ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

[1] Dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības pamatā regulē tām īpaši paredzēts likums – DzTĪL,¹ kas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā. Šis regulējums aizstāja 1993. gada 16. februāra likumu "Par dzīvojamo telpu īri",² kas bija spēkā no 1993. gada 1. aprīļa. Savukārt tajos gadījumos, kad valsts vai pašvaldība ir tiesīga izīrēt dzīvojamo telpu, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, to papildus regulē 2001. gada 6. decembra likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".³ Jebkuram likumam tiek noteikta gan konkrēta darbības joma, gan ierobežota tā piemērojamība vai iekļauti izņēmumi. Arī DzTĪL nav izņēmums, kā tas izriet no likuma 2. panta trešās daļas.

[2] Kopumā var teikt, ka DzTĪL ir samērā neliels tiesību akts ar 43 pantiem un astoņiem pārejas noteikumu punktiem, tomēr tas ir būtisks tiesību regulējums, kas ietekmē ne tikai mājokļa pieejamību un personu mobilitāti, bet arī visu nekustamā īpašuma tirgus attīstību un tādējādi valsts ekonomiku. Salīdzinājumā Civillikuma (turpmāk – CL)⁴ 14. nodaļa "Nomas un īres līgums" satur 53 pantus (2112.–2164. p.), no kuriem astoņi panti (2157.–2164. p.) gan attiecas uz lauku saimniecību nomnieku sevišķajiem pienākumiem. DzTĪL tika izstrādāts un pieņemts vairāku gadu laikā. Likumprojektu dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulēšanai izstrādāja Ekonomikas ministrija,⁵ un likumprojektu Nr. 1260/Lp12, kuram tika dots nosaukums "Dzīvojamo telpu īres likums", sāka skatīt 12. Saeima, bet to pabeidza izskatīt jau 13. Saeima, tam piešķirot citu numuru – 144/Lp13.⁶ Šis likumprojekts tika apspriests trijos lasījumos:⁷ 1. lasījumā tas tika pieņemts 2018. gada 20. decembrī, 2. lasījumā – 2020. gada 24. septembrī, bet trešajā, galīgajā lasījumā – 2021. gada 17. martā. DzTĪL tika izsludināts 2021. gada 6. aprīlī un stājās spēkā 2021. gada 1. maijā.

[3] Latvijas privāttiesību sistēmā, kas attiecas uz dzīvojamo telpu īres tiesībām, pastāv duālisma princips. Saskaņā ar šo principu dzīvojamo telpu īres tiesības tiek atdalītas no vispārējām civiltiesībām un tiek kodificētas atsevišķi. Šis duālisms nodrošina dzīvojamo telpu īres tiesību patstāvību kā vienai no tiesību nozarēm. Turklāt dzīvojamo telpu īres tiesību aktualitāte un nozīmīgums ikdienā ir tik liels, ka dzīvojamo telpu īres līgums ir pārsniedzis "vienkārša" civiltiesiska līguma ietekmi.⁸ Tā rezultātā dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulēšanai ir nepieciešams īpašs likums. Šis fakts papildus apstiprina dzīvojamo telpu īres tiesību nozīmi Latvijas tiesību sistēmā. Neraugoties uz to, ka Latvijā šajā jomā ir pieņemts speciāls likums, tomēr vairāki ar dzīvojamo telpu īri saistīti jautājumi tajā nav regulēti. Piemēram, dzīvojamo telpu īres līgums kā viens no civiltiesiska līguma veidiem ir analizējams, piemērojot arī CL Saistību tiesību daļas normas.

[4] Ņemot vērā iepriekš minēto, šī pētījuma mērķis ir veikt vispusīgu analīzi par tiesisko regulējumu, kas ietverts 2021. gada DzTĪL 2. pantā "Likuma darbības joma". Pētījumā ir aplūkota arī tiesiskā regulējumā ietvertā piemērošanas joma Igaunijas un Lietuvas tiesībās.

Dzīvojamo telpu īres likuma darbības raksturojums

Mērķis, aizsargātās vērtības un galvenie termini

[5] Katram cilvēkam ir nepieciešams mājoklis,⁹ tāpēc valsts interesēs ir nodrošināt tiesisku aizsardzību personām, kurām dzīvojamā telpa nepieder un kuras tāpēc to īrē.¹⁰ Šī iemesla dēļ dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības ir sociāli nozīmīga joma. Dzīvojamās telpas īre bieži nodrošina ne tikai pašu īrnieku ar mājokli, bet arī viņa ģimenes locekļus, tostarp nepilngadīgos bērnus. Tāpat tā nodrošina ar mājokli tos, kas jebkādu iemeslu dēļ nevēlas vai nevar iegūt mājokli īpašumā.¹¹ Turklāt dzīvojamo telpu īres tiesībām kā tiesību nozarei ir liela praktiskā nozīme. Ar dzīvojamo telpu īres jautājumiem sastopas ievērojama daļa cilvēku. Tādējādi šīs tiesību nozares izpratne un regulējums ir būtisks plašam cilvēku lokam.

[6] Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām normatīvajos aktos tiek definēta ne tikai likuma darbības joma, bet arī tā mērķis. Šie elementi tiek ietverti atsevišķos pantos, un tie ir savstarpēji saistīti.¹² Tādējādi, pirms analizēt likuma darbības jomu, ir svarīgi vispirms aplūkot likuma mērķi un aizsargātās vērtības. Šāda pieeja nodrošina, ka likuma interpretācija un piemērošana ir saskaņota ar tā mērķiem un aizsargātajām vērtībām.

[7] DzTĪL 1. pants "Likuma mērķis" skaidri definē šī normatīvā akta mērķi, kas ir "mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm". Juridiskajā literatūrā ir uzsvērts, ka mājokļa (dzīvojamās telpas) nodrošinājums ir būtisks cilvēku eksistences nosacījums un dzīvojamās telpas īres līgums ir viens no tiesiskajiem mājokļa nodrošinājuma veidiem. Šis līgums veido labvēlīgu vidi abām līgumslēdzējām pusēm – gan īrniekam, gan izīrētājam.¹³ Tādējādi dzīvojamo telpu īre ir viens no veidiem, kā nodrošināt ikvienam nepieciešamo mājokli. Šis fakts norāda, ka DzTĪL 1. pants iezīmē šī likuma vietu Latvijas tiesību sistēmā.