ŽURNĀLS Atskatā un darbībā

7. Novembris 2023 /Nr.45 (1311)

Civilprocesa likuma 25 gadi
1 komentāri
Mg. iur.
Martins Osis
 

1998. gada 14. oktobrī Saeima pieņēma vienu no nozīmīgākajiem procesuālajiem likumiem Latvijā un noteica, ka tas stāsies spēkā 1999. gada 1. martā. Šā gada oktobrī aprit 25 gadi kopš Civilprocesa likuma pieņemšanas, un tādēļ ir vērts īsi atskatīties gan uz 74 reizes grozītā likuma satura jautājumiem, gan piemērošanu, gan arī civilās tiesvedības izaicinājumiem turpmākajiem gadiem.

I. Latvijas Civilprocesa kodeksa vietā

Ar Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) spēkā stāšanos 1999. gada 1. martā tas ieņēma 1963. gada 27. decembrī pieņemtā Latvijas Civilprocesa kodeksa vietu un tādējādi kļuva par civilprocesa nozīmīgāko avotu Latvijā. Toreizējā Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Aigara vadītā darba grupa bija paveikusi lielu un nozīmīgu darbu, kas nešaubīgi veicināja tiesiskās kārtības nostiprināšanos un tiesu reformas īstenošanu atbilstoši likumam "Par tiesu varu".2

Būtiskākās CPL un Latvijas Civilprocesa kodeksa atšķirības pārskatāmā veidā jau pēc CPL pieņemšanas trīs publikācijās izklāstīja tā izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Aigars. Tika norādīts, ka, piemēram, jaunajā likumā ietverti noteikumi tikai par civiltiesisko strīdu izšķiršanas kārtību tiesās, skaidri formulēts sacīkstes, pušu līdztiesības, dispozitivitātes un civillietas izskatīšanas atklātuma princips, liegtas apgabaltiesu tiesības izņemt civillietas no rajona (pilsētas) tiesām un pieņemt tās savā tiesvedībā, notikusi atteikšanās no civillietu izskatīšanas termiņiem, pieļauts Senāta paplašinātais sastāvs,3 nostiprinātas lietas dalībnieku tiesības piedalīties tiesas sēdēs un paredzēta lietas izskatīšanas atlikšana, ja lietas dalībniekam par tiesas sēdes vietu un laiku nav paziņots vai arī tas neierodas attaisnojošu iemeslu dēļ,4 vairs nav pārsūdzams tiesas blakus lēmums5 u.c. Kā redzams, tad CPL autori (G. Aigars, M. Dudelis, R. Saulīte, G. Višņakova, J. Stalidzāns, V. Naumovs, G. Zemrībo, J. Rozenbergs)6 procesuālo regulējumu bija būtiski modernizējuši un padarījuši atbilstošu demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām. Šobrīd par pašsaprotamām uzskatītās procesuālās garantijas un principi, kas netika noteikti vai nodrošināti Latvijas Civilprocesa kodeksā, ar jauno CPL tika iedzīvināti un darbojas joprojām.7

Ar 25 gadu ilgu laika distanci var atskatīties un pavērtēt, vai toreizējā izšķiršanās, pirmkārt, pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pietiekami ilgu laiku piemērot vēl LPSR laika likumu, kas daudzkārt grozīts, otrkārt, neatjaunot 1938. gada Civilprocesa likumu, bet izstrādāt jaunu, ir attaisnojusies. Katram, protams, šis vērtējums būs savs, taču šķiet, ka šī izvēle ir bijusi visai piemērota un saprotama. Par to var liecināt vairāki apsvērumi.

Pirmkārt, okupācijas laika likuma, kas gan ticis grozīts, piemērošana noteiktu laiku ir saprotama un balstīta tūlītējā un praktiskā nepieciešamībā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir jānodrošina pat tad, ja okupācijas vara ir kritusi, visa sabiedrība ir lielu izmaiņu vidū un līdz tiesību un tiesu sistēmas transformācijas beigām un stabilitātei vēl ir pietiekami tāls ceļš ejams. To apliecina ne tikai Latvijas Civilprocesa kodeksa piemērošana līdz 1999. gada 1. martam (Latvijas Civilprocesa kodeksa 22.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vēsture
7. Novembris 2023 / 08:10
1
ATBILDĒT
Citāts no raksta: "Ar 25 gadu ilgu laika distanci var atskatīties un pavērtēt, vai toreizējā izšķiršanās, pirmkārt, pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pietiekami ilgu laiku piemērot vēl LPSR laika likumu, kas daudzkārt grozīts, otrkārt, neatjaunot 1938. gada Civilprocesa likumu, bet izstrādāt jaunu, ir attaisnojusies." Par kādu 1938. gada Civilprocesa likumu ir runa? Starpkaru posmā vēl joprojām tika piemērots 1864. gada Civilprocesa nolikums, kurš, protams, tika grozīts. 1923., 1932. un 1938. gadā sagatavotie izdevumi ir nevis jauni likumi, bet gan 1864. gada Civilprocesa nolikuma tulkojums latviešu valodā ar līdz šiem gadiem veiktajiem grozījumiem (kodifikācijas izdevumi). Plašāk par civilprocesa tiesībām šajā laikā sk. grām. Latvijas tiesību vēsture (1914-2000), Rīga: 2000, 277.-278.lpp.
visi numura raksti
Inese Bāra, Ineta Krodere
Viedoklis
Vai grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā mainīs dzīvnieku aizsardzības likteni
Saistībā ar plašu sabiedrisko rezonansi raisījušu priekšlikumu par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā šā gada 20. septembrī pie Saeimas ēkas tika rīkots pikets, aicinot likumdevēju neapgrūtināt dzīvnieku tiesības tikt ...
1 komentāri
Toms Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Hāgas spriedumu konvencija – ceļā uz vienotu spriedumu atzīšanas un izpildes regulējumu
2023. gada 1. septembrī starp Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm (izņemot Dāniju) un Ukrainu spēkā stājās Hāgas konvencija par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās jeb t.s. Hāgas ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Teritorialitātes princips krimināltiesībās, nosakot noziedzīgo seku iestāšanās vietu
Šajā publikācijā, noslēdzot teritorialitātes principam veltīto rakstu sēriju,1 pamatojoties uz Vācijas, Austrijas un Šveices tiesību teoriju un praksi, plašāk aplūkots jautājums par noziedzīgo seku iestāšanās vietu, kas ir viens ...
Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļu atlīdzības jautājumi

Šajā rakstā īsi aplūkoti daži Augstākās tiesas spriedumi par valdes locekļu tiesībām uz atalgojumu, kā arī tā apmēru, pievēršot uzmanību šīs atlīdzības noteikšanas juridiskajām niansēm.

Dina Gailīte
Redaktora sleja
Par ko atbild padome un valde
AUTORU KATALOGS