Iespējams, ka pirms brīža jūsu acu priekšā bija nepatiesa informācija par politiku, slavenībām, precēm, veselību utt. Trešā daļa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iedzīvotāju regulāri sastopas ar maldinošu informāciju, un vairāk nekā puse ir vairāk vai mazāk pārliecināti, ka spēj to atpazīt.1
Viltus ziņu bīstamība saistīta ar pamattiesībām – ar vārda brīvības principu, kas ietver brīvu informācijas sniegšanu, tās pieejamību, sabiedrības interesēm saņemt patiesu informāciju, lai realizētu citas tiesības – izmantotu pulcēšanās brīvību, piedalītos neietekmētās vēlēšanās, aizsargātu sabiedrības veselību un drošību.
Visticamāk, ka daudzi atceras 2022. gada decembra rītu, kad lielākajos Latvijas medijos parādījās atsaukums pirms brīža publicētajai informācijai par "Itera Latvija" prezidenta Jura Savicka nāvi.2 Informācija bija mērķtiecīgi piegādāta, lai maldinātu žurnālistus. Viltus ziņa ātri tika atsaukta, un mediji, kas to bija publicējuši, atvainojās. Joprojām nav zināms, kāds bija it kā uzņēmuma vārdā izsūtītā sabiedrisko attiecību informācijai līdzīgā e-pasta mērķis. Tā bija diezgan neparasta, bet īsta viltus ziņa. Lielākā daļa no viltus ziņām izveidotas ar daudz vienkāršākiem paņēmieniem, tās pastāvīgi cirkulē galvenokārt sociālās tīklošanās un ziņapmaiņas vietnēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes