Martins Krīgers (Martin Krygier) ir domātājs, kas visvairāk pazīstams ar savām publikācijām par likuma varu, totalitārismu un postkomunismu. Viņa interese par totalitāriem režīmiem radās personīgu apstākļu iespaidā, jo viņa vecāki ieradās Austrālijā, bēgot no nacisma Polijā.
Profesora Krīgera darbos tiek īpaši analizēta tiesiskuma un politikas mijiedarbība Centrālajā un Austrumeiropā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par antikonstitucionālo populismu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī tiesiskuma jautājumiem postkomunisma periodā.
12. oktobrī viņš viesojās Rīgā un lasīja lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā lekciju sērijā, kura notika par godu augstskolas 25 gadu jubilejai. Pēc lekcijas profesors sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds" par dažādiem tiesiskuma aspektiem.
Vai mēs tiešām piedzīvojam tiesiskuma atkāpšanos (rule of law backsliding1), un vai par to būtu jāsatraucas?
Tas, ko sauc par tiesiskuma atkāpšanos, noteikti ir reāla parādība. Tiesa gan, man nepatīk šis termins. Kāds varētu teikt, nu, Krīger, agrāk tu biji jauns un enerģisks, bet tagad esi kļuvis vecs un lēns. Izmaiņas tiesiskumā patiesībā ir organisks process. Šajā gadījumā atkāpšanās ir kā novīstošs augs, kas liecina, ka lietas iet uz leju. Patiesībā valstīs, kuras es pazīstu vislabāk, – Polijā un Ungārijā – tā nav tikai atkāpšanās vai slīdēšana lejā. Tie ir apzināti, sistemātiski centieni graut tiesiskuma principus. Tātad tas ir process, kas reāli notiek.
Prinstonas Universitātes sociologa Lerija Bārtelsa (Larry Bartels) grāmata "Democracy Erodes from the top" (Demokrātija pūst no galvas) empīriski atklāj, ka pretēji cilvēku iespaidiem valstīs, kurās Eiropā pie varas ir populisti, kad viņi nāca pie varas, iedzīvotāju uzskati neatšķīrās no citu valstu iedzīvotāju uzskatiem par tiesiskumu un demokrātiju. Tātad pārmaiņas lielā mērā ir notikušas no augšas. Tādēļ, manā ieskatā, mēs runājam par reālu un draudīgu parādību, turklāt "atkāpšanās" ir pārāk nevainīgs termins. Tā ir saskaņota kampaņa. Tiesa gan, tā nenāk tikai no augšas. Tai ir savi atbalstītāji, jo līderiem vajag sekotājus. Polijā, kuru es pazīstu ļoti tuvu, un Ungārijā mazāk, bet diezgan šāda līderu apņēmība graut tiesiskumu bija sistemātiska, lai vājinātu varas atsvarus. Tādēļ, runājot par demokrātijas atkāpšanos, es to saprotu tieši kā neatkarīgu varas atsvaru vājināšanu.
Kā izpaužas apzināta varas atsvaru vājināšana?
Ungārijā un Polijā tā notika augstākā līmeņa tiesās – vispirms Konstitucionālajā tiesā, tad Augstākajā tiesā un tad iestādē, kas apstiprina tiesnešus. Polijā ir 10 000 tiesnešu, to nevar izdarīt vienā dienā. Tā var būt, piemēram, piespiedu pensionēšanās. Šis process neskar vienīgi tiesas. Polijā un Ungārijā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu pašlaik kontrolē valdība. Es skatījos kandidātu debates pirms vēlēšanām Polijā – tas bija farss, tā ir kampaņa pret opozīciju. Tā ir ļoti satraucoša parādība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes