ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Aprīlis 2024 /Nr.15 (1333)

Soda individualizācijas princips vardarbīgu vai pret personu tās dzimuma dēļ vērstu noziegumu gadījumā
1 komentāri
Mg. iur.
Linda Lielbriede
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, zvērināta advokāta palīdze "Rusanovs & Partneri, zvērinātu advokātu birojs" SIA 

Soda kā sociālās koordinācijas līdzekļa piedraudējums ir neatņemama jebkuras krimināltiesību sistēmas iezīme. Veidojot demokrātisku, mērenu un tiesisku kriminālprocesa norisi, likumdevēja uzdevums ir soda sankcijā salāgot vairākas savstarpēji saistītas komponentes, tostarp apsūdzētā drošību un brīvību, sabiedrības tieksmi pēc miera un kārtības, indivīdu vēlmi pasargāt savu dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī cietušā intereses.1 Līdz ar to kriminālsoda esība nav vienīgi utilitāra atriebes fiziskās īstenojamības forma, bet gan no taisnīguma principa atvasināms pienākums.2 Lai šī pienākuma izpilde atbilstu demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām, materiālo krimināltiesību ietvaram ir jāparedz pietiekami plašs tiesisko instrumentu loks tāda soda piespriešanai, kas korespondētu tieši konkrētās personas izdarītajam nodarījumam.

Soda individualizācijas koncepta būtība

Tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu ir viena no teorijā visplašāk aplūkotajām personas tiesisko garantiju kategorijām,3 un šī tendence galvenokārt saistāma ar minētās pamattiesības plašo tvērumu un daudzveidīgajiem piemērošanas gadījumiem. Par lietas taisnīgas izskatīšanas būtisku elementu kriminālprocesā ir atzīstama arī piespriestā soda atbilstība taisnīguma un tiesiskuma prasībām. Citiem vārdiem – par taisnīgu nevar atzīt sodu, kas neatbilst tiesību normām vai nav pamatots atbilstoši likuma prasībām.4

Līdztekus minētajam soda taisnīgums ir saistāms ar tā samērīgumu. Konceptuāli tiek atzīts, ka Latvijas tiesību sistēmā samērīguma princips tiek atvasināts no Satversmes 1. panta un idejas par tiesiskas valsts konceptu. Tiesiskas valsts princips iekļauj demokrātiskas sabiedrības un valsts pastāvēšanas pamatnostādnes – taisnīgumu, tiesisko stabilitāti un, kā jau minēts, samērīgumu.5 Līdzīgā kārtā samērīguma princips ir konkretizējams no Satversmes 92. panta saturā nostiprinātā taisnīguma principa. Visbeidzot, procesā, kas vērsts uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu, samērīguma princips cieši savijas ar soda individualizācijas principu, to sasaistot ar skrupulozu, rūpīgu un lietā nodibinātajos faktos balstītu Krimināllikuma 46.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Zuļķis
11. Aprīlis 2024 / 13:19
3
ATBILDĒT
No mana skatupunktu likumdevējs jau ir devis pietiekamus instrumentus Krimināllikumā tiesai piemērot soda individuāli. Tomēr, ir divi sistēmiski trūkumi, kas, papildinot šajā rakstā pausto, apgrūtina soda individualizāciju praksē. Pirmkārt, Krimināllikumā joprojām pastāv sodāmības institūts, kas praksē automātiski paredz no desmitiem citu normatīvo aktu izrietošu personas tiesību ierobežošanu, pamatā, ieņemt noteiktus amatus, bet baudīt arī citas tiesības. Šie ierobežojumi vairākkārt atsevišķi apstrīdēti Satversmes tiesā, kurā tie visbiežāk atzīti par nesamērīgiem. Otrkārt, tiesas praksē ļoti pavirši izvēlas ierobežot indivīdu tiesības, individualizējot sodu. Studējot LU un atrodoties praksē prokuratūrā nemaz ne tik sen atpakaļ, savā maģistra darbā apkopoju ap 100 spriedumiem par dažām konkrētām Krimināllikuma normām, kurā vērtēju tiesas (dažādu pakāpju un reģionu) pieeju soda individualizācijā. Individualizācijas praktiski nebija, lai gan likumdevējs šādas iespējas tiesai ir paredzējis. Vienīgā individualizācija bija par nosacīta vai cietumsoda termiņu, kas arī variēja dramatiski.
Tāpēc raksta autorei jāpievēršas ne tikai normas analīzei, bet arī tiesību piemērošanas praktiskajai pusei, jo tiesības normas esamība nenozīmē tās pienācīgu piemērošanu.
Jebkurā gadījumā rakstam īkšķi uz augšu.
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Likums, kas sabiedrībā un Saeimā vienmēr ir "atvērts"
Šā gada 1. aprīlī apritēja 25 gadi, kopš ir stājies spēkā neatkarīgās Latvijas Republikas Krimināllikums. Tā koncepcijas aizsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet ceļš līdz trešajam lasījumam Saeimā ...
Dina Gailīte
Informācija
Advokāti aicina visus juristus apvienoties Ukrainas atbalstam
Sannija Matule
Intervija
Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām  
Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un ...
Uldis Krastiņš
Atskatā un darbībā
Krimināllikuma izstrāde un attīstība gadu gaitā: caur atmiņu prizmu
Krimināllikuma tapšana un izveide bija gandrīz astoņus gadus garš un sarežģīts process, tādēļ pateicos žurnāla "Jurista Vārds" redakcijai par uzaicinājumu man kā likuma projekta izveides un tālākās pilnveidošanas tiešajam ...
1 komentāri
Indra Aizupe
Tiesību politika
Krimināllikums un nākotnes perspektīva
Šī raksta pamatmērķis ir ieskicēt tuvākās nākotnes diskusiju virzienus no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) perspektīvas un sniegt apkopojošu informāciju par tiesību aktu projektiem krimināltiesību jomā, kas šobrīd ir ES dienas ...
AUTORU KATALOGS