ŽURNĀLS Juridiskā literatūra

27. Februāris 2024 /Nr.9 (1327)

Interešu pārstāvība demokrātiju stiprina, nevis tai kaitē
Grāmatas atvēršanas pasākums, kas norisinājās Saeimas telpās – Baltiešu zālē, bija plaši apmeklēts, pulcējot gan autorus, gan tiesībpolitikas veidotājus un politisko lēmumu pieņēmējus, kā arī citus interesentus
Foto: Ieva Ābele, Saeima

Gadiem ilgās pūles to paveikt un debates par lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā 2022. gada 13. oktobrī beidzot noslēdzās ar sekmīgu rezultātu jeb Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Šī sarežģītā diskusija tika koncentrēta vien septiņu pantu lakoniskā likumā, kura piemērošanu pilnā apjomā nu ir apsteigusi tam veltīta skaidrojumu un komentāru grāmata. Taču, kā izskanēja tās atvēršanas pasākumā un diskusijā 16. februārī Saeimā, šīs vairāk nekā 400 lappuses joprojām nesniedz galīgās atbildes, bet gan veicina izpratni un turpina diskusiju par interešu pārstāvības procesu Latvijā. Šaubu nav, ka jaunais izdevums kļūs par vērtīgu palīglīdzekli likuma praktiskajā iedzīvināšanā, piedāvājot ļoti daudzpusīga un plaša autoru kolektīva veikumu.

Demokrātija nozīmē kopā domāt, darīt un izvēlēties

Tieslietu ministre un viena no grāmatas "Interešu pārstāvības process. Skaidrojumi un komentāri" autorēm Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere svinīgajā pasākumā sacīja, ka gadījumi, kad grāmatā ir apkopoti kāda likuma skaidrojumi un komentāri, apsteidzot paša normatīvā akta piemērošanu pilnā apjomā, ir liels retums. Proti, lai gan Interešu pārstāvības atklātības likums ir spēkā kopš 2023. gada 1. janvāra, saskaņā ar tā pārejas noteikumiem vairāki būtiski panti un to daļas vēl tikai stāsies spēkā 2025. gadā. Piemēram, regulējums attiecībā uz interešu pārstāvības reģistru un deklarēšanas sistēmu. Ņemot vērā, ka likumam kopumā ir vien septiņi panti un pirmie divi no tiem definē likuma mērķi un terminus, bet pēdējais paredz Ministru kabineta pienākumu sniegt ikgadējo ziņojumu par likuma mērķu sasniegšanu, pamatoti var uzskatīt, ka tiesiskā regulējuma praktiskā iedzīvināšana pēc būtības vēl tikai ir sagaidāma.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Judins, Māris Vainovskis, Edgars Pastars, Jānis Lielpēteris, Vladlens Kovaļevs, Filips Rajevskis
Aptauja
Interešu pārstāvības atklātības likums: koncepts skaidrs, bet kā to piemērot?
Pēc aptuveni 15 gadus ilgušām diskusijām par lobēšanas regulējumu1 2022. gada 13. oktobrī tika pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums (Likums). Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, ...
Dina Gailīte
Informācija
Mārtiņš Mits rudenī nomainīs Gunāru Kusiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā
15. februārī Saeima apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā Dr. iur. Mārtiņu Mitu. Jauns Satversmes tiesas tiesnesis bija nepieciešams, jo Gunāram Kusiņam tiesneša amata pilnvaru termiņš beigsies 19. februārī. Paredzams, ka M. ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Fundamentāla kļūda nodoma un neuzmanības saiknes izpratnē
6 komentāri
Uldis Krastiņš
Juridiskā literatūra
Tiesības, kultūra un identitāte Centrāleiropā un Austrumeiropā
Ja reiz ziemas naktī ceļinieks1 vaicātu, ar ko tik īpašas ir Latvijas tiesības, jautājums varētu šķist gandrīz aizskarošs. Pat ja Latvijas juristam nav šaubu, ka mūsu tiesības ir noturīga, atsevišķa un autonoma parādība, tomēr ...
Uldis Krastiņš
Juridiskā literatūra
Atklāts Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas jaunākais izdevums
16. februārī ar tiešsaistes diskusiju tika atklāts Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas 21. laidiens (Baltic Yearbook of International law), numura tēma – Krievijas īstenotā kara Ukrainā tiesiskais vērtējums, paralēli Baltijas ...
AUTORU KATALOGS