ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Februāris 2024 /Nr.9 (1327)

Fundamentāla kļūda nodoma un neuzmanības saiknes izpratnē
6 komentāri
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors 

Ievads

Aptuveni līdz 2013.–2014. gadam krimināltiesību teorijā un praksē valdīja vienprātība par to, ka ceļu satiksmes noteikumus ir iespējams pārkāpt gan tīši, gan aiz neuzmanības, taču pret sekām noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību ir iespējama tikai neuzmanība. Vienprātība pastāvēja arī par to, ka kopumā materiāla sastāva noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ir izdarīti aiz neuzmanības. Tomēr tagad teorijā dominējošs ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis: ceļu satiksmes noteikumus var pārkāpt tikai tīši, pret sekām iespējama tikai neuzmanība, taču kopumā noziedzīgie nodarījumi pret satiksmes drošību ir tīši.

Šis jaunais viedoklis faktiski ar kājām gaisā ir apgriezis to, kas par pareizu ticis uzskatīts agrāk. Raugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, izbrīnu rada tas, cik viegli viens viedoklis tika aizstāts ar citu, pat nemaz nemēģinot pamatot, kāpēc agrāk valdošais viedoklis pēkšņi izrādījies nepareizs.

Ja vienīgi kaitīgo seku iestāšanās ir tas, kas nodarījumu padara par noziedzīgu, rodas jautājums: kā tas vispār iespējams, ka pret kaitīgajām sekām pieļautā neuzmanība gala rezultātā noved pie secinājuma, ka noziedzīgs nodarījums kopumā tomēr ir tīšs? Izskaidrot šo paradoksu būtu tas pats, kas mēģināt apgalvot, ka tas, ko visi redzam kā baltu, nav tomēr balts, bet melns. Tomēr tas nav traucējis mēģināt pārliecināt praktiķus, ka kaitīgās sekas, kas radītas aiz neuzmanības, tomēr nav neuzmanīgs, bet gan tīšs noziedzīgs nodarījums. Diemžēl daļēji tas ir izdevies, jo arī tiesas daļā gadījumu ir pievienojušās šim viedoklim.

Kā lasītājs var nojaust, turpmāk rakstā pamatots viedoklis, kāpēc par pareizu uzskatāms teorijā senāk valdošais viedoklis. Lai gan ievadā ieskicētā problemātika praksē aktualizējusies noziedzīgos nodarījumos pret satiksmes drošību, tomēr arī citos analogas uzbūves noziedzīgos nodarījumos problemātika ir identiska (skat. Krimināllikuma 146., 240. pantu u.c.). Līdz ar to, lai arī raksts pamatā veltīts noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību, izdarītie secinājumi attiecināmi uz daudz plašāku noziedzīgo nodarījumu loku.

Jautājumam par to, vai kopumā šie noziedzīgie nodarījumi ir tīši vai aiz neuzmanības izdarīti, ir svarīga praktiska nozīme vairākos aspektos, piemēram, atšķiras kriminālatbildības noilgums termiņš, nosacītas notiesāšanas atcelšanas nosacījumi, notiesātā tiesības strādāt noteiktos amatos u.c.

 

Psihiskā attieksme pret speciālo noteikumu pārkāpumu

Latvijas krimināltiesību teorija un tiesu prakse

Iesākumā īss ieskats, kas par šo jautājumu ir teikts krimināltiesību teorijā un tiesu praksē. Agrāk teorijā dominēja viedoklis, ka speciālos noteikumus ir iespējams pārkāpt gan tīši, gan aiz neuzmanības. Attiecīgie avoti tiks citēti nedaudz vēlāk. Tomēr no 2013. līdz 2014. gadam par dominējošu kļuvis viedoklis, saskaņā ar kuru nav juridiski korekti runāt par speciālo noteikumu pārkāpšanu aiz neuzmanības.1 Darbība vai bezdarbība, ar kuru tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, ir tīša, vainīgajam apzinoties savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu.2 Skaidrojums, kāpēc agrāk valdošais viedoklis ir kļūdains, nav atrodams. Kā minēts ievadā, pēc būtības viens viedoklis ir vienīgi aizstāts ar citu, turklāt ar kājām gaisā apgriežot to, kas par pareizu uzskatīts agrāk. Lai gan teorijā ir mēģināts pamatot jauno viedokli, agrāk valdošā viedokļa analīzes, identificējot tā nepareizības iemeslus, pietrūkst. Taču tieši agrāk valdošā viedokļa nepareizības pamatošana ir obligāts priekšnoteikums, lai mainītu uzskatu kādā tiesību jautājumā. Līdz ar to jau no juridiskās metodoloģijas viedokļa tagad valdošais viedoklis nevar baudīt autoritāti.

Tiesu praksē viedoklis nav konsekvents.3 Iepazīstoties ar tiesu nolēmumiem, var izteikt pieņēmumu, ka iemesls nekonsekvencei ir tas, ka tiesas citē dažādos laikos izdotus avotus, kas vienā un tajā pašā jautājumā ir diametrāli pretēji.

Autora viedoklis

Krimināllikuma jaunākajos komentāros izteiktā tēze, ka darbība vai bezdarbība, ar kuru tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, (vienmēr) ir tīša, vainīgajam apzinoties savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu,4 nav pamatota turpmāk minēto iemeslu dēļ. Saskaņā ar šo tēzi vainas forma tiek noteikta vienīgi pēc personas psihiskās attieksmes pret pašu darbību (bezdarbību) kā tādu, ignorējot situāciju (ārējos apstākļus), kādā tiek veikta attiecīgā darbība vai pieļauta bezdarbība un ko no šīs situācijas (ārējiem apstākļiem) persona apzinās. Teorijā šī aplamā pieeja ir skaidrota šādi: noteikumi ir tiesību normu kopums, kurus var ievērot vai neievērot, bet tiesību norma, kas reglamentē būtiskās attiecības starp tiesību subjektiem, nav noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme, tāpēc pret to vainīgā subjektīvā attieksme nav jānosaka. Jāvērtē ir darbība vai bezdarbība kā nodarījuma objektīvās puses pazīme, ar ko tiesību norma tiek pārkāpta vai neievērota, un pret to arī jānosaka personas subjektīvā attieksme, kas izpaužas nodoma veidā.5

Autors piekrīt, ka pati tiesību norma kā tāda nav noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme. Tāpēc nodomam nav nepieciešams, lai vainīgais apzinātos, kādu Krimināllikuma vai speciālo normu ir pārkāpis. Tomēr tas nenozīmē, ka tagad valdošais viedoklis ir pareizs, jo nodomam nepieciešams, lai persona apzinātos tos faktiskos apstākļus, kas atbilst attiecīgās Krimināllikuma un speciālās normas sastāvam. Minētais izriet no nodoma kā krimināltiesību institūta būtības un Krimināllikuma 8. panta otrās daļas. Pamatojot šo apgalvojumu plašāk, norādāms, ka Krimināllikuma 8. panta otrā daļa noteic: nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Šajā normā lietotais termins "noziedzīga nodarījuma objektīvās pazīmes" nav jāsaprot burtiski. Nodoma un neuzmanības priekšmets nav Krimināllikuma Sevišķās daļas normās paredzētās noziedzīgā nodarījuma objektīvās pazīmes, bet gan konkrētās situācijas apstākļi, kas atbilst attiecīgajām noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Tāpēc pareizāk ir runāt par psihisko attieksmi (zināšanu jeb apzināšanos un gribu) pret apstākļiem, kas atbilst noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm.6

Nodomam un neuzmanībai kopīgs ir tas, ka abos gadījumos personas psihiskās attieksmes piesaistes punkts (priekšmets) ir visi tie apstākļi, kas veido noziedzīga nodarījuma pazīmes. Atšķirība ir vienīgi tāda, ka nodoma gadījumā pret šīm pazīmēm ir jākonstatē zināšanas un gribas elements, neuzmanības gadījumā – vienīgi zināšanas elements (noziedzīgas pašpaļāvības gadījumā apzināšanās, noziedzīgas nevērības gadījumā – iespēja apzināties attiecīgos apstākļus). Neuzmanības gadījumā indivīdam ir jābūt iespējai saskatīt tos elementus, kas nodoma gadījumā viņam ir jāzina.7

Ievērojot minēto, no Krimināllikuma 8. panta otrās daļas izriet, ka nodoma piesaistes punkts ir visi tie ap­stākļi, kas atbilst noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses un objekta pazīmēm, piemēram, panta dispozīcijā aprakstītā rīcība (darbība, bezdarbība), nodarījuma objekts, sekas, izdarīšanas līdzekļi vai veids, īpašs nodarījuma laiks vai vieta.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
U.Krastiņš Dr.habil. iur. LU emeritēts profesors
28. Februāris 2024 / 22:46
1
ATBILDĒT
Lai gan M.Lejas rakstā ir atsauces uz lielu skaitu avotu, tajā, diemžēl, nav nekā jauna, par ko šī žurnāla slejās jau nebūtu iepriekš diskutēts. Par vienīgo jauninājumu varētu atzīt tikai to, ka bez kādiem vērā ņemamiem argumentiem un izmantojot vecus avotus autors teorētiskās nostādnes nosaucis par “fundamentālu kļūdu”. Tajā pat laikā autors ignorējis manu pēdējo publikāciju ar konkrētiem priekšlikumiem situācijas atrisināšanai (sk. JV 29.08.2023., Nr.35). M.Lejas paustais viedoklis jautājumā par KL 260.pantu faktiski ir atgriešanās padomju krimināltiesību pozīcijās. Ja piekristu autora viedoklim, tad var nonākt pie tā, ka arī KL 262. (līdzīga konstrukcija ar 260.pantu), 125.un citus līdzīgas konstrukcijas noziegumus praksē jāatzīst par izdarītiem aiz neuzmanības. Ne Latvijas 1933.gada Sodu likumā, ne praksē pat tuvu nekas tāds nebija paredzēts. Vācijas krimināltiesības arī nav nekāds labais piemērs, jo tajās savukārt pastāv pretruna starp Vācijas kriminālkodeksa 11.paragrāfu un M.Lejas kunga plaši izmantoto tiesu praksi.
Pašreizējā situācijā nav cita ceļa, kā jautājumu par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos izlemt, izdarot grozījumus Krimināllikumā. Manus konkrētos priekšlikumus skat. jau minētajā JV publikācijā.
Prof. Krastiņa bijusī studente > U.Krastiņš Dr.habil. iur. LU emeritēts profesors
12. Marts 2024 / 09:16
0
ATBILDĒT
Profesor, paldies, ka Jūs esat!
Māris Leja > U.Krastiņš Dr.habil. iur. LU emeritēts profesors
29. Februāris 2024 / 20:08
4
ATBILDĒT
Paldies par šo komentāru, kas sniedz iemeslu papildus paskaidrot savu pozīciju.
Piekrītu, ka manā rakstā paustais viedoklis atbilst padomju krimināltiesību pozīcijai. Taču vienlaikus tas atbilst arī vāciski runājošo valstu pozīcijai, bet pats galvenais – Krimināllikumam, jo to, vai izdarīts tīšs vai neuzmanības noziedzīgs nodarījums, atbildi sniedz KL 9. un 10. pants - izšķiroša ir attieksme pret sekām:
 ja persona ir vēlējusies seku iestāšanos – tiešs nodoms,
 ja nav vēlējusies seku iestāšanos, bet apzināti to pieļāvusi – netiešs nodoms,
 ja vieglprātīgi paļāvusies, ka sekas varēs novērst – noziedzīga pašpaļāvība,
 ja sekas neparedzēja, taču varēja un tai vajadzēja paredzēt – noziedzīga nevērība.
Teorijā var diskutēt dažādas koncepcijas, taču likumā nevar ielasīt to, kā tur nav.
Vienīgais, ko pašlaik spēkā esošais likums nereglamentē, ir tie gadījumi, kad n.n. sastāvs paredz 2 dažādas sekas, kā tas ir KL 125.panta trešajā daļā u.c. analogas uzbūves noziedzīgos nodarījumos. Šajā daļā pilnīgi piekrītu, ka var virzīt attiecīgus KL papildinājumus. Šādus sastāvus ir pilnīgi iespējams kopumā atzīt par tīšiem, jo šeit ir būtiska atšķirība – viss n.n. pamatsastāvs (KL 125.p. 3.d. – smags miesas bojājums), nevis tikai atsevišķi sastāva elementi (kā tas var būt KL 260. un 262.p.) ir izdarīts tīši.
Taču rakstā iztirzātie sastāvi (KL 260. un 262.p.) paredz tikai vienas, nevis divas dažādas sekas. Tāpēc rakstā paustais viedoklis neskar jautājumu par KL 125.panta trešo daļu un analogiem sastāviem.
Māris Leja > U.Krastiņš Dr.habil. iur. LU emeritēts profesors
29. Februāris 2024 / 20:08
0
ATBILDĒT
Par Vācijas KK 11.panta otro daļu.
Tā noteic, ka nodarījums šā likuma izpratnē ir izdarīts ar nodomu arī tad, ja ar to tiek realizēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas prasa nodomu attiecībā uz darbību, taču attiecībā uz tā izraisītajām īpašajām sekām pietiekoša ir neuzmanību.
Jā, pirmšķietami, lasot šo normu gramatiski, var domāt, katras sekas, kas radušās tīšas darbības rezultātā, nozīmē, ka kopumā ir izdarīts tīšs n.n. Arī mani tas sākotnēji nedaudz mulsināja. Taču, izstudējot šīs normas komentārus, var secināt, ka KK 11.pants tiek tulkots restriktīvi un attiecināts tikai uz īpašas uzbūves noziedzīgiem nodarījumiem, ko mūsu KL nemaz neparedz, proti, ar īpašajām sekām minētās normas izpratnē domāts tīšas darbības rezultātā aiz neuzmanības radīts konkretizēts apdraudējums (von vorsätzlichen Handlung herbeigeführte fahrlässige konkrete Gefährdung oder Gefahr), nevis sekas materiāla sastāva izpratnē (sk. Schönke A., Schröder H. Strafgesetzbuch Kommentar. 27. Auflage., 2006, S. 142. Münchener Kommentar zum Strafgesetzbuch: §§ 1-51 StGB. Band 1. 2003, S. 282).
Kā piemērs tiek minēts Vācijas KK 315.c.pants, kas paredz atbildību par dažāda rakstura ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ja ar to aiz neuzmanības ir radīts konkretizēts apdraudējums citu personu fiziskai integritātei vai dzīvībai, vai svešai mantai ievērojamā apmērā.
Minētais arī izskaidro to, kāpēc pirmšķietami var rasties iespaids, ka manis minētā Vācijas tiesu prakse, kas minēta rakstā, ir pretrunā KK 11.pantam. Tā kā šī norma netiek attiecināta uz materiāla sastāva sekām, tad pretrunas faktiski nav.
Ļoti vāji
27. Februāris 2024 / 19:29
8
ATBILDĒT
Mēģiniet šo "nonsesnse" sacerējumu Scopus -ā nopublicēt, tad arī parunāsim. Veiksmi darbā.
Zita > Ļoti vāji
27. Februāris 2024 / 22:45
2
ATBILDĒT
Cik Jūsu rakstu ir Skopus-ā vai vismaz Jurista Vārdā? P.s. Novērtējumu bez argumentiem var paust pat tāds lasītājs, kas tiesībām pat tuvu nav stāvējis. Tāpēc labprāt dzirdētu Jūsu pretargumentus šī raksta sakarā. Domas par daudzko var dalīties, bet tiesību zinātņu doktors Māris Leja nekad nav bijis haltūrists.
visi numura raksti
Inese Lībiņa-Egnere, Andrejs Judins, Māris Vainovskis, Edgars Pastars, Jānis Lielpēteris, Vladlens Kovaļevs, Filips Rajevskis
Aptauja
Interešu pārstāvības atklātības likums: koncepts skaidrs, bet kā to piemērot?
Pēc aptuveni 15 gadus ilgušām diskusijām par lobēšanas regulējumu1 2022. gada 13. oktobrī tika pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums (Likums). Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Interešu pārstāvība demokrātiju stiprina, nevis tai kaitē  
Gadiem ilgās pūles to paveikt un debates par lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā 2022. gada 13. oktobrī beidzot noslēdzās ar sekmīgu rezultātu jeb Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Šī ...
Dina Gailīte
Informācija
Mārtiņš Mits rudenī nomainīs Gunāru Kusiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā
15. februārī Saeima apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā Dr. iur. Mārtiņu Mitu. Jauns Satversmes tiesas tiesnesis bija nepieciešams, jo Gunāram Kusiņam tiesneša amata pilnvaru termiņš beigsies 19. februārī. Paredzams, ka M. ...
Uldis Krastiņš
Juridiskā literatūra
Tiesības, kultūra un identitāte Centrāleiropā un Austrumeiropā
Ja reiz ziemas naktī ceļinieks1 vaicātu, ar ko tik īpašas ir Latvijas tiesības, jautājums varētu šķist gandrīz aizskarošs. Pat ja Latvijas juristam nav šaubu, ka mūsu tiesības ir noturīga, atsevišķa un autonoma parādība, tomēr ...
Uldis Krastiņš
Juridiskā literatūra
Atklāts Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas jaunākais izdevums
16. februārī ar tiešsaistes diskusiju tika atklāts Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas 21. laidiens (Baltic Yearbook of International law), numura tēma – Krievijas īstenotā kara Ukrainā tiesiskais vērtējums, paralēli Baltijas ...
AUTORU KATALOGS