Konkurences tiesības un to ievērošanas nodrošināšana pēdējo gadu laikā ir bijis viens no aktuālākajiem jautājumiem kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES), tā arī Latvijas likumdevējam. Tas tāpēc, ka mūsdienu ekonomikas aprites ātrums un tehnoloģiskās iespējas pieprasa izstrādāt saprotamu, taču vienlaikus efektīvu konkurences tiesību regulējumu. Efektīvam konkurences tiesību regulējumam jāietver ne tikai skaidri "spēles noteikumi", bet arī visiem tirgus dalībniekiem saprotamas tiesiskās sekas šo noteikumu pārkāpumu gadījumā. Raksta ietvaros uzmanība tiks vērsta tieši uz privāttiesiskajām sekām konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā. Precīzāk, tiks aplūkotas īpatnības ES konkurences tiesību ieviešanā un ieviešanas sekas uz konkurences tiesību pārkāpēju savstarpējām tiesiskajām attiecībām.
Solidāra atbildība Latvijas konkurences tiesībās
Atbilstoši Civillikuma1 1779. pantā nostiprinātajam vispārīgajam zaudējumu atlīdzināšanas principam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumiem šis princips ir ietverts Konkurences likuma2 (turpmāk – KL) 21. panta pirmajā daļā, kas paredz personai, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, tiesības prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, tai skaitā atrauto peļņu un procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta zaudējumu atlīdzība, lai nodrošinātu tādu stāvokli, kāds personai būtu bijis, ja konkurences tiesību pārkāpums nebūtu izdarīts. Savukārt šī paša panta ceturtā daļa noteic: "Pārkāpēji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kopīgi izdarīta konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, izņemot šā panta piektajā un septītajā daļā minētos gadījumus." Tātad Latvijas konkurences tiesību regulējums par zaudējumu atlīdzību paredz, ka kopīgi īstenota pārkāpuma gadījumā visi vainojamie atbildēs solidāri. Respektīvi, no vienas puses, cietušais var prasīt visu konkurences tiesību pārkāpuma dēļ ciesto zaudējumu summu no jebkura tirgus dalībnieka, kurš ir vainojams attiecīgajā pārkāpumā. Savukārt, no otras puses, jebkuram pārkāpējam ir jāatlīdzina arī tie zaudējumi, kas radušies pārējo iesaistīto subjektu dēļ.
Vērtējot solidāras atbildības noteikšanas mērķi, jāanalizē solidāras atbildības noteikšanas pamats. Iepriekš minētā KL 21. panta ceturtā daļa kopā ar citiem solidāras atbildības noteikumiem tika ieviesta KL ar 2017. gada 5. oktobrī pieņemtajiem KL grozījumiem3 (turpmāk – Grozījumi). Grozījumu teksts tika izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/104/ES (2014.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes