ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Novembris 2023 /Nr.48 (1314)

Eksperts Latvijas laika virpulī
Mg. iur.
Aivis Ivaško
Valsts policijas koledžas Tiesību zinātņu katedras docents 
Mg. iur.
Vita Zukule
Valsts policijas koledžas Tiesību zinātņu katedras vadītāja 

Publikācijā tiek pētīta Iekšlietu ministrijas policijas eksperta un Tieslietu ministrijas tiesu eksperta būtība, nozīme un nošķiršana, kā arī pieaicinātā eksperta nozīme. Lai izprastu atšķirību starp eksperta statusu policijas iestādēs un tiesu eksperta statusu, publikācijā ir atspoguļota šo divu ekspertu dienestu veidošanās caur vēstures prizmu. Autori hronoloģiski aprakstījuši procesus, kas saistīti ar jaunas ekspertu iestādes izveidi. Tāpat autori ir pieskārušies Iekšlietu ministrijas strukturālajām reformām, kas skārušas arī Valsts policijas ekspertu dienestu.

Runājot par eksperta lomu pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā, ir pierasts runāt tieši par tiesu ekspertu. Lai izprastu eksperta lomu, svarīgi ir izprast šī termina būtību. Tulkojumā no franču valodas jēdziens "expert" vai no latīņu valodas "expertus" tiek tulkots kā "pieredzējis". Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca1 jēdzienu "eksperts" skaidro kā personu, kurai ir dziļas speciālās zināšanas kādā konkrētā nozarē, augsta profesionālā kompetence un autoritāte kādā jomā. Autori vērš uzmanību, ka ir jānošķir jēdzieni "eksperts" un "tiesu eksperts". Analizējot tiesu, prokuratūras darbinieku, advokātu, kā arī dažādu izglītības iestāžu, kuras īsteno studijas tiesību zinātnēs, mācībspēku izteiktos viedokļus, autori nonākuši pie secinājuma, ka visiem ir nosacīti viens viedoklis par terminu "eksperts", bet katram ir savs viedoklis par termina "tiesu eksperts" izpratni.

Bet kāds tad ir šo divu nošķiramo terminu skaidrojums normatīvajos aktos? Latvijā ir vairāki normatīvie akti, kuri pēc būtības skaidro, kas ir eksperts un tiesu eksperts. Kriminālprocesa likuma 3. pants "Ekspertīžu iestādes eksperts" nosaka, ka ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes un saņēmis procesa virzītāja uzdevumu. Savukārt šī paša normatīvā akta 34. pants "Pieaicinātais eksperts" nosaka, ka kriminālprocesā var pieaicināt un uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

Tiesu ekspertu likuma 1. panta otrajā daļā ir noteikts, ka tiesu eksperts ir persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura Tiesu ekspertu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi tiesu eksperta sertifikātu. Savukārt Civilprocesa likums1 un Administratīvās atbildības likums3 nosaka, ka par ekspertu civilprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā var būt tikai Tiesu ekspertu likumā noteiktās personas. Visos iepriekš minētajos normatīvajos aktos eksperta un tiesu eksperta statuss ir saistīts ar kompetenci un tiesībām veikt ekspertīzi.

Šobrīd Latvijā ir vairākas ekspertīžu iestādes, proti, Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 835 "Noteikumi par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu un tiesu ekspertu specialitāšu klasifikatoru" 2. punkts nosaka, ka Latvijā ir šādas tiesu ekspertīžu iestādes:4

– Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde;

– Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests;

– Valsts tiesu ekspertīžu birojs;

– Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs;

– VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca";

– VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Linda Lielbriede, Uldis Krastiņš
Intervija
Tiesiskums – kultūras sasniegums, par ko jārūpējas  
Martins Krīgers (Martin Krygier) ir domātājs, kas visvairāk pazīstams ar savām publikācijām par likuma varu, totalitārismu un postkomunismu. Viņa interese par totalitāriem režīmiem radās personīgu apstākļu iespaidā, jo viņa ...
1 komentāri
Ilma Čepāne, Dita Plepa, Jānis Pleps, Edgars Pastars, Velta Čebotarenoka, Satversmes tiesa
In memoriam
Aivars Endziņš 
08.12.1940.–21.11.2023.
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārda" sestais grāmatžurnāls uzstāda jaunus rekordus  
Mūsu ikgadējo grāmatžurnālu sērijas jaunākais papildinājums, kas iznāca pirms divām nedēļām, 14. novembrī, ir kļuvis par rekordistu vairākos aspektos. Lai gan žurnāla satura plānošanas posmā bija lietpratēji, kas sacīja, ka ...
Katrīne Pļaviņa-Mika, Katrīna Bičevska, Sabīne Stirniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesa neuzdod prejudiciālo jautājumu EST. Vai var iestāties valsts atbildība ECT
2 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību politika
Ar ko noslēdzies tiesu darba organizācijas izvērtējums ģimenes vardarbības lietās
Ar 35 lappušu ziņojumu un diviem tā pielikumiem ir rezultējies Tieslietu padomes 2023. gada 22. maijā izveidotās darba grupas izvērtējums tiesu darba organizācijai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas ...
AUTORU KATALOGS