Darba tiesības lielākā vai mazākā mērā skar ikvienu darbspējīgo sabiedrības locekli. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ ir pieejams tik daudz materiālu par darba tiesību jautājumiem, tai skaitā arī tiesu nolēmumi. Pēdējo sešu gadu laikā Senāts savā mājaslapā ir publicējis trīs tiesu prakses apkopojumus par darba tiesību jautājumiem.1 Tas norāda uz salīdzinoši lielo lietu skaitu, kas nonāk tiesās. Tiesu spriedumu apkopojumi ļauj sabiedrībai iepazīties ar valsts redzējumu, risinot individuālos strīdus, kas saistīti ar darba tiesībām. Tāpēc šajā rakstā tiks apskatīti atsevišķi jautājumi, kas saistīti ar darba strīdu risināšanu un apstākļu pierādīšanu tiesā, ņemot vērā tiesu praksi.
Tāpat kā nav vienādu cilvēku, nav arī vienādu darba strīdu lietu. Katru darba lietu ietekmē dažādi faktori, kas tiek izvērtēti lietas izskatīšanas laikā. Tiesu praksē sniegtās atziņas darba lietās jāvērtē atbilstoši situācijai un, protams, arī tiesību normām, kas bija spēkā brīdī, kad norisinājās konkrētais incidents. Kopš 2018. gada līdz šī raksta tapšanai dažādas Darba likuma normas grozītas 11 reizes.2 Ar darba tiesību jautājumu neatraujami saistīti ir arī Civillikums, Komerclikums un Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas ievieš nianses konkrēta darba strīda izskatīšanā.
Līguma slēgšana ar pārbaudes laiku
No tiesiskā aspekta raugoties, grūti ir iedomāties, ka, slēdzot darba līgumu, kādai no pusēm var būt cits mērķis kā nodibināt darba tiesiskās attiecības. Tomēr praksē jāsastopas ar lietām, kad darba devējs savu pienākumu – slēgt ar darbinieku darba līgumu – izmanto ne gluži godprātīgi. Kā piemēru var minēt lietu Nr. SKC-58/2022.3 Tiesību literatūrā ir atzīts, ka "pārbaude nozīmīga ne tikai darba devējam, bet darbiniekam. Darba devējam pārbaude vajadzīga, lai, pirmkārt, noteiktā, ilgākā laika posmā kopējā sadarbībā ar darbinieku noskaidrotu, vai darbinieks ir piemērots nolīgtajam darbam un vai ir nozīme darba tiesiskās attiecības turpināt. Otrkārt, lai būtu iespējams vienkāršāk un ātrāk izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja darbinieks nolīgtajam darbam neatbilst".4
Tiesu spriedumos kā Latvijā, tā arī Eiropas Savienībā ir atzīts, ka darbinieks tiek uzskatīts par neaizsargātāko līgumslēdzēju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes