Nav šaubu, ka mums, konstitucionālo tiesu tiesnešiem, ir plašas zināšanas par to, kāda nozīme konstitucionālajā spriešanā ir politiskajiem apsvērumiem, īpaši tā sauktajās "sensitīvajās" lietās. Līdz 2022. gada februārim mēs esam apsprieduši jautājumus par politikas un tiesību nošķiršanu miera laikā. Diemžēl skarbā realitāte ir tāda, ka šī ir 818. kara diena Eiropā. Tāpēc izcelšu dažus tiesiskus aspektus, kā tiesneši var ņemt vērā ģeopolitisko kontekstu, kas ir īpaši svarīgi Baltijas valstīs kā agresīva autokrātiska režīma kaimiņvalstīs, līdzīgi kā šeit – Moldovā.
Vispirms vēlos pieminēt Satversmes tiesas izskatīto lietu par aizliegumu profesionālā militārā dienesta karavīram būt politiskās partijas biedram (Nr. 2022-33-01). Tiesa uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā politiski neitrālu Nacionālo bruņoto spēku nepieciešamība ir īpaši izteikta. Šī neitralitāte veicina efektīvu valsts aizsardzības funkciju izpildi, kas nodrošina demokrātiskās valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzību. Šis piemērs rāda, kā, piemērojot samērīguma testu, tiesa var izmantot ģeopolitisko kontekstu, lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp tiesībām brīvi izvēlēties darbu, no vienas puses, un demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību, no otras puses. Citos apstākļos līdzsvars, manuprāt, varētu arī mainīties par labu tiesībām uz nodarbinātību.
Cits piemērs ir par to, kā ģeopolitiskais konteksts ietekmē vienlīdzības principa piemērošanu. Satversmes tiesas lieta (Nr. 2023-04-0106) bija par Imigrācijas likuma pārejas noteikumiem, kas Krievijas Federācijas pilsoņiem nosaka priekšnoteikumus atkārtotas uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tiesa norādīja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus riskus valsts drošībai un attiecīgi mainīt savu imigrācijas politiku, lai reaģētu uz tiem. Tiesa uzsvēra, ka Krievijas Federācija ir atzīta par terorisma sponsorvalsti, un apstrīdētā likuma norma nodrošina, ka Krievijas pilsoņi var uzturēties Latvijā tikai tad, ja viņi neapdraud Latvijas valsts drošību. Ņemot vērā, ka apstrīdētās normas pieņemšana bija saistīta ar Krievijas Federācijas uzsākto karu Ukrainā un attiecīgi iespējamiem drošības riskiem Latvijas valstij, tiesa atzina, ka Krievijas Federācijas pilsoņi nav salīdzināmi ar citiem ārvalstniekiem, kuriem izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā. Proti, šo citu valstu pilsoņi nav no valstīm, kas uzsākušas militāras darbības vai vēsturiski apdraudējušas Latvijas nacionālo drošību.
Nākamais piemērs attiecas uz vārda brīvības ierobežojumiem. Vēl pirms pāris gadiem mēs nevarējām iedomāties situāciju, kad tiktu masveidā pieņemti lēmumi bloķēt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Tomēr neilgi pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņēma daudzus šādus lēmumus, bloķējot Krievijas sponsorētos informācijas kanālus. Padome argumentēja, ka šie plašsaziņas līdzekļi izplata Latvijas drošību apdraudošus vēstījumus, un tāpēc uzskatīja, ka pašreizējos ģeopolitiskos apstākļos ir nepieciešami pasākumi, lai aizsargātu teritoriālo integritāti un valsts un sabiedrības drošību.
Viens no visvairāk apspriestajiem gadījumiem šajā kontekstā bija lēmums atsaukt TV kanāla "Doždj" apraides atļauju. Padome konstatēja, ka šis kanāls izplata neprecīzu un maldinošu informāciju par Ukrainas teritoriālo integritāti, kartē attēloja Krimu kā Krievijas teritorijas daļu utt., secinot, ka tas rada draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Kanāls apstrīdēja šo lēmumu administratīvajā tiesā, kura uzsvēra, ka kara laikā ir būtiski sniegt precīzu informāciju un ka sistemātiska neprecīzu apgalvojumu izplatīšana apdraud Latvijas un citu Eiropas valstu drošību.
Nobeidzot: valsts demokrātiskās iekārtas aizsardzība ir mūsu kopējā prioritāte. Pašaizsargājoša demokrātija nav statiska situācija, bet gan nepārtraukts process, kas pastāvīgi jāuzrauga un jāuzlabo. Kara laikā Eiropā, kad mūsu sabiedrības kļūst arvien polarizētākas, tiesu loma mainās. Tiesas ne tikai īsteno pamattiesības. Mūsdienu tiesām ir uzdevums nodrošināt demokrātijas, politiskās iekārtas un sabiedrības ilgtermiņa stabilitāti. Mēs dzīvojam nemierīgos laikos, kad mūsu vērtības un demokrātiskā valsts iekārta ir nopietni apdraudētas. Tas ir mūsu kā juristu, kā tiesnešu lielākais izaicinājums – aizstāvēt mūsu vērtības ar likuma spēku. Ģeopolitiskā konteksta ņemšana vērā ir pareizais veids, kā panākt taisnīgu un ilgtspējīgu tiesas nolēmumu, kas aizstāv mūsu demokrātiju un vērtības.
Fragmenti no uzrunas Eiropas konstitucionālo tiesu konferences XIX kongresā "Tiesu aizstāvības veidi un ierobežojumi: konstitucionālo tiesu gadījums", kas 21.–23. maijā notika Kišiņevā, Moldovā.