ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. februārī Saeima ir nodevusi Juridiskajai komisijai deputātu izstrādāto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 535/Lp14),¹ kas rosina papildināt Krimināllikumu ar jaunu 90.¹ pantu, paredzot tajā atbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskajām partijām vai Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, kā arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa. 13. martā Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta tālāku virzību, un 21. martā Saeima to izskatīja pirmajā lasījumā.

Latvijas Republikas Satversmes pirmajā nodaļā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (1. pants) un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai (2. pants). Satversmes tiesa 2009. gada 19. maija spriedumā ir uzsvērusi: suverēnās valsts varas nesējai – tautai – ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, jābūt valsts varas avotam. Demokrātiskā iekārtā tautas suverenitāte vispirms īstenojama regulārās un brīvās vēlēšanās (pārstāvnieciskā demokrātija).²

Satversmes 6. pantā ir noteikts, ka Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. To pašu attiecībā uz pašvaldību domēm paredz Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. pants,³ bet attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām – Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums.⁴ Tautas pārstāvju izraudzīšanu var atzīt par vēlēšanām tikai tad, ja vēlētājiem ir iespēja izdarīt brīvu izvēli starp kandidātiem, balsot patstāvīgi, bez citu personu iejaukšanās un ietekmes. Atzīstot brīvu vēlēšanu svarīgumu demokrātiskā valstī, Krimināllikuma 90. panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai, ja tas ir izdarīts, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.

Brīvas vēlēšanas nenozīmē aizliegumu pirmsvēlēšanu aģitācijai, politiskai reklāmai, tādu pasākumu organizēšanai un norisei, kuru mērķis ir popularizēt kādu politisko partiju un tās sarakstā iekļautos deputātu kandidātus.