ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Janvāris 2024 /Nr.3 (1321)

Tiesas funkcionēšanas efektivitātes nodrošināšana pieteikuma izlemšanas stadijā
Administratīvās rajona tiesas prakse
Mg. iur.
Madara Lindāne
Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīdze 

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 191.1 panta (Pieteikuma izskatīšanas atteikšana) un 191.2 pantā (Pieteikuma apmierināšana bez lietas tālākas iztiesāšanas) ietvertos nenoteiktos tiesību jēdzienus un situāciju kazuistiku, praksē varētu būt grūti atrast vienotu mērauklu minēto pantu piemērošanai. Tādēļ šajā rakstā sniegts ieskats APL 191.1 un 191.2 panta piemērošanas teorētiskajos aspektos kopsakarā ar Administratīvās rajona tiesas praksi laikā no 2020. gada oktobra līdz 2023. gada maijam attiecībā uz APL 191.1 pantu, bet attiecībā uz APL 191.2 pantu – bez laika ierobežojuma.

1. Pieteikuma izskatīšanas atteikšana

Pieteikuma izskatīšanas atteikšana ir viens no iespējamiem tiesneša rīcības veidiem, lemjot par pieteikuma virzību.1 Lai gan praksē šis institūts ir sastopams retāk salīdzinājumā ar citiem tiesneša rīcības veidiem, institūta piemērošanas rezultātā tiek ierobežotas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, ievērojot, ka jau pieteikuma izlemšanas stadijā pieteikums tiek atzīts par tādu, kas nav izskatāms pēc būtības turpmākā procesā, personai īstenojot APL paredzētās procesuālās garantijas (piemēram, tiesības uz lietas izskatīšanu mutvārdu procesā vai koleģiālā tiesas sastāvā).2 Līdz ar to ir svarīga vienota izpratne par regulējumā ietverto kritēriju un tajos norādīto priekšnoteikumu saturu, tā nodrošinot regulējuma pareizu piemērošanu arī kopsakarā ar citiem tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanas pamatiem.3

APL 191.1 panta pirmā daļa satur četrus alternatīvus kritērijus, kas var būt pamats pieteikuma izskatīšanas atteikšanai, proti, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams, objektīvi nesaprotams vai klaji aizskarošs un izaicinošs.

1.1. Acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības) pieteikums

Norādītais kritērijs satur divus priekšnoteikumus pieteikuma izskatīšanas atteikšanai, proti, "acīmredzams" un "nepamatots" (noraidāms pēc būtības).

Pirmais no priekšnoteikumiem pieteikuma izskatīšanas atteikšanai ir tā acīmredzama nepamatotība. No vārda gramatiskās interpretācijas konstatējams, ka "acīmredzams" ir tāds, kas ir "skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms",4 savukārt tiesu praksē skaidrots, ka pieteikums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības, ja nav nepieciešama papildu apstākļu noskaidrošana5 vai tiesību normu satura noskaidrošana,6 proti, nepamatotība ir tik acīmredzama, ka par to nevarētu būt nekādu saprātīgu šaubu un jēdzīgu diskusiju.7

Ja par tiesību normu satura noskaidrošanu pieteikuma izskatīšanas atteikšanas kontekstā nevajadzētu rasties diskusijām, proti, lai pieteikumu atzītu par acīmredzami nepamatotu, normai ir jābūt skaidrai, proti, tādai, kas nerada šaubas par tās patieso jēgu bez plašākas tās interpretācijas, vai tādai, par kuras interpretāciju tiesa jau savā praksē ir izteikusies un sniegtā interpretācija ir aktuāla joprojām,8 praksē nereti novērojams, ka, izmantojot APL 190. panta 1.1 daļā ietverto regulējumu par pieteikuma izlemšanas termiņa pagarināšanu, potenciālajiem lietas dalībniekiem tiek pieprasīta papildu informācija par lietas apstākļiem, kas pirmšķietami varētu šķist pretrunā APL 191.1 pantā ietvertajam jēdzienam "acīmredzami" un normas mērķim – nodrošināt tiesai procesuālās iespējas jau sākotnēji atteikt izskatīt acīmredzami nepamatotus pieteikumus, tā efektivizējot administratīvo procesu tiesā9 un paātrinot administratīvo lietu izskatīšanu, ietaupot resursus, kuri tiek izmantoti acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanai.10 Tomēr šajā sakarā vēršama uzmanība arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi un doktrīnu, interpretējot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 35. panta trešās daļas "a" punktu, kas paredz ECT tiesības atzīt par nepieņemamu jebkuru individuālu sūdzību, kas iesniegta saskaņā ar konvencijas 34. pantu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir acīmredzami nepamatota un ka apstāklis, ka tiesai ir jāpieprasa lietas dalībniekiem sniegt paskaidrojumus, nemaina sūdzības acīmredzami nepamatoto raksturu.11 Līdz ar to faktisko apstākļu kontekstā par acīmredzami nepamatotu būtu atzīstams tāds pieteikums, kas satur visu objektīvi nepieciešamo un pietiekamo informāciju, lai lemtu par pieteikuma virzību, no kuras nerodas šaubas par pieteikuma nepamatotību, un papildu esošo apstākļu noskaidrošana var notikt, lai iegūtu šo objektīvi nepieciešamo un pietiekamo informāciju, kas dažādu iemeslu dēļ nav konstatējama no pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem12 un kura pamato jau sākotnēji radušos secinājumu par pieteikuma nepamatotību.

Otrs priekšnoteikums pieteikuma izskatīšanas atteikšanai ir tā nepamatotība jeb noraidāmība pēc būtības. Tā kā atbilstoši APL 246. panta pirmajai daļai tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa sprieduma veidā, arī pieteikuma izskatīšanas atteikšanā ir ņemams vērā APL 250. pants, kas attiecībā uz administratīvo aktu (panta pirmā daļa), faktisko rīcību (panta trešā daļa) un publisko tiesību līgumu (panta ceturtā daļa) paredz aspektus, kuri ir pamats secinājumam, ka pieteikums ir noraidāms pēc būtības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Nagle
Skaidrojumi. Viedokļi
Patvaļīgas būvniecības veidi un tiesību aizsardzības līdzekļi patvaļīgas būvniecības gadījumā (I)
Kristaps Silionovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Hipotekārā kreditora piekrišana kā priekšnoteikums ceļa servitūta nodibināšanai ar spriedumu
Vita Nagle
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai pašvaldības domes deputāti var nepiedalīties lēmumu pieņemšanā
Pirms gada, 2023. gada 1. janvārī, stājās spēkā Pašvaldību likums, kas ir saistošs visām Latvijas pašvaldībām. Pašvaldību likumā ir daudz jaunu normu un precizējumu, kas praksē sagādā arī daudz jautājumu par to piemērošanu. ...
Tiesību politika
Top jauni grozījumi Civilprocesa un Šķīrējtiesu likumā
Tiesību politika
Par tiesas objektivitāti un komunikāciju ar lietas dalībniekiem
Tiesnešu ētikas komisijas 2023. gada 16. jūnija atzinums par tiesneša rīcību, vēršoties Valsts policijā un nepieņemot noraidījumu un/vai neatstatot sevi no civillietas izskatīšanas brīdī, kad tiesnesis vērsās policijā.1
AUTORU KATALOGS