ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2017. gadā Krimināllikuma (turpmāk – KL) vispārīgā daļa tika papildināta ar jaunu KL 70.¹¹ pantu – "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija",¹ kas kopā ar citām šā likuma VIII¹ nodaļā ietvertajām tiesību normām veido "Mantas īpašā konfiskācija" tiesību institūtu. 2020. un 2022. gadā² KL 70.¹¹ pants tika grozīts, pilnveidojot tā redakciju, lai padarītu to skaidrāku un novērstu atšķirīgu tiesību normu interpretāciju.

Kaut gan aplūkojamā KL panta nosaukums ir "Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija", par konfiskāciju tiek runāts tikai vienā no tā piecām daļām – panta ceturtajā daļā, savukārt pārējās panta daļās ir skaidrots noziedzīgi iegūtas mantas (turpmāk – NIM) jēdziens, kā arī norādīti nosacījumi, kas rada pamatu mantas atzīšanai par NIM. Kaut gan KL 70.¹¹ pants ir tikai no 2017. gada, tas tika konstruēts, ņemot vērā toreiz Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 355. pantā (Noziedzīgi iegūta manta) paredzēto. Pārceļot no KPL uz KL materiālo tiesību normas, kas attiecas uz mantas konfiskāciju, KPL 355. pants no likuma tika izslēgts, vienlaikus papildinot KL ar jaunu 70.¹¹ pantu. Jāpiebilst, ka tā nebija mehāniska panta pārcelšana no viena likuma uz otru – saturiski tie ir līdzīgi, bet nav identiski.

Noziedzīgi iegūta manta

KL 70.¹¹ panta pirmā daļa definē NIM jēdzienu, atzīstot par tādu jebkādu ekonomisku labumu, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonācis noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Sākotnējā panta pirmās daļas redakcijā NIM tika definēta kā manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Aizstājot vārdu "manta" ar "jebkāds ekonomisks labums", KL ietvertā NIM definīcija tika padarīta līdzīga tai, kas ir atrodama Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva) 2. panta 1. punktā, kas noziedzīgi iegūtus līdzekļus raksturo kā jebkādu ekonomisku ieguvumu.³ Jāpiebilst, ka šis likuma grozījums ne tikai sekmē tiesību normu harmonizāciju, bet arī izslēdz iespēju apšaubīt kāda iegūta ekonomiska labuma atzīšanu par NIM ar argumentu, ka konkrētais labums nav manta.

KL 70.¹¹ panta pirmajā daļā minētā NIM, kas noziedzīga nodarījuma rezultātā tieši nonākusi personas īpašumā vai valdījumā, ir saprotams jēdziens, kā dēļ netika saskatīta nepieciešamība to detalizētāk skaidrot likumā. Par tādu NIM, piemēram, atzīstama no personas izkrāpta vai nozagta nauda; līdzekļi, kas iegūti, realizējot narkotiskās vai psihotropās vielas; atlīdzība, kas saņemta par citu cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai utt. Savukārt jēdziens NIM (kas netieši nonākusi personas īpašumā vai valdījumā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā) nav pašsaprotams, un tā dēļ 2022. gadā KL 70.¹¹ pants tika papildināts ar jaunu pirmo prim daļu, kas skaidro tā tvērumu. Saskaņā ar likumā noteikto netieši noziedzīgi iegūta manta ir:

• jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tai skaitā atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai
• līdzekļi, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī
• gūtie augļi un peļņa.

Kaut gan minētajos gadījumos manta per se nonāk personas valdījumā vai īpašumā legālā ceļā, piemēram, iegādājoties vērtspapīrus, nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus; saņemot to kā dāvanu no tuviniekiem un draugiem, tā tomēr atzīstama par NIM, jo minētie un citi darījumi tiek veikti, izmantojot līdzekļus, kuru sākotnējais avots ir noziedzīga nodarījuma izdarīšana. Iespēju atzīt mantu par netieši noziedzīgi iegūtu neietekmē arī vairāku legālu darījumu veikšana, lai noslēptu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi – legālo darījumu ķēde nemaina NIM statusu, ja ir konstatēts, ka to sākotnējais avots ir līdzekļi, kas iegūti noziedzīgā ceļā.

Pierādot mantas noziedzīgu iegūšanu, procesa virzītājam pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī apsūdzības uzturētājam tiesā ir pienākums konstatēt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Pierādīšanas procesā var tikt noskaidrots konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā manta ir nonākusi personas rīcībā, tomēr tas nav obligāts priekšnosacījums mantas atzīšanai par NIM. Mantas atzīšana par NIM ir iespējama arī gadījumos, kad nav noskaidrots, ar kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir saistīta mantas iegūšana. Tas, protams, neatbrīvo no nepieciešamības konstatēt mantas noziedzīgo izcelsmi. Tas, ka NIM nav obligāti jāsaista ar konkrēta nozieguma izdarīšanu, attiecas uz gadījumiem, kad persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus vai ir apsūdzēta/turēta aizdomās vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un izmeklēšanas gaitā netiek noskaidrots, kāda ir personai piederošās mantas saikne ar katru konkrētu noziedzīgu nodarījumu, vienlaikus konstatējot pamatu atzīt, ka minētajai mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.

2022. gada 6. decembra "Jurista Vārdā" publicētajā D. Siliņas un L. Baltiņas rakstā, atsaucoties uz 2018. gadā publicētajiem KL komentāriem,⁴ tiek pausts viedoklis, ka, lai mantu varētu atzīt par NIM, ir jākonstatē konkrēts noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā manta nonākusi personas īpašumā vai valdījumā, bet Ekonomisko lietu tiesas un Rīgas apgabaltiesas secinājumi nesaskan ar šīm tiesību doktrīnā paustajām atziņām.⁵ Ņemot vērā, ka minētajā rakstā tika citēts 2018. gadā izdotais KL komentāru otrais izdevums, bet 2021. gadā publicētajā KL komentāru trešajā papildinātajā izdevumā, skaidrojot NIM jēdzienu, grāmatas autori izslēdza no teikuma vārdu "konkrēts" un vairs neatsaucas uz nepieciešamību pierādīt mantas saikni ar konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,⁶ nevar piekrist rakstā paustajam viedoklim par tiesu prakses neatbilstību tiesību doktrīnas atziņām.

Noziedzīgi iegūtas mantas prezumpcija

Nedz KL 70.¹¹, nedz citos KL vai KPL pantos netiek lietots jēdziens "prezumēta noziedzīgi iegūta manta", tomēr tieši šis krimināltiesību teorijā lietotais jēdziens raksturo KL 70.¹¹ panta otrajā un trešajā daļā noteikto. Kaut gan jēdzienu "prezumpcija" mēdz lietot ļoti plašā nozīmē, kriminālprocesā "prezumpcija" ir nevis kādas personas pieņēmums vai pārliecība par kāda fakta esamību, bet juridiska fakta a priori atzīšana par esošu, ja netiks pierādīta tā neesamība. Izmeklētāja vai prokurora secinājums par to, ka manta vai citi ekonomiskie labumi visdrīzāk iegūti noziedzīgā ceļā, per se nav pamats to dēvēt par "prezumēti noziedzīgi iegūtu". Mantas noziedzīguma prezumpcija ir gadījumos, kad saskaņā ar likumu, pastāvot tajā uzskaitītiem priekšnosacījumiem, manta var tikt atzīta par noziedzīgu, ja vien pati persona nepierādīs tās legālo izcelsmi. Var teikt, ka NIM nozīmē mantas noziedzīgas izcelsmes konstatāciju, savukārt NIM prezumpcija nozīmē tāda pieņēmuma esamību, kuru persona var atspēkot, pierādot mantas legālo izcelsmi. Ja persona, attiecībā uz kuras mantu pastāv noziedzīguma prezumpcija, nerīkojas aktīvi un nesniedz informāciju par faktiem, kas pierāda mantas legalitāti, mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu.

KL 70.¹¹ panta otrā daļa paredz iespēju atzīt par NIM tādu mantu, kas pieder personai, kura:

• izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, turklāt neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts, vai
• ir organizētas grupas dalībnieks, vai
• izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar terorismu,

ja šīs mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nevar pierādīt, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā.

2020. gadā ar grozījumiem KL šī tiesību norma tika redakcionāli precizēta, bet pati par sevi tā tika veidota, attīstot un pilnveidojot tiesību normu, kas līdz 2017. gadam bija formulēta KPL 355. panta otrajā daļā. KL 70.¹¹ panta otrajā daļā, saglabājot prezumētas NIM un apgrieztās pierādīšanas nastas konceptu, precīzi norādīja, ka viens no NIM prezumpcijas iemesliem ir iespējamā neatbilstība starp personai piederošas mantas vērtību un viņas legāliem ienākumiem, kā arī uzsverot pašas personas pienākumu šo prezumpciju atspēkot ar pierādījumiem, kas apliecina mantas legālo izcelsmi. NIM prezumpcija nenozīmē obligātu un automātisku mantas atzīšanu par NIM – ja persona var pierādīt mantas legālo izcelsmi, pat neraugoties uz nozieguma izdarīšanas faktu, nav pamata mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu (KL 70.¹¹ pants), kā arī piemērot KL VIII¹ nodaļā paredzēto īpašo konfiskāciju.

KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzētais nenozīmē, ka mantas konfiscēšanas riskam ir pakļauts jebkurš mantas īpašnieks, kuram nav saglabājušies dokumenti vai kādi citi pierādījumi, kas apliecina mantas iegūšanas legalitāti. Šī panta otrā daļa neparedz iespēju procesa virzītājiem patvaļīgi vai pēc nejaušības principa izvēlēties kādu personu, prasīt no viņas pierādījumus, kas apliecina mantas legālo izcelsmi, kā arī ierosināt mantas atzīšanu par NIM šādu pierādījumu neuzradīšanas dēļ. KL 70.¹¹ panta otrā daļa nosaka to personu loku, kurām var tikt uzlikta apgrieztā pierādīšanas nasta. Svarīgi ievērot, ka mantas legālās izcelsmes pierādīšanas pienākums attiecas tikai uz mantas izcelsmi – personas nespēja to pierādīt per se nerada pamatu atzīt viņu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tomēr rada pamatu mantas atzīšanai par NIM un konfiskācijai.

Atbilstoši KL 70.¹¹ panta otrajai daļai par prezumētu NIM var tikt atzīta manta, kas pieder personai ar kriminālu pagātni – kura (a) izdarīja tādu noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, (b) ir organizētas grupas dalībnieks vai (c) izdarīja KL IX¹ nodaļā paredzētos noziegumus, kas saistīti ar terorismu.

Likumā paredzētajiem nosacījumiem – personas nespējai pierādīt mantas iegūšanas legalitāti un minēto noziegumu izdarīšanas faktam – ir kumulatīvs raksturs, proti, mantas atzīšana par NIM var notikt tikai gadījumā, ja vienlaikus pastāv abi minētie nosacījumi.

Attiecībā uz priekšnosacījumu "persona izdarījusi noziegumu" likumā ir uzsvērts, ka nav nozīmes tam, vai nozieguma rezultātā persona ir/nav ieguvusi materiālu vai citādu labumu. Tas nozīmē, ka procesa virzītājs var uzskatīt, ka manta bija iegūta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā arī tad, kad tās iegūšanu nevar sasaistīt ar konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo saskaņā ar KL 70.¹¹ panta otrās daļas 1. punktu prezumēt mantas noziedzīgu izcelsmi var arī tad, ja nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums netika iegūts. Šādai pieejai ir loģika – ja būtu iespējams precīzi noskaidrot un pierādīt katras NIM saikni ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu, tad NIM prezumpcija vispār nebūtu vajadzīga un vienīgais kritērijs mantas atzīšanai par NIM būtu ziņu iegūšana, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.

NIM prezumpcijas ietekmi uz kriminālprocesa iznākumu nedrīkst vienkāršot – personas nespēja pierādīt mantas legālo izcelsmi ir būtisks fakts, lemjot par mantas atzīšanu par NIM, tomēr nav pareizi uzskatīt, ka pietiek vien pierādīt kāda KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu, lai, pamatojoties uz NIM prezumpciju, atzītu personas mantu par noziedzīgi iegūtu. Tas ir iespējams, tomēr atzinumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme, nevajadzētu balstīties vienīgi uz personas nespēju pierādīt tās legālo izcelsmi.

KL 70.¹¹ panta otrajā daļā ir noteikts, ka, pastāvot tajā minētajiem priekšnosacījumiem, mantu var atzīt par NIM. Ja minētā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajos gadījumos personas nespēja pierādīt mantas legālo izcelsmi būtu vienīgais priekšnosacījums mantas atzīšanai par NIM, likumā būtu noteikts, ka mantu nevis "var atzīt", bet, ka manta "ir atzīstama" par NIM. KL nav noteikts, kādi papildu faktori ir jāņem vērā, piemērojot KL 70.¹¹ panta otro daļu un lemjot par mantas atzīšanu par NIM. Nozīme var būt gan izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidam, gan tā raksturam, gan zaudējumu apmēram, gan izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitam un to izdarīšanas laikam, gan citiem faktiem un apstākļiem, kas dod pamatu uzskatīt, ka personas kriminālās darbības radīja viņai iespēju iegūt to mantu, kuru procesa ietvaros rosina atzīt par NIM. Piemēram, personai piederošas mājas atzīšanai par NIM, manuprāt, nav tiesiska pamata, ja tas tiek pamatots tikai ar diviem apstākļiem, proti: personas izdarītu noziegumu – degvīna pudeles nozagšanu veikalā un viņas nespēju pierādīt, ka viņai bija legāli ienākumi, lai dzīvokli nopirktu. Savukārt papildu informācija par personu, kas dod pamatu uzskatīt, ka zādzība veikalā nav bijis vienīgais noziedzīgais nodarījums un persona ilgu laiku bijusi iesaistīta narkotisko vielu realizācijā, var radīt pamatu pieņemt citu lēmumu attiecībā uz prezumēto NIM. Protams, arī šajā gadījumā nozīme būs ar narkotisko vielu saistīto nodarījumu izdarīšanas mērogam, un pats par sevi narkotiku realizēšanas fakts arī var būt nepietiekams, lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu.

Tiesu praksē⁷ ir sastopami gadījumi, kad KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzēto piemēro mehāniski, proti, pamatojot mantas atzīšanu par NIM vien ar to, ka persona, kura izdarījusi noziegumu, nespēj ticami izskaidrot mantas legālo izcelsmi. Šādai vienkāršotai pieejai nevar piekrist. KL 70.¹¹ panta otrajā un trešajā daļā NIM prezumpcija nav veidota ar mērķi atbrīvot procesa virzītāju no pienākuma iesniegt tādus pierādījumus, kas norāda, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Informācija un secinājumi, kas izdarīti, piemērojot NIM prezumpciju, izmantojami arī pieradīšanas procesā, tomēr tas nedrīkst būt vienīgais pierādījums, uz kuru balstīta mantas atzīšana par noziedzīgu un tai sekojoša mantas konfiskācija.

KL 70.¹¹ panta otrās daļas 2. punktā paredzētais fakts – persona ir organizētas grupas dalībnieks – per se nenozīmē kāda ekonomiska labuma gūšanu. Organizētas grupas var nodarboties (un visbiežāk nodarbojas) ar tādu noziegumu izdarīšanu, kas iesaistītajām personām rada iespēju gūt materiālu labumu (cilvēku tirdzniecība, laupīšana, kontrabanda, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija utt.). Tomēr organizēta grupa var tikt izveidota arī tādēļ, lai izdarītu slepkavību vai nodarītu miesas bojājumus, veiktu arī tādas noziedzīgas darbības, kas apdraud valsts intereses, dabas vidi, pārkāpj šaujamieroču aprites kārtību utt., kas neizslēdz materiālu u.c. labumu gūšanu, bet kuriem tas var arī nebūt pamatmērķis. Turklāt saskaņā ar KL 21. panta otro daļu organizētas grupas dalībnieks ir saucams pie kriminālatbildības par piedalīšanos smaga vai sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā vai nozieguma izdarīšanā neatkarīgi no viņa lomas kopīgi izdarītajā nodarījumā. Tas nozīmē, ka KL 70.¹¹ panta otrās daļas 2. punkta priekšnosacījums izpildās neatkarīgi no tā, (a) vai noziegums ir/nav bijis vērsts uz materiālu vai citādu labumu iegūšanu, (b) vai persona ir/nav ieguvusi ekonomiskos labumus, piedaloties konkrēta nozieguma izdarīšanā, (c) vai noziegums bija pabeigts, vai tā izdarīšana tika pārtraukta sagatavošanās vai mēģinājuma stadijā.

Līdzīgi kā KL 70.¹¹ panta otrās daļas pirmajā punktā, arī šajā gadījumā nepietiek konstatēt vien personas dalību organizētā grupā un nespēju pierādīt mantas legālo izcelsmi, lai to atzītu par noziedzīgi iegūtu un konfiscētu. Arī šajā gadījumā izmeklētāja un prokurora pienākums ir noradīt arī uz citiem faktiem un apstākļiem, kas apstiprina pieņēmumu, ka personai piederošas mantas iegūšana ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Tāpat arī KL 70.¹¹ panta otrās daļas 3. punktā norādītais nosacījums – persona ir izdarījusi kādu noziegumu, kas saistīts ar terorismu – pats par sevi nenozīmē materiālu vai jelkāda cita labuma iegūšanu. Konstatējot neatbilstību starp personai piederošo mantu un viņas legāliem ienākumiem, izmeklētājiem nevajadzētu uzskatīt to par pietiekamu mantas atzīšanai par NIM – arī šajā gadījumā ir nepieciešams papildu pamatojums tam, kāpēc konkrētā manta būtu atzīstama par NIM.

Gan KL 70.¹¹ panta otrās daļas 1. punktā minētais "neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts", gan 2. un 3. punktā paredzētais, kas nav saistīts ar nosacījumu "noziegums pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu", norāda, ka NIM prezumpcija netiek ierobežota ar pieņēmumu, ka persona nelikumīgi ieguvusi mantu, izdarot konkrētus noziedzīgus nodarījumus. Iespēju atzīt mantu par NIM likums nesaista ar cietušajiem radīto zaudējumu apmēru, kas ir pierādīti kriminālprocesā, kurā persona atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā vai organizētas grupas dalībnieku. Tas nozīmē, ka procesa virzītājam var būt faktos pamatots pieņēmums, ka persona izdarīja arī kādas citas noziedzīgas darbības, par kurām nav precīzas informācijas, bet kuras nodrošināja viņai iespēju iegūt mantu, kuru rosināts atzīt par NIM.

Pastāvot KL 70.¹¹ panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, personai jāpierāda viņai piederošās mantas legāla izcelsme. Saistībā ar šo pienākumu ir svarīgi ievērot, ka tas, ka persona var pierādīt, ka noziedzīgs nodarījums, kuru viņa ir izdarījusi vai kura izdarīšanā viņa ir piedalījusies, pats par sevi nevarēja nodrošināt viņai iespēju iegūt to labumu, kas ir prezumēts kā NIM, neatbrīvo viņu no pienākuma pierādīt mantas legālo izcelsmi, kā arī neizslēdz iespēju šo mantu atzīt par NIM un piemērot tās konfiskāciju.

Kopsavelkot minēto, ir pamats secināt, ka KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzētā NIM prezumpcija balstās nevis pieņēmumā, ka persona ir ieguvusi ekonomisku labumu, izdarot vai piedaloties tāda (vai tikai tāda) nozieguma izdarīšanā, kas bija atklāts, bet, iespējams, izdarīja citus noziedzīgus nodarījumus, kas nebija atklāti vai kuros netika pierādīta personas līdzdarbošanās. Faktiski NIM prezumpcija šādos gadījumos veidota ne tikai saistībā ar atklātiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī ņemot vērā personu raksturojošo informāciju, proti, viņas kriminālo biogrāfiju un saikni ar noziegumu izdarīšanu. Ja minētajai informācijai nebūtu nozīmes, tad nebūtu arī nepieciešamības prezumēt NIM, konstatējot nesamērību starp personas likumīgiem ienākumiem un viņai piederošo mantu – tas būtu pierādāms ar ziņām par faktiem, kas iegūti, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, nevis personai piederošos aktīvus.

Svarīgi arī ievērot, ka KL 70.¹¹ panta otrā daļa, tāpat kā visa KL VIII¹ nodaļa, ir veidota, lai nodrošinātu iespēju konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu, nevis lai sasniegtu KL 35. pantā paredzētos kriminālsoda mērķus un sodītu personu par noziegumiem, kurus nav izdevies atklāt un pierādīt.

"Persona izdarījusi noziegumu" klauzula

Kaut gan KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzētais nosacījums "persona ir izdarījusi noziegumu" šķiet skaidrs un saprotams, tam vajadzētu pievērst uzmanību, jo no tā esamības ir atkarīga arī iespēja piemērot NIM prezumpciju.

Atbilstoši KL 6. pantam un krimināltiesību doktrīnas atziņām noziedzīgs nodarījums ir atzīstams par izdarītu, ja pastāv noziedzīga nodarījuma sastāvs – obligātu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums. Ikviens noziedzīgs nodarījums ir rīcība (darbība vai bezdarbība), kas ir izdarīta tīši vai aiz neuzmanības. Strikti juridiski par noziedzīgu nodarījumu var runāt tikai tad, ja ir konstatēta ne tikai kaitīga un KL Sevišķās daļas pantā definēta rīcība, bet ir arī pierādīts, ka to tīši vai aiz neuzmanības ir izdarījusi konkrēta fiziska un pieskaitāma persona. Savukārt, (a) ja nav zināms nodarījuma izdarītājs, (b) nav zināms, vai viņš ir sasniedzis kriminālatbildības – t.i., 14 gadu – vecumu, (c) ja nav informācijas par viņa pieskaitāmību, (d) ja personas vaina nodarījuma izdarīšanā nav konstatēta ar tiesas spriedumu vai priekšrakstu par sodu, runa var būt vien par pieņēmumu, ka, visticamāk, tika izdarīts noziedzīgs nodarījums. Notikušais var tikt raksturots arī kā nodarījums, kas pēc objektīvām (ārējām) pazīmēm atbilst noziedzīgam nodarījumam.

Tiesu praksē ir gadījumi, kad nosacījumu "persona ir izdarījusi noziegumu" uzskata par izpildītu, ņemot vērā faktu, ka (a) šai personai ir vai ir bijis aizdomās turētā procesuālais statuss kādā kriminālprocesā un (b) ir konstatēti fakti, kas norāda uz personas saikni ar noziedzīgām darbībām. Kaut gan šādai informācijai var būt liela nozīme, bez notiesājoša sprieduma un personas vainas atzīšanas nozieguma izdarīšanā var runāt vien par pieņēmumu, nevis nozieguma izdarīšanas faktu.

Fakts, ka persona izdarījusi KL 70.¹¹ panta otrajā daļā minēto noziegumu, var tikt konstatēts tajā pašā kriminālprocesā, kurā ir izskatāms jautājums par mantas atzīšanu par NIM. Atzīstot personu par vainīgu tāda nozieguma izdarīšanā, kas atbilst KL 70.¹¹ panta otrās daļas 1. vai 3. punktā minētajiem kritērijiem, tiesa var arī piemērot NIM prezumpciju un, ņemot vērā pašas personas sniegto informāciju par mantas izcelsmi, kā arī citu tās rīcībā esošu informāciju, var pieņemt lēmumu par mantas atzīšanu par NIM. Līdzīgi var tikt piemērota arī KL 70.¹¹ panta otrās daļas 2. punktā paredzētā prezumpcija – kriminālprocesa ietvaros var tikt atzīta personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā organizētas grupas sastāvā, radot iespēju tajā pašā kriminālprocesā piemērot arī NIM prezumpciju.

KL 70.¹¹ panta otrajā daļā nav tieša norādījuma, ka nosacījums "persona ir izdarījusi noziegumu" būtu attiecināms vien uz tādu noziegumu, par kura izdarīšanu personu sauc pie atbildības izskatāmajā kriminālprocesā. Gadījumos, ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, var būt arī vairāki notiesājoši spriedumi un manta, kuru rosina atzīt par NIM vienā kriminālprocesā, var tikt saistīta arī ar kādiem citiem noziegumiem, par kuru izdarīšanu personai jau ir piemērots kriminālsods citā kriminālprocesā. Nepieciešamība konstatēt faktu "persona ir izdarījusi noziegumu" ar citu notiesājošu spriedumu var būt gadījumos, ja izskatāmajā krimināllietā persona ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas neatbilst KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzētajām prasībām, vai arī gadījumos, ja jautājums tiek skatīts procesā, kas notiek KPL 59. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Pieļaujot iespēju atzīt nosacījumu "persona ir izdarījusi noziegumu" par izpildītu arī gadījumos, kad tas tiek konstatēts ar kādu citu notiesājošu spriedumu vai arī prokurora priekšrakstu par sodu, uzskatu, ka nebūtu pareizi to piemērot automātiski visos gadījumos, kad ir konstatēts noziegumu recidīvs un iepriekš izdarītais noziegums atbilst KL 70.¹¹ panta otrajā daļā minētajām pazīmēm. Lai piemērotu NIM prezumpciju un uz tās pamata pieņemtu lēmumu par mantas atzīšanu par NIM, svarīgi arī vērst uzmanību uz izdarīto noziedzīgo nodarījumu veidiem, to skaitu un izdarīšanas laika intervālu, kā arī citiem apstākļiem un faktiem. NIM prezumpciju, piemēram, varētu piemērot gadījumā, ja persona iepriekš tikusi sodīta par citu cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un viņu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, saņemot par to atlīdzību, bet jaunajā kriminālprocesā viņu sauc pie atbildības par līdzīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurā nav pierādīts, ka persona veica noziedzīgas darbības nolūkā gūt materiālu labumu. Tāpat tādam faktam, ka persona jau ar iepriekš pasludinātu spriedumu tikusi atzīta par vainīgu kontrabandā (KL 190. pants), bet jaunajā kriminālprocesā viņa ir apsūdzēta kāda cita nozieguma izdarīšanā, kas saistīts ar preču vai vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai, arī varētu būt nozīme, lemjot par KL 70.¹¹ panta otrās daļas piemērošanu. Savukārt gadījumā, ja jauns noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pēc 10 vai 15 gadiem kopš cita nozieguma izdarīšanas, lai piemērotu KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju, nepietiek vien ar šiem faktiem, bet ir svarīgi iegūt arī papildu informāciju, kas rada pamatu pieņēmumam, ka minētajā laikā persona veikusi arī citas noziedzīgas aktivitātes un/vai ka personas mantas iegūšana ir saistīta ar iepriekš izdarīto noziegumu.

Vēl viens jautājums, kuram vajadzētu pievērst uzmanību, ir saistīts ar krimināltiesību institūtu "līdzdalība" un iespēju piemērot NIM prezumpciju personām, kuras nav tieši nozieguma izdarītāji, bet kuras kopā ar nozieguma izdarītāju piedalījās tā izdarīšanā. Saskaņā ar KL 20. pantu par līdzdalībniekiem ir atzīstami noziedzīga nodarījuma organizētājs, atbalstītājs un uzkūdītājs. Kaut gan līdzdalībnieks tieši neveic darbību, kas veido noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi, viņš ir saucams pie kriminālatbildības saskaņā ar to pašu pantu, kas kvalificē noziedzīga nodarījuma izdarītāja rīcību, vienlaikus atsaucoties uz KL 20. panta otro, trešo vai ceturto daļu, kas skaidri norāda, ka persona pati nav bijusi noziedzīga nodarījuma izdarītāja. Tas, ka personai ir īpaša loma nozieguma realizācijā, neizslēdz iespēju nelikumīgi iegūt ekonomiskus labumus. Nosacījums "persona ir izdarījusi noziegumu" ir atzīstams par izpildītu arī tādos gadījumos, kad persona atzīta par vainīgu nozieguma organizēšanā, atbalstīšanā vai uzkūdīšanā.

NIM prezumpcija un KPL 59. nodaļas process

Process par noziedzīgi iegūtu mantu (KPL 59. nodaļa) savā būtībā ir atvasinājums no vispārīgā kriminālprocesa – tā uzsākšana un norise ir pieļaujama, ja pastāv apstākļi, kas ļauj izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, un procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka tiesa, izvērtējot šos materiālus, varēs pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar šo mantu. Šāda speciāla procesa pieļaujamība ir pamatota ar mērķi ātrāk/savlaicīgāk atrisināt pirmstiesas procesā radušos mantiskos jautājumus un nodrošināt procesuālo ekonomiju, t.i., taisnīgi noregulēt krimināltiesiskās attiecības pēc iespējas īsākā laikā un ar vismazākajām izmaksām. Izdalot no krimināllietas materiālus un uzsākot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, to krimināltiesisko attiecību apjoms, kura taisnīgai noregulēšanai ir jānotiek, faktiski tiek sadalīts starp jau esošo un jaunu kriminālprocesu, radot iespēju jaunu procesu – procesu par noziedzīgi iegūtu mantu – virzīt ātrāk.

Procesu KPL 59. nodaļas kārtībā var uzsākt, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka manta, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu (KPL 626. panta pirmās daļas 1. punkts), turklāt, ja ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme (KPL 124. panta sestā daļa).

Toreizējais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Z. Dundurs, publicējot viedokli par mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas pieļaujamību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir norādījis, ka "KL 70.¹¹ panta pirmā daļa un otrās daļas 1. un 2. punkts ir patstāvīgi, savstarpēji atšķirīgi no juridiskā un pierādīšanas viedokļa tiesiskie pamati mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu un konfiskācijai, šos abus tiesiskos pamatus nav iespējams piemērot vienlaicīgi".⁸ Ņemot vērā, ka KL 70.¹¹ panta pirmā daļa definē NIM, savukārt minētā panta otrā un trešā daļa definē nosacījumus, kas attiecas uz NIM prezumpciju, manuprāt, nav pamata tās pretnostatīt un vērtēt šī panta pirmo un otro daļu kā savstarpēji konkurējošas. Tomēr Z. Dundura rakstā publicēto var saprast arī kā viedokli, ka nav pieļaujama KL 70.¹¹ panta otrās daļas piemērošana procesā, kas notiek KPL 59. nodaļas kārtībā.

Z. Dundura raksts ir balstīts atzinumos, kas tika izdarīti konkrētajā procesā, izskatot materiālus KPL 59. nodaļā noteiktajā kārtībā un konstatējot, ka nav pamata mantas atzīšanai par noziedzīgu. Gan 2021. gada 20. maijā pieņemtais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums, izbeidzot NIM procesu, gan 2021. gada 21. jūnijā pieņemtais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmums, ar kuru iepriekš minētais lēmums tika atstāts negrozīts, ir loģiski pamatoti un saprotami. Jautājums ir: vai ir pamats konkrētajā procesā konstatēto vispārināt un izdarīt secinājumus par nepieļaujamību piemērot KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju procesā, kas notiek KPL 59. nodaļā paredzētajā kārtībā?

Z. Dundura rakstā aplūkotajā procesā persona, kuras mantu tika ierosināts atzīt par NIM sakarā ar aizdomām par kontrabandas izdarīšanu, netika atzīta par personu, kura ir izdarījusi kādu no KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzētajiem noziegumiem, kas ir obligāts priekšnosacījums NIM prezumpcijas piemērošanai. Skaidrs, ka tāda atzīšana nevarēja notikt procesā, kas notiek KPL 59. nodaļā paredzētajā kārtībā; šis fakts pirms tam netika konstatēts arī kāda cita kriminālprocesa ietvaros. To ievērojot, nav pamata apšaubīt viedokli par NIM prezumpcijas piemērošanas nepieļaujamību konkrētajā procesā. Tomēr vai tiesai būtu pamats tikpat kategoriski izslēgt KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzēto NIM prezumpcijas piemērošanu, ja, izskatot lietas materiālus, būtu konstatēts, ka persona ar citu tiesas spriedumu tikusi atzīta par vainīgu cigarešu kontrabandā vai kāda cita nozieguma izdarīšanā, kas bija vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu? Manuprāt, tas, ka iegūto pierādījumu kopums radīja pamatu izmeklētājam un prokuroram uzskatīt, ka personai piederošā manta, visticamāk, iegūta noziedzīgi, neizslēdz iespēju piemērot KL 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju, izņemot tādus gadījumus, kad personas nespēju ticami izskaidrot mantas legālo izcelsmi izmanto kā vienīgo pierādījumu tās nelegālai izcelsmei. Piemēram, neredzu iespēju liegt piemērot šo prezumpciju gadījumā, ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu krāpšanas izdarīšanā, kādā citā kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto krāpšanas izdarīšanā un otrajā kriminālprocesā pieņemts lēmums par materiālu izdalīšanu un nosūtīšanu tiesai lēmuma pieņemšanai par manta atzīšanu par NIM. Protams, virzot procesu KPL 59. nodaļas kārtībā, nedrīkst to pamatot vien ar NIM prezumpciju – saskaņā ar likumu procesa virzītājam ir pienākums norādīt ziņas arī par citiem faktiem, kas pamato pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi.

KL 70.¹¹ panta trešā daļa

KL 70.¹¹ panta trešā daļa ir vienīgā šī panta daļa, kas joprojām ir izteikta tās sākotnējā redakcijā. Tāpat kā šī panta otrā daļa, tā paredz NIM prezumpciju. Atbilstoši tai par NIM var atzīt mantu, kas atrodas tādas personas rīcībā, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar personu, attiecībā uz kuru saskaņā ar KL 70.¹¹ panta otro daļu pastāv NIM prezumpcija. Tāpat kā panta otrajā daļā minētajā gadījumā, arī panta trešajā daļā minētajām personām ir tiesības atspēkot šo prezumpciju un pierādīt mantas iegūšanas legalitāti.

