ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Pienākums konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus

Krimināllikuma 70.¹¹ panta ceturtā daļa nosaka valsts pienākumu konfiscēt noziedzīgi iegūtu mantu.¹ Satversmes tiesa 2022. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 2021-18-01² cita starpā ir norādījusi, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija tiek veikta, lai aizsargātu nozīmīgas sabiedrības intereses. Turklāt tā kopumā ir vērsta uz tiesiskuma principa nodrošināšanu. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija nozīmē, ka personai tiek atņemts ieguvums vai labums no prettiesiskas darbības. Pat tad, ja personai ir izdevies izvairīties no tā, ka tās vaina tiek konstatēta kriminālprocesā, noziedzīgas darbības nevar radīt finansiāla rakstura priekšrocības ne pašai personai, ne tās ģimenei. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijai ir arī preventīva nozīme, jo tā personas attur no iesaistīšanās turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Tāpat noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija pēc savas dabas ir korektīva, jo kalpo tam, lai novērstu noziedzīgas darbības sekas un atjaunotu stāvokli, kāds bija pirms noziedzīgās darbības izdarīšanas. Lai pildītu minētos uzdevumus, noziedzīgi iegūta manta ir jāizņem no civiltiesiskās apgrozības, un tas arī ir noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis.

Satversmes tiesa arī šajā spriedumā norādījusi uz Latvijas starptautiskajām saistībām, kas ietver pienākumu izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu, ka noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta.³

Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu izskatāmo lietu profils

Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta 2022. gada pārskatam attiecīgajā gadā Finanšu izlūkošanas dienests ir pieņēmis lēmumus par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 357,25 miljonu eiro apmērā. Šeit būtiski atzīmēt, ka juridisko personu, kurām līdzekļi iesaldēti, reģistrācijas valsts galvenokārt nav Latvija, un šo juridisko personu patieso labumu guvēji un līdzekļu izcelsme saistāma ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (turpmāk – NVS) vai bijušajām NVS valstīm, it īpaši Krieviju (ar izteiktu pārsvaru pār citām valstīm), Ukrainu, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Uzbekistānu. No iepriekš norādītās summas tikai 5,2 milj. eiro jeb 1,5 % saistāmi ar Latvijas fiziskās personas līdzekļiem un juridiskās personas līdzekļiem, kur patiesā labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona.⁴ Finanšu izlūkošanas dienesta 2022. gada pārskatā arī norādīts, ka, pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta materiāliem, arests uzlikts iespējamiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vismaz 344,21 miljonu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences vērojamas arī attiecībā uz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un arestu arī iepriekšējos gados.⁵ Tādējādi jāprezumē, ka tiesas Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas "Process par noziedzīgi iegūtu mantu"⁶ kārtībā izskata un arī tuvākajā nākotnē izskatīs galvenokārt lietas, kas saistītas ar Krievijas un citu NVS esošo un bijušo valstu personām piederošiem iespējami noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk – FATF) paraugprakses dokumentā par konfiskāciju un ietvaru līdzekļu atguvei⁷ cita starpā norādīti šādi gadījumi, kad noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija bez notiesājoša sprieduma var būt īpaši noderīga:

• vainīgais nav zināms;
• notiesājošu spriedumu nav iespējams panākt procesuālu vai tehnisku iemeslu dēļ (piemēram, ir pārsniegts noilguma termiņš);
• ir būtiski pierādījumi, lai pierādītu, ka ieņēmumi ir gūti no noziedzīgas darbības, bet nav pietiekami daudz pierādījumu, lai izpildītu kriminālo pierādīšanas pienākumu;
• kriminālizmeklēšana vai kriminālvajāšana ir nereāla vai neiespējama;
• vainīgais ir attaisnots attiecībā uz predikatīvā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, jo nav pietiekami daudz pieņemamu pierādījumu vai nav izpildīts pierādīšanas pienākums, u.c.

Ņemot vērā, ka īstenot kriminālizmeklēšanu, un vēl vairāk kriminālvajāšanu, pret Krievijas un citu esošo un bijušo NVS valstu saistītām personām, tām neesot Latvijā, pēc būtības ir nereāli vai neiespējami, ir likumsakarīgi, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas "Process par noziedzīgi iegūtu mantu" kārtībā tiek lemts par šādām personām piederošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju.

Tāpat jānorāda, ka atbilstoši Transparency International 2022. gada korupcijas indeksam⁸ Krievija ir 137., Ukraina – 116., Baltkrievija – 91., Azerbaidžāna – 157., Uzbekistāna – 126. vietā ar ļoti augstiem korupcijas indeksiem. Šis indekss norāda arī uz to, ka šīs valstis var arī neizmeklēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas predikatīvos noziegumus attiecībā uz varai pietuvinātām personām. Tāpat pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ ir praktiski neiespējama krimināltiesiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju, un šāda sadarbība pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos nebūtu atbalstāma. Līdz ar to autors secina, ka Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas "Process par noziedzīgi iegūtu mantu" kārtībā īstenotā noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija pēc būtības ir vienīgais veids, kā nodrošināt Latvijā jau iepludinātu Krievijas un citu esošo un bijušo NVS valstu personām piederošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un nepieļaut Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu turpmākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Ārvalstu prakse līdzekļu noziedzīgas izcelsmes konstatēšanā, izmantojot netiešos pierādījumus un pierādījumu nastas pārnešanu

Īrija paralēli krimināltiesiskajai konfiskācijai ir ieviesusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu civiltiesisko konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. Šī procesa ietvarā:

• tiek konfiscēti līdzekļi, kas iegūti no jebkādas noziedzīgas darbības;
• nav predikatīvā noziedzīgā nodarījuma prasības, pietiek ar to, ka valsts pierāda, ka ir pamatots pamats uzskatīt, ka atbildētājs ir iesaistījies prettiesiskā darbībā;
• darbojas pierādījumu nastas pārnešanas princips;
• ir paredzēts atklāšanas rīkojums, saskaņā ar kuru tiesa var likt atbildētājam atklāt visus viņam piederošos vai kontrolējamos īpašumus un to avotu.⁹

Arī Itālijā paralēli notiesājošā spriedumā balstītai konfiskācijai pastāv preventīvā konfiskācija jeb civiltiesiskā konfiskācija bez notiesājoša sprieduma. Tā nosaka pierādījuma nastas pārnešanu, kuras ietvaros jāpamato īpašuma likumība; nav nepieciešama iepriekšēja notiesāšana; un visus īpašumus, kuru likumīgo izcelsmi nevar attaisnot, var arestēt un pēc tam konfiscēt. Šajā procesā ir divi pamata nosacījumi:

• mantai tieši vai netieši jābūt aizdomās turētā rīcībā;
• ir jābūt pretrunai starp aizdomās turētā mantu un viņa ienākumiem vai jābūt pietiekamiem pierādījumiem, ka aktīvi ir noziedzīgi vai tie ir nozieguma izdarīšanas priekšmets. Aizdomās turētajam ir jāuzrāda pietiekami pierādījumi, lai pamatotu, ka viņa īpašums nav noziedzīgi iegūti līdzekļi.¹⁰

Atsevišķi aplūkojama Nīderlandes netiešo pierādījumu metode un pierādījumu nastas pārnešana stand-alone noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās, neidentificējot konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu.¹¹ Atšķirībā no Itālijas un Īrijas piemēriem Nīderlandē process ir vērsts pret personu un ar netiešiem pierādījumiem tiek pierādīta personas vaina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Šīs metodes pamatā ir līdzekļu legālas izcelsmes iespējamības izslēgšana. Metode netiek piemērota gadījumos, kad ir tiešas norādes uz konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, bet tieši attiecināma uz situācijām, kad tiek izdarīts secinājums, ka līdzekļi cēlušies no jebkāda noziedzīgā nodarījuma un tiem nav likumīgas izcelsmes. Šāds secinājums par līdzekļu noziedzīgu izcelsmi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izdarīts, pamatojoties uz:

• iespējamu aizdomās turētā kriminālo pagātni;
• netiešiem norādījumiem uz predikatīvo noziedzīgo nodarījumu;
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas indikatoriem;
• noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijām;
• faktiem, kas secināti no vispārpieņemtām zināšanām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, u.c.

Izvirzot aizdomas, personai tiek dota iespēja izskaidrot un pamatot, ka līdzekļu izcelsme ir likumīga. Tiesa izvirza standartus personas liecībai un iesniegtajiem dokumentiem: tiem jābūt skaidriem, ticamiem un pārbaudāmiem. Tāpat tiem nevajadzētu būt pretrunā ar iepriekš sniegtiem skaidrojumiem vai trešo pušu sniegto informāciju par līdzekļu izcelsmi, darījumiem. Ja persona sniedz šādus skaidrojumus, t.sk. dokumentāciju, apsūdzības puses pienākums ir šos iesniegtos pierādījumus pārbaudīt. Personai nesniedzot pierādījumus vai konstatējot, ka personas sniegtās liecības, t.sk. iesniegtie dokumenti, ir fiktīvas, tiesa izdara secinājumu, ka līdzekļi ir cēlušies no jebkāda noziedzīga nodarījuma, attiecīgi personu ir iespējams notiesāt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šādai Nīderlandes pieejai ir arī apstiprinājums Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietā Zschüschen v. Belgium, nosakot, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts neietver pienākumu apsūdzībās aprakstīt konkrēto predikatīvo nodarījumu. Predikatīvais nodarījums, ar kura palīdzību nauda iegūta, nav apsūdzību pamatā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietā.¹²

Netiešie pierādījumi līdzekļu noziedzīgas izcelsmes konstatēšanai

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce 2019. gada 19. jūnija lēmumā¹³ uzsvēra, ka nepieciešams veidot vienotu izpratni par lietām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, īpaši uzsverot, ka jāveido vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kur to ir veikušas trešās personas vai kur nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā līdzekļi ir iegūti un tālāk legalizēti. Šajā kontekstā kopsapulce cita starpā nolēma, ka, iztiesājot lietas, kurās persona ir apsūdzēta tikai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums, jāņem vērā, ka, lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jāpierāda, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīga nodarījuma.

Ņemot vērā rakstā izklāstīto ārvalstu praksi un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces atziņas, autors secina, ka tam atbilstošs ir Latvijas tiesu paustais,¹⁴ ka tiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir jāpārbauda, vai pierādījumu kopums ir pietiekošs, lai secinātu, ka arestētajai mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme, bet tiesai nav nepieciešams konstatēt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma naudas līdzekļi ir iegūti, kā arī nav nepieciešams ārpus saprātīgām šaubām konstatēt predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību.

Krimināllikuma 70.¹¹ panta 1.¹ daļa nosaka, ka netieši noziedzīgi iegūta manta ir jebkāds ekonomisks labums, kas personas īpašumā vai valdījumā nonācis tieši noziedzīgi iegūtas mantas tālākas izmantošanas rezultātā, tai skaitā atkārtotas ieguldīšanas vai pārveidošanas rezultātā, vai līdzekļi, kurus persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī gūtie augļi un peļņa.¹⁵ Autora ieskatā, netieši iegūta noziedzīga manta daudzos gadījumos ir jau izgājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas procesu, tā ir pārvērsta citās vērtībās, mainīta tās piederība nolūkā slēpt un maskēt noziedzīgo izcelsmi, vai/un tiek slēpts vai maskēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesais raksturs, izcelsme, kustība, piederība, kā arī īstenotas citas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmajā daļā¹⁶ definētās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības.

Tādējādi jāpiekrīt procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesas paustajam, ka gadījumos, kad pirmstiesas procesa laikā nav iespējams iegūt ziņas par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, apstāklis, ka manta, kura vērtējama kriminālprocesa ietvaros, ir noziedzīgi iegūta, pierādāms ar Krimināllikuma 195. panta objektīvo pusi, proti, ar darbībām, kas veiktas ar mantu un kas ir norādītas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. pantā. Ja lietā nav noskaidrots iespējamais predikatīvais noziedzīgais nodarījums, izmeklēšana veikta par tā saukto stand-alone jeb autonomo legalizāciju, tā tiek pierādīta, arī balstoties uz netiešajiem pierādījumiem, kas norāda uz mantas noziedzīgu izcelsmi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izdarīšanas tipoloģijām un pazīmēm, kā arī personas spēju/nespēju pierādīt mantas likumīgu izcelsmi.¹⁷

Jāņem arī vērā, ka, lai pierādītu mantas noziedzīgu izcelsmi, jānodrošina pierādīšanas standarts "iespējamības pārsvars"¹⁸ jeb pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.¹⁹

Kā jau iepriekš minēts, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas objektīvās puses pazīmju identificēšanai, mantas noziedzīgas izcelsmes pierādīšanai var izmantot netiešos pierādījumus. Ieskatu šādos netiešos pierādījumos var sniegt dažādu starptautisko organizāciju, kā FATF, izdotajos noziedzīgi iegūtu līdzekļu tipoloģiju, indikatoru materiālos.²⁰ Arī Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis metodoloģisku materiālu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes".²¹ Materiālā apkopotas Finanšu izlūkošanas dienesta un tiesībaizsardzības iestāžu identificētās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes, kas pamatotas ar analogu ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestu un citu kompetento iestāžu, kā arī starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas institūciju praksē identificēto informāciju un izdarītajiem secinājumiem. Šeit gan jānorāda, ka izmeklētājam tipoloģijas un pazīmes ir jāpiepilda ar saturu, jāiegūst fakti un cita saistītā informācija, kas norāda uz līdzekļu noziedzīgu izcelsmi. To var izdarīt, analizējot finanšu plūsmas, darījumu pamatojošos dokumentus un darījumos iesaistītās personas profilu. Konstatējot, ka darījumi ar līdzekļiem ir fiktīvi, tiek izslēgta godīgas izcelsmes iespējamība un gūta pārliecība par to noziedzīgu izcelsmi, kas netieši iegūti no kāda noziedzīga nodarījumu, kurš nav konkrēti noskaidrots. Šādas fiktīvu darījumu pazīmes cita starpā ir:

• naudas pārskaitījumi par precēm, pakalpojumiem, kas nav reāli notikuši. Minēto var konstatēt, piemēram, ar to, ka preces piegādātājam, pakalpojumu sniedzējam nav atbilstošas infrastruktūras, kapacitātes darījumu nodrošināšanai vai arī vieta, kur notiek preces piegāde, pārkraušana utt. ir neatbilstoša, neeksistējoša. Juridiskajai personai, kas nodrošina darbības ar precēm, pakalpojumiem nav saimnieciskās darbības izdevumu;
• darījumu pamatošanai iesniegti dokumenti ar acīmredzamām viltojumu pazīmēm, vai tie neatbilst vispārpieņemta civiltiesiska līguma nosacījumiem, un tam nav skaidrojuma;
• darījumos iesaistītas personas ar kriminālu pagātni, viņu darbības profils nav atbilstošs veiktajiem darījumiem;
• čaulas veidojumu tīkla izmantošana darījumos, pārvietojot līdzekļus tranzīta darījumu veidā, neradot pievienoto vērtību;
• čaulas veidojumos kā patiesie labuma guvēji, valde ir nominālas personas, kas neko nezina par juridiskās personas saimniecisko darbību; šīs nominālās personas ir publiski zināmas attiecībā uz to identitātes izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, u.c.

Papildus jānorāda, ka Augstākās tiesas Senāts, vērtējot fiktīvus nodarījumus,²² kā nodokļu nozieguma un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas sastāvdaļu ir atzinis, ka par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Krimināllikuma 195. panta izpratnē var uzskatīt tādus līdzekļus, kas nonākuši vainīgās personas rīcībā noziedzīgā ceļā, ar kuriem tā var rīkoties pēc saviem ieskatiem, neatkarīgi no tā, vai juridiski attiecīgais predikatīvais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts. Tāpat Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļi ietver jebkuru mantiski novērtējamu labumu, ko persona iegūst noziedzīgas rīcības rezultātā. Līdz ar to ekonomisks labums var izpausties ne vien kā pozitīvs aktīvu pieaugums, bet arī kā noziedzīga nodarījuma rezultātā ietaupīti izdevumi; ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas izpaudusies kā maksājamā nodokļa apmēra samazināšana, gadījumā ārēji nošķirams mantisks labums, kas atzīstams par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, rodas fiktīva darījuma noslēgšanas brīdī.

Līdz ar to, ja darījumos ir iesaistīts uzņēmums, kurš arī reāli veic saimniecisko darbību, var tikt identificēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un risināms jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas "Process par noziedzīgi iegūtu mantu" kārtībā. Šajā gadījumā būtu jāidentificē arī predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, radot pārliecību, ka darījumā radušies līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi. Piemēram, noziedzīgs nodarījums nodokļu jomā var tikt identificēts ar darījumiem, kas rada civiltiesisku darījumu šķietamību:

• darījumos tiek iesaistīts pircēja kontrolē esošs fiktīvs starpnieks, kas sadārdzina preces vērtību (rada izmaksu pieaugumu, samazina nodokļu masu), bet prece tiek piegādāta bez starpnieka palīdzības; cenas starpība tiek legalizēta, iegādājoties īpašumus;
• tiek veikti pārskaitījumi par fiktīviem pakalpojumiem. Darījuma dokumentācija neliecina par reāli sniegtu pakalpojumu, līgumi, nodošanas-pieņemšanas akti, cita dokumentācija nesniedz ieskatu par sniegto pakalpojumu, tā sniegto pievienoto ekonomisko vērtību, u.c.

