēmām maksātnespējas procesu ļaunprātīgā izmantošanā, sekoja vērienīga maksātnespējas administratoru regulējuma reforma, kura ir palīdzējusi maksātnespējas nozares daudz cietušajam "mundierim" piešķirt piedienīgu izskatu. Tāpat gadu gaitā regulāri ir veikti grozījumi Maksātnespējas likumā, uzlabojot procesu efektivitāti un novēršot praksē konstatētās regulējuma pretrunas un nepilnības.

Šī gada 16. martā tika pieņemti un nu jau spēkā ir stājušies kārtējie grozījumi Maksātnespējas likumā. Tie galvenokārt saistīti ar t.s. Pārstrukturēšanas direktīvas1 ieviešanu. Smeļoties iedvesmu no ASV slavenā Chapter 112 regulējuma, finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas ideja Eiropā pēdējās desmitgadēs ir guvusi arvien lielāku popularitāti, taču ES dalībvalstīm ir bijušas atšķirīgas sekmes restrukturizācijas regulējuma ieviešanā un piemērošanā. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka visās dalībvalstīs ir pieejama procedūra, kas ļauj efektīgi risināt uzņēmumu finanšu problēmas agrīnā to stadijā un saglabājot uzņēmuma darbību. Mūsu tiesiskās aizsardzības process (TAP) lielā mērā atbilst direktīvas izvirzītajiem raksturlielumiem, ļaujot secināt, ka maksātnespējas regulējums mums ir viens no progresīvākajiem. Taču likumdevējam ir nācies pieslīpēt un papildināt TAP regulējumu, lai tas atbilstu visām direktīvas obligātajām prasībām. Būtiskas pārmaiņās skārušas procesa norisi t.s. ierosināšanas stadijā, ir mainīta TAP uzrauga loma un profesionālās kvalifikācijas prasības, ieviesti atsevišķi jauni institūti. Plašāk par atsevišķiem jaunumiem TAP regulējumā no politikas veidotāju skatpunkta varam gūt ieskatu Lienes Ozolas rakstā šajā "Jurista Vārdā". Savukārt Edvīns Draba ir aplūkojis tādu jaunu TAP institūtu kā ipso facto klauzulas aizliegums.

Pārstrukturēšanas direktīva skar arī fizisko personu maksātnespējas procesus. Ar jaunākajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā ir padarīts efektīvāks veids, kā individuālie komersanti varēs dzēst pārmērīgas saistības, kas radušās neveiksmīgas komercdarbības rezultātā. Tāpat ieviesta iespēja pagarināt saistību dzēšanas termiņu un atcelt saistību dzēšanu jau pēc procesa beigām. Par būtiskākajiem grozījumiem fizisko personu maksātnespējas procesā plašāks izklāsts sniegts Gaida Bērziņa rakstā.

Apspriešanas vērti jautājumi sakrājušies arī maksātnespējas tiesību piemērošanas jomā. Par vienu no tādiem varam lasīt Lindas Sniegas-Svilānes rakstā. Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados aktīvi vēršas pret nodokļu parādnieku uzņēmuma ieguvējiem, ja ir iespējams konstatēt uzņēmuma pāreju. Tas ir radījis jautājumu par kreditoru interešu konkurenci situācijās, kad kādam no iesaistītajiem parādniekiem ir pasludināts maksātnespējas process. Jācer, ka L. Sniegas-Svilānes šajā numurā uzsāktajai diskusijai redzēsim arī konstruktīvu turpinājumu.

Jāpiebilst, ka ar Pārstrukturēšanas direktīvu centieni harmonizēt maksātnespējas regulējumu ES tiesību telpā nebeidzas. 2022. gada nogalē Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunas direktīvas priekšlikumu.3 Tās mērķis ir novērst šķēršļus vienotajam tirgum, saskaņojot atsevišķus dalībvalstu maksātnespējas procedūru elementus. Piemēram, maksātnespējīgu parādnieku darījumu apstrīdēšanu, administratoru pilnvaras attiecībā uz parādnieka mantu, kreditoru lomu procesā u.c. Par direktīvas gala versiju vēl ir pāragri spriest, šobrīd turpinās diskusijas. Tāpēc par to citā reizē.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132. OV L 172, 26.06.2019., 18.-55. lpp.

2. ASV Maksātnespējas likuma (Bankruptcy Code) 11. nodaļa (Chapter 11), kas regulē parādnieka restrukturizāciju kā alternatīvu likvidācijai.

3. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022PC0702

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Jauja H. Pastāvēs, kas pārmainīsies. Jurista Vārds, 17.10.2023., Nr. 42 (1308), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Liene Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likuma nesenie grozījumi formālās pārstrukturēšanas fokusā
2023. gada 16. martā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā,1 kas galvenokārt izstrādāti, lai ieviestu Direktīvas par pārstrukturēšanu un maksātnespēju2 (turpmāk – Direktīva) prasības. Šī raksta mērķis ir sniegt ...
Edvīns Draba
Skaidrojumi. Viedokļi
Ipso facto klauzulu aizliegums tiesiskās aizsardzības procesā
Ar nesenajiem grozījumiem Maksātnespējas likuma 37. panta pirmā daļa ir papildināta ar 9. punktu, nosakot, ka ar tiesas lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk arī – TAP) lietas ierosināšanu stājas spēkā aizliegums ...
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi aktuāli grozījumi fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā
10 komentāri
Linda Sniega-Svilāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmuma pāreja – vai viena un tā paša lupatu deķa raustīšana uz visām pusēm
7 komentāri
Uldis Krastiņš
Notikums
Tiesības arī ir valoda
AUTORU KATALOGS