Aplūkojamā tiesību norma ir izveidota, ievērojot Direktīvas 6. panta prasības, kas paredz nepieciešamību veikt pasākumus, kas nodrošina iespēju konfiscēt tādu NIM, kuru aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir tieši vai netieši nodevusi trešajām personām vai kuru trešās personas ir ieguvušas no aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, un minētās trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas, pamatojoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem, tostarp to, ka nodošana vai iegūšana ir notikusi bez maksas vai apmaiņā pret summu, kas ir būtiski zemāka par tirgus vērtību.⁹

Konstruējot KL 70.¹¹ panta trešo daļu, tajā netika ietverts nosacījums "minētās trešās personas zināja vai tām vajadzēja zināt, ka nodošanas vai iegādes mērķis bija izvairīties no konfiskācijas", jo šādos gadījumos izdarītais ir jāvērtē kā piedalīšanās noziedzīgi iegūtou līdzekļu legalizācijā, kas veido patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar KL 70.¹¹ panta trešo daļu nav nozīmes tam, kāds ir minēto personu zināšanu apjoms un informācijas detalizācijas pakāpe attiecībā uz citu personu noziedzīgām darbībām, kuras rezultātā tika iegūta NIM vai līdzekļi to iegādei. Personas nezināšana par mantas noziedzīgo izcelsmi, kā arī informācijas neesamība par konkrētu noziedzīgu nodarījumu, ar kuru ir saistīta manta, per se neizslēdz iespēju atzīt to par NIM.

KL 70.¹¹ panta trešajā daļā paredzētās NIM prezumpcijas piemērošana saistīta ar tādu pašu priekšnosacījumu ievērošanu, kas attiecas uz minētā panta otro daļu un kas jau minēti šajā rakstā. Apgrieztās pierādīšanas paredzēšana arī šajā gadījumā neatbrīvo no nepieciešamības konstatēt tādus apstākļus un faktus, kas rada pamatu pieņēmumam par mantas noziedzīgu izcelsmi.

Svarīgi ievērot, ka KL 70.¹¹ panta trešajā daļā minēto personu labticība, nezināšana par mantas noziedzīgo izcelsmi un tās iegūšana likumīgā ceļā, izmantojot legālus līdzekļus, neļauj pamatot mantas noziedzīgo izcelsmi ar KL 70.¹¹ panta trešajā daļā noteikto, tomēr pats par sevi tas neizslēdz iespēju konstatēt un atzīt mantu par NIM saskaņā ar citām KL un KPL normām.

KL 70.¹¹ panta ceturtā daļa

KL 70.¹¹ panta ceturtā daļa, kas tieši saistīta ar panta nosaukumu, paredz mantas konfiskācijas piemērošanu, ja tā ir atzīta par NIM un saskaņā ar likumā noteikto tā nav atdodama īpašniekam vai likumīgam valdītājam.

2022. gadā KL 70.¹¹ panta ceturtajā daļā ir izdarīti grozījumi, izslēdzot no tās vārdus "līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus". Grozījumi ir pieņemti, piekrītot Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas Krimināltiesību pastāvīgās darba grupas atzinumiem – proti, (a) ka panta ceturtajā daļā minētie "līdzekļi" un "augļi" saskaņā ar 70.¹¹ panta pirmo daļu paši par sevi ir noziedzīgi iegūta manta, kas personas īpašumā vai valdījumā netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā; (b) ka panta ceturtajā daļā ietvertais to labumu uzskaitījums, kas var tikt iegūts, veicot darbības ar noziedzīgi iegūto mantu, ir nepilnīgs un neietver norādījumus uz iespējamo NIM vēlāku pārveidošanu, pārvēršanu citā īpašumā, apvienošanu ar īpašumu, kas iegūts, izmantojot likumīgi iegūtus līdzekļus utt.; (c) ka panta ceturtā daļa tika veidota, lai noteiktu, ka noziedzīgi iegūtu mantu konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam, nevis lai daļēji atklātu netieši noziedzīgi iegūtas mantas jēdziena tvērumu, – un tika secināts, ka no panta ceturtās daļas vajadzētu izslēgt norādījumu uz atsevišķiem netieši noziedzīgi iegūtas mantas veidiem, vienlaikus papildinot pantu ar jaunu pirmo prim daļu, uzskaitot tajā pazīmes, kas rada pamatu atzīt mantu par netieši noziedzīgi iegūtu.

KL 70.¹¹ panta ceturtā daļa spēkā esošajā redakcija ir tieši saistīta ar KPL 357. pantu (Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana) un 358. pantu (Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija valsts labā), uzsverot mantas īpašnieku vai likumīgo valdītāju tiesības atgūt mantu, kā arī paredzot mantas konfiskāciju valsts labā, ja manta nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.