ŽURNĀLS Tiesību politika

9. Janvāris 2024 /Nr.01/02 (1319/1320)

Valoda latviešiem ir svarīgākais nācijas identitātes elements
Egils Levits
Valsts prezidents (2019–2023) 

Publikācija tapusi, balstoties uz priekšlasījumu "Par valodu – un ne tikai" Saeimas un 4. maija kluba kopīgi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta latviešu valodai un notika Saeimā 2023. gada 16. oktobrī. Konferencē nolasītā runa šajā publikācijā ir izvērsta plašāk, kā arī aktualizēta atbilstoši jaunākajiem notikumiem.

I

Padomju okupantu īstenotā rusifikācijas un uzspiestās imigrācijas – kolonizācijas – politika bija radījusi eksistenciālu apdraudējumu latviešu nācijas un latviešu valodas pastāvēšanai. Šis apdraudējums vienoja latviešu tautu gribā atjaunot savu valsti, kurā būt un pastāvēt latviešu nācijai un latviešu valodai un kultūrai. Šī tautas griba tika apliecināta 1990. gada 4. maija Deklarācijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

 

II

Kopš 2021. gada pēc mana ierosinājuma ar Saeimas lēmumu 15. oktobris kalendāros ir iezīmēts kā Valsts valodas diena.

Šajā dienā 1998. gadā tika papildināts Satversmes 4. pants, nosakot: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda." Latviešu valodai kā valsts valodai oficiāli tika piešķirts konstitucionāls rangs. 2014. gadā to nostiprināja Satversmes ievads, uzsverot, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā.

 

III

Valoda ir viens no centrālajiem elementiem, kas veido katras nācijas un katras valsts īpašo identitāti. Latviešiem sava valoda nācijas identitāti veidojošo elementu vidū ir pirmajā vietā.

1918. gadā mūsu valsts dibinātāji atsaucās uz savām tiesībām kā nedalāmu valstisku vienību apvienot visas zemes, kur izsenis dzīvojuši latvieši. Šī prasība izskanēja jau agrāk, 1905. gada revolūcijas laikā. Kaut arī gadsimtu gaitā šīs zemes atradās dažādu valstu varā, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali (vēsturiski kopā ar Sēliju) un Latgali vienmēr vienoja tas, ka tur dzīvoja cilvēki, kuri runāja latviski.

Šīs latviešu zemes saskaņā ar Satversmes 3. pantu veido Latvijas valsti. 2021.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aleksejs Dimitrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienība, quo vadis?
Liene Neimane
Skaidrojumi. Viedokļi
Probācijas uzraudzība nosacītas notiesāšanas vietā: vai būs mazāk vienošanās procesu
Andrejs Ņikiforovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības ar dalībnieka lēmumu
Ineta Ziemele
Tiesību politika
Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lasāmība
Allars Apsītis, Osvalds Joksts
Skaidrojumi. Viedokļi
Azartspēļu fenomena tiesiskā reglamentācija romiešu tiesībās
Rakstā atspoguļoti autoru veiktā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultāti attiecībā uz azartspēļu fenomena tiesisko reglamentāciju senromiešu sabiedrībā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas ...
AUTORU KATALOGS