ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Augusts 2024 /Nr.32 (1350)

Juridiskā akrobātika Olimpisko spēļu programmā
Sports un politiskā neitralitāte
Inga Kačevska
Zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore 
Mg. iur.
Mārtiņš Dambergs
Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas valdes loceklis 

Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu starptautiskās sporta sabiedrības un jo īpaši Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK), starptautisko SOK atzīto sporta federāciju un Sporta arbitrāžas (CAS) pieņemto risinājumu daudzveidībā, reaģējot uz Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Autori ar lielu interesi ir sekojuši dažādu atzīto starptautisko sporta organizāciju lēmumiem un rīcībai vairāk nekā divu gadu garumā. Lai gan līdzīga rakstura lēmumus ir pieņēmušas arī citas starptautiskas sporta federācijas un organizācijas, autori īpašu vērību pievērš tieši SOK atzītajām sporta federācijām, jo to mijiedarbība ar SOK ir viens no Olimpiskās hartas pamatprincipiem. Parīzes 2024. gada vasaras Olimpisko spēļu priekšvakarā varam kopīgi vērtēt, kā mainījusies starptautiskās sporta sabiedrības attieksme un pieņemtie lēmumi saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas atlētu un amatpersonu dalību starptautiskajā sporta arēnā.

Olimpiskais pamiers kā olimpisma pamatprincips un aizsargājama vērtība

"Olimpiskā pamiera" jeb "Ekecheiria" tradīcija tika iedibināta Senajā Grieķijā 9. gadsimtā p.m.ē., kad trīs karaļi – Elisas Ifitoss, Pizas Kleostēns un Spartas Līkurgs – parakstīja līgumu, kas ļāva visiem šo grieķu pilsētu-valstu sportistiem un skatītājiem, kuri citādi gandrīz nepārtraukti bija iesaistīti savstarpējos konfliktos, droši piedalīties senajās olimpiskajās spēlēs. Pēc olimpisko spēļu tradīcijas atjaunošanas Starptautiskā Olimpiskā komiteja arī mūsdienās uztur šo tradīciju, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu sportistu un sporta intereses kopumā un izmantotu sporta spēku miera, dialoga un izlīguma veicināšanai plašākā nozīmē.

Kopš 1993. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ir vairākkārt paudusi atbalstu olimpiskā pamiera ideālam un SOK misijai, ik pēc diviem gadiem – vienu gadu pirms katrām olimpiskajām spēlēm –, pieņemot rezolūciju par miera un labākas pasaules veidošanu ar sporta un olimpiskā ideāla palīdzību. XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā nebija izņēmums,1 ANO aicinot ievērot olimpisko pamieru no septiņām dienām pirms olimpisko spēļu sākuma līdz septiņām dienām pēc paralimpisko spēļu noslēguma.

2022. gada 20. februārī noslēdzās XXIV ziemas olimpiskās spēles Pekinā. 2022. gada 24. februārī Krievijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.

Tieši olimpiskā pamiera pārkāpums izpelnījās SOK stingru nosodījumu.2 2022. gada 28. februārī SOK valde paziņojumā ieteica starptautiskās sporta federācijas un sporta pasākumu organizatorus neaicināt un nepieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu un amatpersonu piedalīšanos starptautiskās sacensībās, lai aizsargātu pasaules mēroga sporta sacensību integritāti un visu dalībnieku drošību.3

 

SOK paustā nostāja un tās interpretācija starptautiskā sporta sabiedrībā

Uz Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā reaģēja ne tikai SOK, bet visa starptautiskā sporta sabiedrība, ievērojot, ka SOK lēmumi ir saistoši ikvienai Olimpiskajai kustībai piederošai personai – starptautiskajām sporta federācijām un nacionālajām olimpiskajām komitejām ne tikai tāpēc, ka to nosaka Olimpiskās hartas 1.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurijs Georgs Rusakovs
Numura tēma
Sporta tiesības – nozare, kur tiesības sastopas ar spēles laukumu un arī iziet ārpus tā

Šonedēļ, kad norisinās sīvas sporta sacīkstes Olimpiskajās spēlēs Parīzē, pie "Jurista Vārda" lasītāja nonāk tematiskais žurnāls par sporta tiesībām.

Marina Kameņecka-Usova
Skaidrojumi. Viedokļi
Sporta tiesību un diplomātijas mijiedarbība ceļā uz kopīgu mērķi
Edgars Gūte
Skaidrojumi. Viedokļi
Emocijas sportā un sabiedrības interese to kontrolēšanā
Elvis Grinbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Publiskais finansējums privātiem sporta klubiem
Šajā rakstā autors apskatīs to, kā šobrīd privātie sporta klubi Latvijā saņem publisko finansējumu, kāds tiesiskais ietvars ir piemērojams šīm attiecībām, kā arī sniegs secinājumus par to, kas šajā procesā būtu uzlabojams.
Karina Zalcmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Parīzes Olimpisko spēļu drošība un pretterorisma stratēģiju novērtējums paaugstināta terorisma draudu apstākļos
AUTORU KATALOGS