ŽURNĀLS Tiesību politika

[1] Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstuli ar lūgumu sniegt atzinumu:

1) vai tiesneša rīcība, vēršoties Valsts policijā un nepieņemot noraidījumu un/vai neatstatot sevi no civillietas izskatīšanas brīdī, kad tiesnesis vērsās policijā, rada Tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumu;

2) vai tiesneša rīcība/uzvedība tiesvedības ietvaros un tiesas sēžu laikā atbilst tiesnešu ētikas normām.

Vēstulē norādīts, ka tiesnesis ar iesniegumu vērsās policijas iecirknī, lūdzot izvērtēt tiesneša tiesvedībā esošās civillietas atbildētāja darbības, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, jo, tiesneša ieskatā, atbildētāja darbības atbilst Krimināllikuma 295. pantā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam par tiesneša ietekmēšanu nolūkā likt šķēršļus likumīgai lietas izskatīšanai un panākt nelikumīga sprieduma vai lēmuma pasludināšanu. Atbildētājs, norādot uz šo apstākli, tiesnesim pieteica noraidījumu. Tiesnesis noraidījumu nepieņēma un turpināja lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad atstatījās no lietas izskatīšanas sakarā ar atbildētāja celto prasību pret tiesnesi. Tāpat vēstulē norādīts, ka tiesnesim, vadot tiesas sēdes, ir raksturīga sava viedokļa paušana, ne visai taktisku un sarkastisku piezīmju izteikšana, situācijas vai lietas dalībnieku teiktā komentēšana, lietas dalībnieku sistemātiska pārtraukšana, pārlieku izteikta emocionalitāte un nesavaldība, kā arī jūtama atšķirīga attieksme pret lietas dalībniekiem. Attieksmē, balss intonācijā un kontekstā, kādā tiesnesis izsakās, ir jaušama ironija, neiecietība un aizkaitinājums. Atsevišķos brīžos neiecietība un aizkaitinājums izpaudies arī balss pacelšanā. Objektivitātes trūkums novērojams arī sarakstē ar atbildētāju un pieņemtajos nolēmumos, kur tiesnesis norādījis uz atbildētāja radīto tiesas darba apgrūtināšanu un kavēšanu, nepamatotu dokumentu iesniegšanu, kā arī to, ka par vairākām atbildētāja institucionālajām sūdzībām tiesu sistēmā tiesnesim regulāri jāraksta paskaidrojumi.

Ievērojot minēto, kā arī pamatojoties uz Tiesnešu ētikas kodeksa 3. kanona 5. un 6. punktu un Bangaloras tiesnešu ētikas principu 2.5. un 3.2. punktu, vēstulē norādīts, ka, raugoties kopsakarā uz noraidījuma nepieņemšanu pēc tiesneša iesnieguma policijai, kā arī uz tiesneša attieksmi pret lietas dalībnieku tiesas turpmāko sēžu laikā, tiesnesis ir radījis situāciju, kurā saprātīgs vērotājs no malas var apšaubīt tiesneša objektivitāti.

[2] Tiesnesis rakstveida paskaidrojumā komisijai norādījis, ka lietas izskatīšana notikusi attālināti, tāpēc tiesas sēžu audioieraksti nesniedz pilnīgu un objektīvu priekšstatu par komunikāciju. Tiesnesim ar balsi jānodrošina gan telpas piepildījums, gan dzirdamība attālināti pieslēgtajiem lietas dalībniekiem caur viņu ierīcēm. Tāpēc šajās tiesas sēdēs tiesnesis centies runāt skaļāk nekā klātienes tiesas sēdē.