Tāpat izvērtējot uzņēmumu, kuri uzvar valsts iepirkumos, īstenoto pārskaitījumu plūsmas, var izsecināt tādu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu pazīmes kā krāpšana vai koruptīvie noziedzīgie nodarījumi. Par šādiem predikatīviem noziedzīgiem nodarījumiem var liecināt:

• no valsts/pašvaldības saņemto līdzekļu izlietojums neatbilstoši projekta mērķim;
• darījumu ķēdes mākslīga pagarināšana, radot būtisku preces, pakalpojuma sadārdzinājumu, vienlaikus iepirkuma uzvarētājam faktiski kontrolējot šos darījuma ķēdē iesaistītos starpniekus;
• iepirkuma uzvarētājs vai saistīta persona ir veicis maksājumus ar amatpersonām saistītām juridiskām vai fiziskām personām, t.sk. izmantojot starpniekus, u.c.

Plašāka informācija par korupcijas indikatoriem atrodama Finanšu izlūkošanas dienesta metodiskajā materiālā "Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze".²³

Noslēgumā jāatkārto raksta sākumā paustais, ka dažas valstis (Krievija, Baltkrievija u.c. NVS valstis) var neizmeklēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas predikatīvos noziegumus, turklāt Latvijā īstenot kriminālvajāšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pret šo valstu pilsoņiem, tiem neatrodoties Latvijā, ir nesamērīgi vai pat neiespējami, bet Latvijas pienākums ir nepieļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšanu Latvijas finanšu sistēmā. Autora ieskatā, šādos gadījumos Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas "Process par noziedzīgi iegūtu mantu" kārtībā īstenotā konfiskācija ir vienīgais veids, kā aizsargāt Latvijas sabiedrības intereses, kā arī nepieļaut, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi atgriežas personu rokās, kas nevar pierādīt to likumīgu izcelsmi.

Secinājumi

1. Latvijas pienākums ir nepieļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšanu Latvijas finanšu sistēmā neatkarīgi no tā, vai ārvalstīs predikatīvais noziedzīgais nodarījums tiek izmeklēts vai ne.

2. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija procesā par noziedzīgi iegūtu mantu šobrīd ir vienīgais veids, kā nepieļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju gadījumos, kad procesu pret personu īstenot, panākot tās notiesāšanu, ir praktiski neiespējami.

3. Šobrīd tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu galvenokārt vērtē no ārvalstīm Latvijā ieplūdušu līdzekļu noziedzīgu izcelsmi, kas pārsvarā pieder Krievijas un citu esošo un bijušo NVS valstu personām. Šīs personas neatrodas Latvijā, un pret tām īstenot kriminālprocesu, lai pierādītu vainu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, ir gandrīz nereāli. Turklāt sadarbība mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļus ar tādām valstīm kā Krievija un Baltkrievija ir praktiski neiespējama un nav atbalstāma.

4. Krievijas un citu esošo un bijušo NVS valstu augstā korupcijas riska dēļ arī nav sagaidāms, ka šajās valstīs tiks izmeklēti predikatīvie noziegumi – tādi kā korupcija, krāpšana, piesavināšanās valsts iepirkumos un noziegumi nodokļu jomā.

5. Pierādīt no ārvalstīm iepludinātu līdzekļu noziedzīgu izcelsmi ir iespējams ar netiešiem pierādījumiem, radot aizdomas par notikušo darījumu fiktīvumu.

6. Ja līdzekļu izcelsme ir reāli strādājoši ārvalstu uzņēmumi, valsts iestādes, bet līdzekļu plūsmā tiek konstatēti fiktīvi darījumi, ar netiešiem pierādījumiem var tikt identificēts arī predikatīvas noziedzīgais nodarījums ārvalstīs, vienlaikus nevar sagaidīt, ka Latvija īstenos kriminālprocesu, lai sauktu pie kriminālatbildības, piemēram, Krievijas personu par Krievijā īstenotu korupciju, nenomaksātiem nodokļiem. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, Latvijas pienākums ir nepieļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā, un šādu fiktīvu darījumu rezultātā iegūti noziedzīgi līdzekļi ir konfiscējami.