ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Jūlijs 2024 /Nr.28 (1346)

Ieslodzījuma vietu sistēmai – 105 gadi. Kādas pārmaiņas nesīs reformas
Mg. iur.
Kristīne Ķipēna
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja 
Mg. iur.
Laura Šileikiste
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vecākā juriste 

Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) tika dibināta 1919. gada 8. jūlijā, tātad 2024. gadā 8. jūlijā tā svin 105. pastāvēšanas gadadienu. 105 gadi ir laika periods, kurā ir piedzīvotas dažādas varas, reformas, nosaukumu maiņas, kāpumi un kritumi, pārciesti kari1 un pat neiedomājamas kataklizmas – piemēram, COVID-19 pandēmija. Un tieši tāda vēsture ir izveidojusi Pārvaldi par iestādi, kas šobrīd attīstītās lielā ātrumā, kas ir spējusi sasniegt nozīmīgu progresu, salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras viedoklī ieklausās arī starptautiskie partneri, kas ir atvērta sabiedrībai un sadarbībai un izmanto mūsdienu pasaules sniegtās priekšrocības.

Šobrīd Pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā. Jāmin, ka Tieslietu ministrijas padotībā Pārvalde atrodas kopš 2000. gada 1. janvāra, lai gan sabiedrībā vēl joprojām nereti ir novērojams paradums Pārvaldi uzskatīt par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi, ar kuru Pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm gan ir kopēja dienesta gaita.

Pārvaldes darbs dažādos laika posmos ir vērtēts neviennozīmīgi, tomēr pēdējie 10–12 gadi iezīmējas ar ļoti dinamisku attīstību – ir ieviests notiesāto resocializācijas modelis, tas ir piepildīts ar saturu, ir notikušas vērienīgas pārmaiņas personāla attieksmē, notiek plaši infrastruktūras rekonstrukcijas darbi, tiek būvēta jauna Mācību centra ēka, un beidzot notiek arī jauna cietuma būvniecība! Tāpēc šī raksta mērķis – iezīmēt jau notiekošās un tuvākajos gados vēl sagaidāmās pārmaiņas ieslodzījuma vietu sistēmā. Autoru ieskatā šobrīd ieslodzījuma vietu sistēmā notiekošie reformu procesi ierindo Pārvaldi starp iestādēm, kuras atrodas ļoti dinamisku pārmaiņu procesā, un tas prasa nerimstošu izdomu, mērķtiecību un spēju nezaudēt fokusu.

 

Ieslodzījuma vietu sistēmas un darbības īss raksturojums

Pārvaldes funkcijās ietilpst šādi pamatuzdevumi:1) tiesas nolēmuma, izmeklēšanas tiesneša lēmuma un procesa virzītāja lēmuma vai uzdevuma izpildes nodrošināšana; 2) notiesāto resocializācijas un apcietināto sociālā rehabilitācijas procesa nodrošināšana; 3) operatīvās darbības pasākumu nodrošināšana attiecībā uz Pārvaldes personālu un ieslodzītajiem; 4) drošība ieslodzījuma vietās; 5) ieslodzījuma vietu teritorijas apsardzes nodrošināšana; 6) ieslodzītajiem noteikto uzvedības normu, tiesību un pienākumu ievērošanas nodrošināšana; 7) ieslodzīto konvojēšana šajā likumā noteiktajos gadījumos; 8) Pārvaldes personāla un brīvprātīgo apmācību nodrošināšana; 9) informācijas apkopošana un pētījumu veikšana.

Latvijā šobrīd ir deviņas ieslodzījuma vietas, kuras valsts teritorijā vēsturiski izvietotas nevienmērīgi – divas ieslodzījuma vietas Rīgā (Rīgas Centrālcietums un Iļģuciema cietums (vienīgais sieviešu cietums)), Cēsīs (audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem), Valmierā, Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī, Jelgavā un Olainē. Atšķiras ieslodzījuma vietu lielums, ieslodzījuma izpildes režīms un izvietoto ieslodzīto specifika.

2024. gada 25. jūnijā2 ieslodzījuma vietās atradās 3358 ieslodzītie, no tiem 2460 notiesātie un 898 apcietinātie. Ieslodzījuma vietās atradās 230 sievietes, 17 nepilngadīgie, tāpat arī 76 uz mūžu notiesātie un 133 ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie. Ja raugāmies nesenā pagātnē, tad 2003. gadā3 Latvijā bija 15 ieslodzījuma vietas, kurās atradās 8231 ieslodzītais (3269 apcietinātie un 4962 notiesātie), no tiem 320 bija nepilngadīgi.

Ir svarīgi piebilst, ka 2003. gadā Latvija bija Eiropas valsts ar otru lielāko ieslodzīto īpatsvaru uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – 3484 (tobrīd tikai Igaunijā tas bija lielāks – 353), un tas bija ļoti negatīvi vērtējams rādītājs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lina Beļuniene
Skaidrojumi. Viedokļi
Personvārdu rakstība dokumentos: Lietuvas Konstitucionālās tiesas judikatūra 2023. gadā
Intervija
Par Lietuvas konstitūcijas izstrādes līkločiem un konstitucionālās tiesas svarīgākajiem spriedumiem
Lietuvas un Latvijas konstitucionālās tiesības vēstures perspektīvā attīstījušās atšķirīgi. Lai sniegtu nelielu ieskatu Latvijas juristiem Lietuvas konstitucionālo tiesību vēsturē un tagadnē, būtiskākajos konstitucionālās ...
Linda Lielbriede
Skaidrojumi. Viedokļi
Apsūdzētā tiesību garantijas ECT sprieduma "Škoberne pret Slovēniju" perspektīvā
Apsūdzētā tiesisko garantiju pietiekamība ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskās īstenošanas elementiem. Lai gan šim jautājumam periodiska uzmanība tiek veltīta gan nacionālajā tiesu praksē, gan teorētiskajos izklāstos, ...
Aleksejs Dimitrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvija un Minoritāšu konvencija: cik tiesiska ir mazākumtautību tiesību ierobežošana
1 komentāri
Mārcis Vanders
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriptomonētas un to kopsakars ar naudu
AUTORU KATALOGS