ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

KĀDP jautājumos vadošā loma ir Eiropadomei un Padomei,¹ un lēmumi galvenokārt tiek pieņemti vienprātīgi. Tas nozīmē, ka katrai ES dalībvalstij, to skaitā Latvijai, var būt izšķiroša loma šādu lēmuma pieņemšanā. KBV būtība ir pieņemt lēmumus ar noteiktu skaitu dalībvalstu vairākuma.²

Diskusija par to, kāda veida balsojums ir piemērojams KĀDP jautājumos, ir visai sena, tomēr redzamāka tā kļuva, Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) 2018. gadā nākot klajā ar paziņojumu par KBV izmantošanu noteiktās KĀDP jomās.³ Nesenākas diskusijas par KBV piemērošanu tiek saistītas ar Konferences par Eiropas nākotni (turpmāk – Konference) pilsoņu priekšlikumiem,⁴ kā arī ar nākotnē gaidāmo ES paplašināšanos.⁵

Idejas un iniciatīvas par vienprātības aizstāšanu ar KBV KĀDP jomā

Apgrūtinātā lēmumu pieņemšana ES par svarīgiem ģeopolitiskiem jautājumiem nav skatāma tikai kontekstā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tāpat priekšstats, ka jautājumus Padomes ietvaros bloķē tikai viena konkrēta valsts arī ir maldinošs. Dažādos laika posmos dažādas valstis ir iestājušās pret noteiktu lēmumu pieņemšanu, cita starpā par migrācijas jautājumiem, ES nostājā pret Ķīnu vai lemjot par Venecuēlas pagaidu prezidenta atzīšanu.⁶

Konferencē no 2021. gada līdz 2022. gada 9. maijam tika diskutēts par sabiedrības lomas palielināšanu ES nākotnes veidošanā. Konferences noslēgumā tika sagatavots ziņojums ar daudziem priekšlikumiem un ieteikumiem,⁷ un Padome un EK veic aktīvu darbu, ieviešot šos priekšlikumus.⁸ Padome secina, ka 95 % priekšlikumu var ieviest, neveicot izmaiņas ES līgumos. Viens no Konferences priekšlikumiem ir pāreja no vienprātības uz KBV Padomes lēmumu pieņemšanā, to skaitā KĀDP jomā.⁹ Vienprātība, kā nojaušams, nozīmē to, ka katrai no 27 dalībvalstu balsīm ir izšķiroša nozīme. Jānorāda, ka jautājums par balsojuma maiņu KĀDP jomā nebija Latvijas iedzīvotāju priekšlikumu sarakstā.

EK ir nākusi klajā ar konkrētām iniciatīvām par KBV plašāku izmantošanu, bet tās nav guvušas lielāku atbalstu.¹⁰ Tāpat virmo idejas par nepieciešamību mainīt balsojuma kārtību, ņemot vērā, ka paplašināšanās rezultātā dalībvalstu skaits ES var kļūt lielāks par 30.¹¹ Šeit jāpiemin ES dalībvalstu draugu grupas izveide balsojuma maiņai KĀDP jomā (Latvija nav šo valstu grupā).¹²

KĀDP kompetences specifika un lēmumu pieņemšana

KĀDP kompetenču specifika ir izklāstīta Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 24. un 31. pantā, un tās ir aplūkojamas kompetenču piešķiršanas kontekstā, īpaši ņemot vērā ES tiesību pārākumu un tiešo iedarbību kā ES autonomās tiesību sistēmas sastāvdaļas.¹³ KĀDP specifiskā rakstura dēļ ir grūti runāt par pilnīgu kompetenču nodošanu un integrālu iekļaušanos ES autonomajā sistēmā.¹⁴

Kaut arī LES 24. pants paredz, ka "Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības izveide", jāuzsver, ka KĀDP kompetences neiederas "ierastajā" ES kompetenču sadalījumā,¹⁵ jo tām ir horizontāls raksturs¹⁶ un nav īsti materiāla satura (nav konkrētu mērķu).¹⁷

Minētā situācija attiecīgi veido sava veida ne-KĀDP un KĀDP kompetenču iedalījumu, kuram robežas nebūt nav viegli novelkamas.¹⁸ KĀDP tiek piemēroti īpaši noteikumi un procedūras, vienlaikus tā ir daļa no tā sauktā ES acquis,¹⁹ kaut arī KĀDP jomā joprojām tiek saglabāta lēmumu pieņemšanas tā sauktā starpvaldību (intergovernmental) metode.²⁰

KĀDP jomā starpvaldību lēmumu pieņemšanas kārtība un ne pārnacionālā jeb Kopienas metode²¹ ir pastāvējusi vēsturiski, un to būtiski nemainīja arī Lisabonas līgums. Parasti KĀDP jomā lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi un paredz minimālu EK un Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) iesaisti – EK nav galvenā ES tiesību aktu iniciatore, tai nav klasisko "represīvo" pilnvaru,²² un EP nepiedalās lēmumu pieņemšanā kā otrais likumdevējs. Tāpat visai ierobežota loma ir Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST).²³ KĀDP jomā leģislatīvie akti netiek pieņemti. Lai arī lēmumi KĀDP jomā netiek pieņemti ES leģislatīvo aktu pieņemšanas kārtībā, tiem piemīt juridiskā ietekme (legal effect) – tie var būt saistoši valstīm, ie­stādēm vai atsevišķos gadījumos privātpersonām.

Tā kā bieži vien diskusijās tiek jaukta politisku lēmumu pieņemšana ar juridiski saistošiem lēmumiem, autors vēlas uzsvērt, ka ievērojama daļa nostāju KĀDP jomā netiek pieņemtas ES tiesību ietvarā jeb kā ES tiesību akti atbilstoši procedūrai, kas noteikta ES līgumos vai Padomes reglamentā, t.i., ar vienprātību, KBV vai parasto balsu vairākumu, un tie nebalstās uz ES līgumos noteiktu juridisko pamatu.²⁴ Piemēram, Padomes secinājumiem, paziņojumiem, deklarācijām, kas ir politiska rakstura akti (bieži saukti par "netipiskiem" aktiem,²⁵ kas tiek apstiprināti vienprātīgi (common accord),²⁶ nav nekāda sakara ar formālu lēmumu pieņemšanas procedūru Padomē. Attiecīgi diskusijā par iespējamo balsojuma maiņu Padomes lēmumu pieņemšanā jāsaprot, ka politisku lēmumu pieņemšanu tas neskar – neskar tik tālu, kamēr politiski pieņemamie lēmumi netiek ietērpti juridiskos aktos.

Kā redzams, kompetencēm KĀDP jomā ir sava veida suis generis raksturs, jo ārpolitika bieži vien tiek uztverta kā izteiksmes veids bez juridiska sloga²⁷ un, neskatoties uz vienotas tiesību sistēmas izveidi līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu, lēmuma pieņemšana šajā jomā atšķiras no tā sauktās Kopienas metodes, un dalībvalstis stricto sensu neierobežo KĀDP lēmumi rīkoties nacionāli, protams, neaizmirstot par dalībvalstīm noteikto lojālās sadarbības pienākumu. Padomes dominējošā loma KĀDP jomā rada neapmierinātību citās iestādēs. Minētā sakarā starpiestāžu cīņa šķietami ir mudinājusi EST atšķirīgās KĀDP un ne-KĀDP jomas tuvināt, izvērtējot tiesību aktu juridisko pamatu pamatotību – šis aspekts tiks aplūkots raksta nākamajā sadaļā.

EST loma vienprātības drupināšanā – tiesību aktu juridiskā pamata konsolidācija

Kompetenču piešķiršanas princips ir ES konstitucionālais pamats, un ES var pieņemt tiesību aktus tikai tad, ja tā ir pilnvarota to darīt.²⁸ LES 5. pants nosaka, ka "Savienības kompetenču robežas nosaka kompetences piešķiršanas princips. Saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu Savienība darbojas tikai to kompetenču robežās, ko tai Līgumos piešķīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu tajos paredzētos mērķus. Kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm".²⁹ ES nevar pati sev piešķirt kompetences – tai nepiemīt tā sauktā kompetenču kompetence, tā ir raksturīga tikai dalībvalstīm.³⁰

ES sekundāro tiesību aktus var pieņemt tikai tādā gadījumā, ja ES līgumi tam ir piešķīruši kompetenci.³¹ Savukārt ES kompetenču skaidrākas aprises definē konkrētas ES pamatlīgumu normas jeb panti, kas attiecīgi veido tiesību aktu juridisko pamatu. EST ir noteikusi, ka katrs ES tiesību akts ir jāpamato ar juridisko pamatu,³² uzsverot, ka "piemērota juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme, jo, tā kā Savienībai ir tikai tai piešķirtās pilnvaras, tai [..] lēmums ir jāsaista ar kādu Līguma noteikumu, ar kuru tā ir pilnvarota apstiprināt šādu aktu".³³ Saskaņā ar EST pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jāpamato ar objektīviem, tiesā pārbaudāmiem elementiem, kuru vidū ir tiesību akta mērķis un saturs.³⁴ Tāpat "juridiskā pamata izvēlē nevar balstīties uz tīri politiska izdevīguma kritērijiem, kas saistīti ar konkrēto procedūru, ko tas ietver (piemēram, ņemot vērā vienprātības principa izmantošanu kvalificēta vairākuma balsošanas noteikuma vietā)".³⁵ Jānorāda, ka nepareiza juridiskā pamata izvēle ir pamats tiesību akta atcelšanai.³⁶

Neskatoties uz Kopienas metodes izmantošanu ievērojamā skaitā ES politikas jomu, tā netiek pārnesta uz KĀDP, kurā joprojām dominējošā loma ir lēmuma pieņemšanai ar starpvaldību metodi, un šī atšķirīgā lēmumu pieņemšanas dihotomija ir nostiprināta LES 40. pantā. Neskatoties uz minēto – šis nodalījums nav bijis par šķērsli EST ar tā sauktās smaguma centra teorijas³⁷ lomas stiprināšanu absorbēt KĀDP politikas jomas jautājumus zem tiesību aktu juridiskajiem pamatiem, kas ļauj izmantot Kopienas metodi.³⁸ Lai arī sākotnējās lietās EST ir bijusi saudzīga pret KĀDP un ne-KĀDP jomu nošķiršanu,³⁹ viens no pirmajiem šāda veida dinamikas piemēriem bija Kazahstānas lieta, kurā konkurencē starp KĀDP un citām politikas jomām EST uzskatīja, ka, "ja [..] lēmumam ir vairākas sastāvdaļas vai vairāki mērķi, no kuriem uz dažiem attiecas KĀDP, tā pieņemšanai piemērojamā balsošanas kārtība ir jānosaka atkarībā no tā galvenā vai izšķirošā mērķa vai sastāvdaļas [..], ja lēmuma galvenais vai izšķirošais mērķis vai sastāvdaļa attiecas uz jomu, kurā Savienības tiesību akta pieņemšanai netiek prasīta vienprātība, minētais lēmums [..] ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu".⁴⁰ EST savu judikatūru ir apstiprinājusi arī vēlāk Armēnijas lietā.⁴¹ Kopumā tas liecina par to, ka, izskatot lietas par tiesību aktu juridiskajiem pamatiem, EST ir tendence noteiktās jomās pieņemt nolēmumus, kas stiprina ES lēmumu pieņemšanas demokratizāciju, t.i., to pieņemšanu ar KBV un iesaistot EP.⁴²

Kāda ir saistība juridiskajiem pamatiem ar lēmumu pieņemšanas kārtību – atbilde eksistenciāli vienkārša – cīņa par iestāžu ietekmi⁴³ – tiesību akta pieņemšanas pamatā esošais ES līgumu pants nosaka balsošanas kārtību, no kuras ir atkarīga ES iestāžu – EK, Padomes, EP – iesaiste lēmuma pieņemšanā.⁴⁴ Attiecīgi var izveidoties situācija, kurā Padomei (dalībvalstīm) izdevīgākas procedūras tiek aizstātas ar neizdevīgākām par Līgumos noteikto kompetenču nodošanas un institucionālā līdzsvara uzurpēšanas cenu, kas, iespējams, notika arī tā sauktajās Kazahstānas un Armēnijas lietās.⁴⁵

Smaguma centra teorija ieskicē tendenci juridiski formalizēt dažādu kompetenču jomu (KĀDP un ne-KĀDP) sapludināšanu, lai ES lēmumu pieņemšana būtu demokrātiskāka un efektīvāka. Interpretējot tiesību normas, EST konceptuāli atšķirīgi palūkojas uz šķietami nodalītām ES kompetenču jomām un de jure dod impulsu tam, ka lēmumus arī KĀDP jomās var pieņemt ar KBV, pat ja Padome to nav sākotnēji vēlējusies. Citiem vārdiem, atturīga rīcība pret KBV izmantošanu KĀDP jomās nav bijis šķērslis ES politiku integrēšanai un sava veida lēmumu pieņemšanas demokratizācijai pat bez tiešas Padomes vai dalībvalstu iesaistes. Tādējādi EST loma nav bijusi tikai juridiski tehnisku jautājumu šķetināšana, bet gan pozicionēšanās jautājumos, kas skar ES iestāžu cīņu par varu ārpolitikas jomā,⁴⁶ kas var ietekmēt ES līgumos nostiprināto institucionālo līdzsvaru.

Savādais institucionālais līdzsvars

Spriežot par tendencēm KĀDP kompetenču un juridisko pamatu noteikšanas jomā, nevar nepieminēt ar šo jautājumu cieši saistīto institucionālā līdzsvara principu,⁴⁷ kas primāri ir atspoguļots LES 13. panta 2. punktā, kurā ir definēts, ka ES iestādes rīkojas tām piešķirto pilnvaru ietvaros un atbilstoši Līgumos noteiktajām procedūrām (horizontālais līdzsvars).⁴⁸ Institucionālais līdzsvars, kas ideālā pasaulē tiktu tulkots kā līdzsvars starp noteiktiem pretnostatījumiem, ES institucionālā kontekstā primāri nozīmē rīkošanos to kompetenču ietvaros, "kuras funkcionāli ir ierobežotākas nekā politiski līdzīgām iestādēm",⁴⁹ jeb "katra iestāde realizē savas pilnvaras, respektējot citu iestāžu pilnvaras".⁵⁰ Praktiski tas izpaužas kā iestādēm noteiktu funkciju veikšana iespējami konservatīvākā veidā, ja raugās no Padomes interešu skatpunkta, īpaši KĀDP jomā, kur EK un EP ir ļoti ierobežotas pilnvaras, bet dominē Padome.⁵¹ Kā jau tika ieskicēts, EST judikatūras ielaušanās KĀDP lēmumu juridiskā pamata noteikšanas kārtībā ir ietekmējusi arī institucionālo līdzsvaru. Šī pieeja noteiktos KĀDP elementos ir ļāvusi visai specifisko institucionālo līdzsvaru attiecībā uz KĀDP atsevišķiem elementiem ievirzīt jau klasiskākā institucionālā līdzsvara gultnē – t.i., dodot lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā gan EK, gan arī EP, t.i., dodot pilnvaras iestādēm, kuru loma KĀDP jomā ir minimāla.

Tāpat ir jāņem vērā, ka šis visai specifiskais (horizontālais) līdzsvars ir dalībvalstu radīts un to var mainīt tikai pašas dalībvalstis, rīkojoties ES iestāžu ietvaros jeb grozot ES līgumus, t.i., vienprātīgi piekrītot šādām izmaiņām. Attiecīgi horizontālā līdzsvara pamatā ir arī tā sauktais vertikālais līdzsvars, kas veidojas attiecībās starp ES un dalībvalstīm, tām vienojoties par ES līgumu nosacījumiem.⁵² Tas iezīmē dalībvalstu vēlmi institucionālās arhitektūras veidošanu atstāt savā ziņā un ir atskaites punkts tālākām diskusijām par balsojuma maiņu KĀDP jomā.

Risinājumi pārejai no vienprātības uz KBV

Pirms ieskicēt ES līgumos paredzētās iespējas balsojuma maiņai, autors vēlas uzsvērt, ka jau pašreizējais regulējums paredz situācijas, kad lēmumus KĀDP jomā var pieņemt ar KBV,⁵³ tāpat tas paredz izņēmumus attiecībā pret valsti, kas nevēlas vai nevar balsot pozitīvi gadījumos, kad Padomes lēmums tiek pieņemts ar vienprātību.⁵⁴ Jānorāda, ka iepriekšminētās iespējas līdz šim ir izmantotas ļoti reti, un tas norāda uz izaicinājumiem pilnu perspektīvu arī risinājumiem nākotnē.

Juridiski mainīt balsojumu no vienprātības uz KBV ir iespējams gan esošo ES līgumu ietvaros, gan veicot tajos grozījumus. Izmaiņu veikšana ES līgumu ietvaros nozīmētu pārejas klauzulu (franču – pasarelle) izmantošanu – ES līgumi jau pašlaik paredz, ka Eiropadome var vienprātīgi nolemt par lēmumu pieņemšanu ar KBV noteiktās jomās. Pastāv divu veidu klauzulas – speciālās un vispārējās. KĀDP jomā speciālā klauzula ir ietverta LES 31. panta 3. punktā, bet LES 48. panta 7. punkts satur vispārējo klauzulu.⁵⁵ Kopumā abas klauzulas regulē vienu un to pašu priekšmetu, kas akadēmiķu vidū raisa diskusijas par to savietojamību, tomēr, neiedziļinoties šajā diskusijā, tiek prezumēts, ka speciālā klauzula var tikt uzskatīta par lex specialis.⁵⁶ Zīmīgi, ka līdz šim neviena no šīm klauzulām nav piemērota.

Par Konventa sasaukšanu jeb ES līgumu grozīšanu parastajā kārtībā iniciatīvu ir izrādījis tikai EP.⁵⁷

Jāsecina, ka visas iespējas ir saistītas ar institucionālā līdzsvara gan iekšējās, gan ārējās dimensijas stūrakmeni – valstu vienprātīgu lēmumu par pāreju uz KBV.

Latvijas balss nākotnē – ietekme un/vai efektivitāte

Diskusijā par vienprātības maiņu uz KBV ir jāmeklē līdzsvars starp valsts ietekmes saglabāšanu un ES darbības efektivitātes uzlabošanu. Latvijai kā mazai valstij savas izšķirošās balss saglabāšana KĀDP lēmumu pieņemšanas procesā ir ļoti svarīga, jo tas saglabā situāciju, ka bez Latvijas jāvārda lēmumu pieņemt nevar. Citiem vārdiem, ja vienprātība tiek aizstāta ar KBV, Latvijas viedoklis var palikt nesadzirdēts un pieņemtie lēmumi būs jāpilda pat tad, ja Latvija nebūs nobalsojusi "par". Iespējamā veto izmantošanas sakarā vienmēr jāatceras par sava veida paradoksu, proti, veto izmantošana vienlaikus var būt pamudinājums vienprātības maiņai. ES valstu spējas bieži vien raksturo to balss ietekme lēmumu pieņemšanā,⁵⁸ un, lai atteiktos no ietekmes, ir jāredz tās alternatīvas jeb kompensējošie elementi. Jāatzīmē, ka kopumā izteikts vairākums dalībvalstu ir skeptiskas par iespējamo balsojuma maiņu.⁵⁹

ES ir veidota uz starptautisko līgumu pamata, un starptautisko līgumu pieņemšana vienmēr ir sarežģīts un laikietilpīgs process, jo jāvienojas ar pilnīgi visām iesaistītajām valstīm – tas nozīmē, ka vienošanās vispār var netikt panākta vai arī tiek panākta vienošanās ar zemāko iespējamo visiem pieņemamo kopsaucēju. Starptautiska līguma noslēgšanas procesu īpaši apgrūtina situācija, ja ir jāvienojas par nosacījumiem, kas ļauj nodot tādas tipiskas suverēnas valsts funkcijas kā ārpolitikas veidošana.⁶⁰ Ārpolitika ir tipisks domain reservé, tāpēc pat pēc pīlāru sistēmas izzušanas, pieņemot Lisabonas līgumu, KĀDP ir saglabājusi savu īpašo "kopā, bet šķirti" raksturu.⁶¹ To apliecina ES līgumiem pievienotā dalībvalstu deklarācija, paredzot, ka "noteikumi, kas attiecas uz KĀDP, [..] neietekmēs katras dalībvalsts spēkā esošo juridisko pamatu, atbildību un pilnvaras saistībā ar tās ārpolitikas formulēšanu un īstenošanu".⁶² Attiecīgi ES līgumos ietvertais institucionālais līdzsvars ir bijis smalks kompromiss, kas vienlaikus pietiekami tālredzīgi ir paredzējis šī līdzsvara koriģēšanas iespēju saskaņā ar ES līgumos ietvertajām pārejas klauzulām. Pārejas klauzulas pieļauj vienprātīgi lemt par pāreju no vienprātības uz KBV, neveicot grozījumus ES līgumos.

Vienprātība ir valsts ietekmes saglabāšana, bet vienlaikus tā var kavēt ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, un Latvija varētu redzēt pamatojumu nepieciešamībai meklēt risinājumus uzlabot ES lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Līdz ar to jautājums nav "vai", bet "kā". Šajā sakarā ir jāielūkojas jau esošajā institucionālajā līdzsvarā un jāmeklē risinājumi tā konceptuālajos ietvaros.

Latvijas interesēs būtu vienota un ietekmīga ES, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka balsojuma maiņa to nodrošinātu, jo lēmumu pieņemšana bez visu iesaistīto piekrišanas var pretēji iecerētajam novest pie ļoti apgrūtinātas lēmumu īstenošanas,⁶³ kā arī veicināt dalībvalstu šķelšanos nākotnē. Tādēļ formāli balsojumi Padomē notiek reti,⁶⁴ pat jautājumos, kur lēmumi tiek pieņemti ar KBV.⁶⁵

Institucionālā līdzsvara kontekstā varētu jautāt, vai ES nākotnes paplašināšanās neapgrūtinās lēmumu pieņemšanu KĀDP jomā, jo praksē tas nozīmētu, ka vairāk dalībvalstu radītu lielāku iespējamību, ka kāda valsts izmantos savu veto. Šajā ziņā jānorāda, ka Latvija varētu turēties jau pie aplūkotā institucionālā līdzsvara loģikas, neizslēdzot, ka ES paplašināšanās procesi varētu ienest papildu politiskos elementus.

Nobeiguma vietā

Lūkojoties nākotnē, Latvijai būs svarīgi ņemt vērā, ka pašreizējais ES līgumu ietvars ir rūpīgi veidots institucionālā līdzsvara modelis, kas satur neizmantotu potenciālu iespējamai pārejai uz KBV, ja rastos interese. Tāpat šķietami ātra un vienkārša risinājuma rašana komplicētiem un ar valstu suverenitātes realizēšanu saistītiem jautājumiem⁶⁶ var izrādīties neproduktīva vai pat šķelt ES vienotību nākotnē. Tāpēc jebkurām izmaiņām būtu jānotiek pakāpeniski, izmantojot risinājumus ar mazāku politisko resursu ieguldījumu.

Latvijai vienmēr būs svarīgi, ka tās balss ir ar juridisku slodzi piepildīta, jo īpaši ārpolitikas jomā neparedzamos ģeopolitiskos apstākļos. Līdz ar to piekrist vienprātības aizstāšanai varētu tikai tad, ja Latvija būtu pārliecināta, ka tas uzlabos ES efektivitāti, bet vienlaikus neatņems tai vitāli svarīgu lomu situācijās, kad tā, iespējams, būs palikusi viena ar savu problēmu.

ES nākotnes paplašināšanās radīs papildu pamudinājumus diskusijai par vienprātības aizstāšanu KĀDP. Institucionālā līdzsvara loģika saglabāsies arī ES paplašināšanās gadījumā, tomēr savu interešu gaismā Latvijai būs jāņem vērā arī citi politiskie elementi, ja tādi radīsies.