Starptautiskās organizācijas cīņu pret dezinformāciju jeb apzināti sagrozītu, nepatiesu informāciju1 atzīst par katras valsts nacionālās drošības aizsardzības prioritāti un aicina dalībvalstis būt aktīvām dalībniecēm kopīgajā cīņā pret šādas informācijas izplatīšanos sabiedrībā.2 Ģeopolitiskās tendences, lielvaru, autoritāro režīmu ietekme apstiprina starptautiskās sadarbības nepieciešamību.
I. Terminoloģija un principi Latvijā
Atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam (turpmāk – konceptuālais ziņojums) definētajam dezinformācija (Disinformation) ir "nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts ar nolūku maldināt un/vai gūt ekonomisku vai politisku labumu un kas var radīt kaitējumu valstij un sabiedrībai vai kādai tās daļai". Tātad dezinformācija var tikt izplatīta tikai apzināti, kas to atšķir no "maldinošas informācijas" (Misinformation, medijos latviešu valodā tiek izmantots arī termins "misinformācija"),3 kas atbilstoši konceptuālajam ziņojumam var tikt izplatīta neapzināti, bet neizslēdz kaitīgu seku iespējamību valstij un sabiedrībai. Dezinformācija tiek izplatīta, izmantojot informācijas ietekmēšanas operācijas jeb "vietējo vai ārvalstu dalībnieku koordinētus centienus ietekmēt mērķauditoriju, izmantojot dažādus maldinošus līdzekļus, tostarp apspiežot neatkarīgus informācijas avotus un vienlaikus dezinformējot vai veicot citas manipulācijas informatīvajā telpā". Ārvalstu iejaukšanās informatīvajā telpā bieži ir daļa no plašākas hibrīdoperācijas.4 Dezinformācijas mērķu sasniegšanai tiek izmantotas dažādas taktikas, tajā skaitā politiskās psiholoģijas taktikas, piemēram, mērķauditorijas polarizēšana, iesaistot to strīdīgos politiskos vai sociālos jautājumos, paaugstinot sabiedrības uzņēmību pret dezinformāciju.5 Citējot konceptuālo ziņojumu: "Informatīvā telpa un tās drošība ir vienlīdz atkarīga no trim pīlāriem: 1) efektīvas valsts un pašvaldību institūciju komunikācijas ar savām mērķauditorijām; 2) spēcīgas un kvalitatīvas mediju vides un žurnālistikas piedāvājuma; 3) prasmīgas, izglītotas un iesaistītas sabiedrības, kas spēj atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā. Stiprinot katru no tiem, tiek sniegts ieguldījums nacionālajā drošībā. Droša informatīvā telpa arī attur potenciālo pretinieku no agresijas, tostarp hibrīdoperācijām, samazinot to izvēršanas panākumu iespējas."6 Tātad nacionālā līmenī Latvija ir izvirzījusi trīs mērķus – efektīva institūciju komunikācija, kvalitatīvi mediji un prasmīga sabiedrība. Tajā pašā laikā ģeopolitiskās tendences ir kļuvušas par būtisku pamatu dezinformācijas apkarošanas izpētei no starptautiskās puses, starptautiskajai sadarbībai izvirzoties par vienu no sešiem koncepcijas pamatvirzieniem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes