ŽURNĀLS Tiesību politika

12. Marts 2024 /Nr.11 (1329)

Latvijas tiesu pieredze, ieviešot e-lietas pirmo posmu
Diāna Adamoviča
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, ZAB Sorainen juriste 

Pārdomātai tiesas procesu digitalizācijai vajadzētu būtiski uzlabot tiesu darba efektivitāti – būtu jāsamazinās tiesvedības izmaksām un tiesvedību ilgumam. Plašākā nozīmē digitalizācijai ir jāsekmē tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvāka nodrošināšana. Pilnīgi pretēja situācija izveidosies tad, ja tiesas procesa digitālie risinājumi tiks ieviesti nepārdomāti. Tādā gadījumā ieviestie digitālie risinājumi var kļūt tikai par apgrūtinājumu to lietotājiem.

Šā raksta mērķis ir apkopot galvenos izaicinājumus elektroniskās lietas pirmā posma ieviešanā. Ierobežotā apjoma dēļ rakstā tiks primāri analizēta e-lietas pirmā posma ieviešana tiesās. Vispirms tiks izpētīti e-lietas projekta mērķi un īsumā izanalizēta e-lietas pirmā posma ieviešanas hronoloģija. Raksta nobeigumā tiks apkopotas galvenās grūtības, ar ko saskārās e-lietas ieviesēji, un ko no šīs pieredzes var mācīties turpmāk.

 

1. E-lietas projekta ieviešanas mērķi

Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ieviesušas informāciju tehnoloģijas,1 lai modernizētu tiesas procesu. Lietuvā kopš 2013. gada 1. jūlija ir iespējams elektroniski iesniegt dokumentus civillietās un administratīvajās lietās Lietuvas Tiesas informācijas sistēmā (LITEKO), kam var piekļūt caur Publisko elektronisko pakalpojumu (PES) apakšsistēmu,2 savukārt no 2020. gada 1. janvāra ir iespējams arī elektroniski organizēt atsevišķas krimināllietas.3 Igaunijā4 un Austrijā izmanto e-lietas platformu.5 Tomēr vairākās valstīs ar elektronisku tiesas procesu joprojām saprot iespēju iesniegt dokumentus elektroniski, kā tas ir, piemēram, Vācijā,6 Grieķijā,7 Čehijā,8 Rumānijā9 un Slovākijā.10

Taču Latvijas Republikā e-lietas projekts jau sākotnēji tika plānots ievērojami plašāks. Ar e-lietu jau 2014. gadā saprata kā kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa un civilprocesa "elektronizēšanu".11 Savukārt ar "elektronizēšanu" tika saprasta kā "darba dokumentu sākotnēja sagatave elektroniskā veidā un elektroniskā formā esoša dokumenta juridiska atzīšana visos šo procesu posmos, kas attiecas uz sadarbību (pirmstiesas process, tiesas process, u.c.) starp procesā iesaistītajām institūcijām – tiesās, izmeklēšanas iestādēs un prokuratūrā, kā arī citās iestādēs, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, pašvaldībās u.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Tiesu darba mērīšana: kvalitāte, ātrums, izmaksas
Šis "Jurista Vārds" aicina uz domu apmaiņu par Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un viena krīze seko otrai (Covid pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija utt.), ...
Anna Skrjabina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu efektivitāte (laikā un telpā)
Realizējot tiesu pārvaldības un procesuālās reformas, kā gala mērķis, kuru vēlas sasniegt tiesu, likumdevēja un izpildu vara pasaulē, arvien biežāk tiek minēta tiesu efektivitāte. Uz tiesu efektivitāti atsaucas saistībā ar ...
Inita Ilgaža, Līga Reinfelde
Tiesību politika
Kā novērtēt tiesu darba efektivitāti
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir neapstrīdamas personas pamattiesības, kas ietver vairākus fundamentālus principus – tiesas neatkarību, tiesas pieejamību, efektīvu tiesas procesu. Šī publikācija veltīta jautājumam par tiesu darba ...
1 komentāri
Dace Šulmane
Tiesību politika
Tieslietu padomes darba grupa: četri virzieni tiesu sistēmas efektivizēšanai
Rihards Veinbergs
Tiesību politika
Latvijas tiesu darbības rādītāji – pamats lēmumiem par tiesu sistēmas attīstību
AUTORU KATALOGS