ŽURNĀLS Viedoklis

30. Janvāris 2024 /Nr.5 (1323)

Kāpēc Latvijā ir nepieciešams šķīrējtiesu spriedumu apstrīdēšanas mehānisms?
Veltījums Kristīnei Krūmai un viņas iesāktajam
1 komentāri
Dr. iur.
Inga Kačevska
Zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

Ievads

Ik pa desmit gadiem Satversmes tiesa atgriežas pie šķīrējtiesu jautājumiem,1 labvēlīgi ietekmējot šī alternatīvā strīdus izšķiršanas veida attīstību Latvijā. Tā gandrīz pirms desmit gadiem – 2014. gada 17. martā – Satversmes tiesas 1. kolēģija Aijas Brantes, Kristīnes Krūmas un Sanitas Osipovas sastāvā ierosināja lietu Nr. 2014-09-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".2 Spriedums lietā tika pasludināts 2014. gada 28. novembrī.3

Savukārt pirms gada – 2023. gada 23. februārī – Satver­smes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2022-03-01 "Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam"4 (turpmāk – 2023. gada spriedums).

Šīs Satversmes tiesas lietas ir bijušas par dažādiem šķīrējtiesu jautājumiem, tomēr tajās visās ir izskanējis viens vadmotīvs – Latvijā ir nepieciešams šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas institūts.5

Raksta mērķis ir vēlreiz uzsvērt, kāpēc Latvijai ir jāseko pasaules vispāratzītai pieredzei un praksei, ieviešot šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas procedūru tiesā. Sākotnēji izvērtēšu 2023. gada Satversmes tiesas spriedumu un tam pievienotās atsevišķās domas, tad sniegšu nelielu ieskatu piedāvātajos grozījumos Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā.

 

2023. gada Satversmes tiesas sprieduma aktualitāte

Ar 2023. gada spriedumu Satversmes tiesa noteica, ka Civilprocesa likuma 66. nodaļa zaudēs spēku ar 2024 gada 1. martu, ja tā neparedzēs šķīrējtiesas procesa uzraudzību. Viena no šādām uzraudzības formām ir šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana tiesā.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītāja
30. Janvāris 2024 / 11:59
2
ATBILDĒT
Paldies autorei par rakstu un vērtīgo ieskatu plānotajās tiesiskā regulējuma izmaiņās.

Spriedumam pievienoto tiesnešu atsevišķo domu analīze gan izskatās nepilnīgā un tādēļ šķietami kļūdaina. Piemēram, pretēji rakstā apgalvotajam tiesnesis Neimanis savās atsevišķajās domās nav ietvēris nekādu apgalvojumu par apstrīdētā regulējuma (ne)atbilstību Satversmei, bet gan runā par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu neizmantošanu kā objektīvu procesuālu škērsli tiesvedībai Satversmes tiesā konkrētā pieteikuma iesniedzēja faktiskajos apstākļos. Savukārt, iztirzājot jautajumu par tiesvedības ilgumu lietā par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu kontekstā ar Satversmes tiesu kā, autores ieskatā, vienīgo efektīvo tiesību aizsardzības līdzekli, rakstā netiek analizētas jau pašā 2023. gada spriedumā (autores saīsinājums) ietvertās tēzes par CPL paredzēto pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu šādās lietas. Visbeidzot, ja ar šķīrējtiesas sprieduma izpildes pieprasīšanu ārvalstīs tiek pamatota šķīrējtiesas sprieduma atzīšanas par spēkā neesošu neefektivitāte, tad ar to tāpat tiek pamatota arī ar jaunajiem grozījumiem paredzētā šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas regulējuma neefektivitāte, jo Ņujorkas konvencijas V pants paredz nevis obligātu, bet no atzinēj-institūcijas novērtējumā atkarīgu šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu un izpildi gan tad, ja šķīrējtiesas līgums atzīts par spēkā neesošu, gan tad, ja šķīrējtiesas spriedums atcelts.

Spriedums ir spriedums, bet tiesnešu atsevišķās domas ir vienīgi atsevišķās domas, un bez to skaidrošanas rakstā varēja iztikt. Visādi citādi labs raksts.
visi numura raksti
Dita Plepa
Juristu likteņi
Kristīne Krūma (1974–2016)
Vienmēr atcerēties, nekad neaizmirst!  
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Visaptveroša Krievijas atbildība par agresiju pret Ukrainu – no teorijas uz praksi
Andrejs Judins, Jānis Grasis, Māris Leja, Māris Lejnieks, Krista Niklase
Aptauja
Universālā jurisdikcija Latvijā – vai pašlaik iespējams īstenot un kā tā praktiski norisinātos
Kas notiktu, ja cietušie, kas uzturas Latvijā, lūgtu sākt kriminālvajāšanu par Ukrainā pastrādātiem starptautiskiem noziegumiem? Ar šādu hipotēzi "Jurista Vārds" devās pie dažādu tiesību nozaru ekspertiem, lai ievāktu viedokļus ...
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību sistēmu plurālisms Eiropas kontekstā
Šis raksts ir tapis no materiāliem runai Eiropas Centrālās bankas konferencē "Continuity and change – how the challenges of today prepare the ground for tomorrow".1 Konference norisinājās pirms Krievijas visaptverošā militārā iebrukuma ...
1 komentāri
Elīna Luīze Vītola
Skaidrojumi. Viedokļi
Būt vai nebūt un kam – tāds ir jautājums
AUTORU KATALOGS