Publikācijā tiek pētīta Iekšlietu ministrijas policijas eksperta un Tieslietu ministrijas tiesu eksperta būtība, nozīme un nošķiršana, kā arī pieaicinātā eksperta nozīme. Lai izprastu atšķirību starp eksperta statusu policijas iestādēs un tiesu eksperta statusu, publikācijā ir atspoguļota šo divu ekspertu dienestu veidošanās caur vēstures prizmu. Autori hronoloģiski aprakstījuši procesus, kas saistīti ar jaunas ekspertu iestādes izveidi. Tāpat autori ir pieskārušies Iekšlietu ministrijas strukturālajām reformām, kas skārušas arī Valsts policijas ekspertu dienestu.
Runājot par eksperta lomu pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā, ir pierasts runāt tieši par tiesu ekspertu. Lai izprastu eksperta lomu, svarīgi ir izprast šī termina būtību. Tulkojumā no franču valodas jēdziens "expert" vai no latīņu valodas "expertus" tiek tulkots kā "pieredzējis". Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca1 jēdzienu "eksperts" skaidro kā personu, kurai ir dziļas speciālās zināšanas kādā konkrētā nozarē, augsta profesionālā kompetence un autoritāte kādā jomā. Autori vērš uzmanību, ka ir jānošķir jēdzieni "eksperts" un "tiesu eksperts". Analizējot tiesu, prokuratūras darbinieku, advokātu, kā arī dažādu izglītības iestāžu, kuras īsteno studijas tiesību zinātnēs, mācībspēku izteiktos viedokļus, autori nonākuši pie secinājuma, ka visiem ir nosacīti viens viedoklis par terminu "eksperts", bet katram ir savs viedoklis par termina "tiesu eksperts" izpratni.
Bet kāds tad ir šo divu nošķiramo terminu skaidrojums normatīvajos aktos? Latvijā ir vairāki normatīvie akti, kuri pēc būtības skaidro, kas ir eksperts un tiesu eksperts. Kriminālprocesa likuma 3. pants "Ekspertīžu iestādes eksperts" nosaka, ka ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes un saņēmis procesa virzītāja uzdevumu. Savukārt šī paša normatīvā akta 34. pants "Pieaicinātais eksperts" nosaka, ka kriminālprocesā var pieaicināt un uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.
Tiesu ekspertu likuma 1. panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesu eksperts ir persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi tiesu eksperta sertifikātu. Savukārt Civilprocesa likums1 un Administratīvās atbildības likums3 nosaka, ka par ekspertu civilprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā var būt tikai Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Visos iepriekš minētajos normatīvajos aktos eksperta un tiesu eksperta statuss ir saistīts ar kompetenci un tiesībām veikt ekspertīzi.
Šobrīd Latvijā ir vairākas ekspertīžu iestādes, proti, Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" 2. punkts nosaka, ka Latvijā ir šādas tiesu ekspertīžu iestādes:4
– Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde;
– Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests;
– Valsts tiesu ekspertīžu birojs;
– Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;
– VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca";
– VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes