ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Maijs 2024 /Nr.21 (1339)

Kreditora un kapitālsabiedrības dalībnieka tiesības pēc mantas pārdošanas plāna faktiskās izpildes maksātnespējas procesā
Mg. iur.
Gaidis Bērziņš
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, zvērināts advokāts 

Kreditora intereses un tiesības

[1] Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa nosaka, ka juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Parādnieka mantas uzskaitījums ir dots Maksātnespējas likuma 92. pantā. Skaidrības labad norādāms, ka parādnieka mantas sastāvā ir iekļaujamas arī prasījuma tiesības. Savukārt no minētās normas izriet, ka parādnieka mantas pārdošana, īstenojot mantas pārdošanas plānu, ir veids, kā iegūt naudas līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

[2] Lai maksimāli sasniegtu juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķi – kreditoru prasījumu apmierināšanu un arī maksātnespējas procesa izmaksu segšanu, administratoram, ievērojot Maksātnespējas likumā noteiktos principus,1 ir jāveic viss konkrētajā situācijā iespējamais, rīkojoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam (Maksātnespējas likuma 63. panta pirmā daļa 2. punkts un Komerclikuma 169. panta pirmā daļa), tajā skaitā pieņemot saimnieciski izdevīgākos lēmumus ne tikai attiecībā pret kreditoriem, bet arī attiecībā pret parādnieka dalībniekiem, nepieļaujot zaudējumu nodarīšanu tiem.

[3] Maksātnespējas likumā administratoram paredzētas plašas pilnvaras, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīgā komersanta vienīgo likumīgo pārstāvi, kam gluži kā komersanta pārvaldes institūcijai ir jāvērtē, kuru no procesa mērķiem sasniegt ir reālāk un kādas darbības ir efektīvākas, lai šo mērķi sasniegtu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
No Otavas konvencijas izrietošo saistību pārskatīšana: spēles ar uguni starptautisko tiesību ietvaros

"Mīnas var raksturot kā kaujiniekus, kas vienmēr trāpa, uzbrūk akli, atklāti nenēsā ieročus un turpina slepkavot vēl ilgi pēc karadarbības beigām."1

Jurista Vārds
Notikums
Tieslietu sistēmas darbinieki saņem valsts apbalvojumus

Tieslietu ministrijas rīkotā svinīgā pasākumā 10. maijā atjaunotajā Rīgas pils kapelā tika pasniegti valsts apbalvojumi – Ministru kabineta Atzinības raksti un Tieslietu nozares Goda zīmes – izcilākajiem nozares darbinieku.

Anita Rodiņa, Dita Plepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas dialogs ar Saeimu
Marta beigās izdevniecībā "Routledge" tika izdota starptautiska monogrāfija,1 kurā apkopoti projekta "JUDICON-EU" pētījuma rezultāti par Eiropas valstu konstitucionālo tiesu un likumdevēja attiecībām. Minētais pētījums ietver arī ...
Dace Lauberga
Viedoklis
Likuma "Par valsts noslēpumu" piemērošanas problemātika
2024. gada 6. aprīlī stājās spēka Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegtie likuma "Par valsts noslēpumu"1 (turpmāk – Likums) grozījumi,2 kas paredz, ka pašvaldību vadošajām amatpersonām (domes priekšsēdētājam un ...
Uldis Krastiņš
Juridiskā literatūra
Kā izmērīt tiesu varas spēku
Jaunā salīdzinošo tiesību grāmatā,1 kas iznākusi prestižajā "Routledge" izdevniecībā, ir iekļauti pētījumi par attiecībām starp tiesu varu un likumdevēju 10 tā sauktajās jaunajās Eiropas demokrātijās. Izdevumā ir ietverts arī ...
AUTORU KATALOGS