Marta beigās izdevniecībā "Routledge" tika izdota starptautiska monogrāfija,1 kurā apkopoti projekta "JUDICON-EU" pētījuma rezultāti par Eiropas valstu konstitucionālo tiesu un likumdevēja attiecībām. Minētais pētījums ietver arī rezultātus par Satversmes tiesas un Saeimas dialoga kvalitāti. Šā raksta mērķis ir izklāstīt galvenos pētījuma secinājumus par Satversmes tiesas un Saeimas dialogu, kā arī ilustrēt tiesu varas un likumdevēja attiecību raksturojošās tendences.
Starptautiskais projekts "JUDICON-EU"2 ir starpnozaru salīdzinošo tiesību pētniecības projekts, kurā tiesību un politikas zinātnes pētnieki izstrādāja unikālu metodoloģiju, kas ļauj katru konstitucionālās tiesas spriedumu3 novērtēt, izmērot tā ietekmi uz likumdevēju un likumdošanas procesu. Metodoloģijas ietvaros izveidotas katras Eiropas valsts konstitucionālās tiesas grafiskas kartes (diagrammas), kuras atspoguļo konstitucionālās tiesas un likumdevēja attiecību dinamiku, kā arī palīdz skaidrot tiesu spriedumu daudzveidību un izdarīt secinājumus par divu konstitucionālo institūciju sadarbības efektivitāti.4 Projektā tiek meklētas atbildes uz to, kādu tiesību ietvaru politiskam procesam uzliek divu institūciju savstarpējā mijiedarbība, kā arī atbilde uz jautājumu, vai konstitucionālās tiesas pārāk neierobežo likumdevēja rīcības brīvību.
1. Likumdevēja un konstitucionālās tiesas dialogs: pētniecības interese un nepieciešamība
Konstitucionālās tiesas un likumdevēja attiecības jau kopš konstitucionālās kontroles pirmsākumiem ir bijis doktrīnistus interesējošs jautājums. Vērts atcerēties, ka, piemēram, pirmais jautājums, uz kuru bija jāatbild Eiropas konstitucionālās kontroles modeļa autoram Hansam Kelzenam, bija saistīts tieši ar tiesas un likumdevēja attiecībām.5 H. Kelzena sniegtā atbilde arī Latvijas tiesību sistēmā ļāvusi aprobēt tēzes par pozitīvā un negatīvā likumdevēja nošķiršanu. Vienlaikus vienmēr klātesošas ir debates par konstitucionālās tiesas aktīvismu.6
Juridiskajā literatūrā pat izteikts viedoklis, ka līdztekus visiem zināmajam konstitucionālās kontroles iedalījumam divos pamata modeļos (Amerikas un Eiropas), var runāt par spēcīgu (strong) un vāju (weak) konstitucionālo kontroli, ko tieši noteic attiecības starp parlamentu un konstitucionālo tiesu.7 Pastāv pieņēmums, ka spēcīga (var arī teikt – ietekmīga) konstitucionālā tiesa ir tad, ja tās spriedums ir galīgs un vispārsaistošs (erga omnes), to nevar pārvarēt neviens, izņemot pašu tiesu un konstitucionālo likumdevēju, ja tas groza konstitūciju. Pretēji – ja konstitucionālās tiesas nolēmums tiek pārvarēts, parlamentam pieņemot vai grozot likumu, konstitucionālās tiesas pozīcijas vājinās, un līdz ar to var runāt par vāju konstitucionālo kontroli attiecīgajā valstī.
Ārpus Latvijas dažādos formātos tiek analizētas tiesas un likumdevēja attiecības, piemēram, veicot īpašu modelēšanu.8 Tāpat tiek diskutēts par konstitucionālās tiesas efektivitāti un tās mērīšanas iespējām.9 Šajā efektivitātes mērījuma centrā ir tieši tiesas un likumdevēja pozīciju vētīšana. Pētījumi norāda uz to, ka efektīvāka tiesa (var arī teikt – ietekmīga vai spēcīga) ar savu nolēmumu starpniecību var būtiski ietekmēt valsts attīstību, likumdevēja darbu un partiju politiku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes