ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Augusts 2024 /Nr.32 (1350)

Sporta tiesību un diplomātijas mijiedarbība ceļā uz kopīgu mērķi
Ph. D.
Marina Kameņecka-Usova
Ekonomikas un kultūras augstskolas asociētā profesore, Sporta tiesību, politikas un pārvaldības pētniecības grupas vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centrā 

Sporta diplomātija izmanto sporta universālo pievilcību, lai veicinātu starptautiskās attiecības un kultūras izpratni. Šajā rakstā aplūkots, kā starptautiskās sporta tiesības veido pamatu šādiem diplomātiskiem centieniem, nodrošinot, ka sports kalpo kā tilts starp valstīm, nevis kaujas lauks.

Sporta diplomātijai ir bagāta vēsture, kas aizsākās jau antīkajās olimpiskajās spēlēs, kuras veicināja mieru starp karojošām valstīm. Mūsdienās tā ietver virkni pasākumu, sākot ar valsts sponsorētiem sporta pasākumiem un beidzot ar masu kustībām. Mūsdienu sporta diplomātijas ainavu veido starptautiskās sporta tiesības, kas ietver starptautiskus līgumus un vienošanās, kuri veicina šos centienus. Galvenie sporta diplomātijas pamatprincipi ir atspoguļoti Olimpiskajā hartā, kas veicina mieru ar sporta starpniecību, un Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijās par sportu attīstībai un mieram.1

Tādi vērienīgi sporta pasākumi kā Olimpiskās spēles un FIFA Pasaules kauss ir spilgti sporta diplomātijas piemēri, kas nodrošina neitrālu pamatu valstu sadarbībai. Šie notikumi, kā arī divpusējās un daudzpusējās sporta apmaiņas programmas2 ievērojami veicina diplomātiskos centienus, uzturot dialogu un sadarbību starp valstīm.

Tomēr sporta diplomātija saskaras arī ar tādiem izaicinājumiem kā politiskā iejaukšanās, boikoti un ētikas jautājumi, dopinga lietošana un korupcija. Neraugoties uz šiem šķēršļiem, sporta diplomātijas ietekme var būt liela. Te jāmin konkrēti piemēri.

  • Pingponga diplomātija: 70. gados ASV un Ķīnas galda tenisa mači palīdzēja atkausēt attiecības Aukstā kara laikā.
  • Kriketa diplomātija: Kriketam ir bijusi liela nozīme spriedzes mazināšanā starp Indiju un Pakistānu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurijs Georgs Rusakovs
Numura tēma
Sporta tiesības – nozare, kur tiesības sastopas ar spēles laukumu un arī iziet ārpus tā

Šonedēļ, kad norisinās sīvas sporta sacīkstes Olimpiskajās spēlēs Parīzē, pie "Jurista Vārda" lasītāja nonāk tematiskais žurnāls par sporta tiesībām.

Inga Kačevska, Mārtiņš Dambergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskā akrobātika Olimpisko spēļu programmā
Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu starptautiskās sporta sabiedrības un jo īpaši Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK), starptautisko SOK atzīto sporta federāciju un Sporta arbitrāžas (CAS) pieņemto risinājumu ...
Edgars Gūte
Skaidrojumi. Viedokļi
Emocijas sportā un sabiedrības interese to kontrolēšanā
Elvis Grinbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Publiskais finansējums privātiem sporta klubiem
Šajā rakstā autors apskatīs to, kā šobrīd privātie sporta klubi Latvijā saņem publisko finansējumu, kāds tiesiskais ietvars ir piemērojams šīm attiecībām, kā arī sniegs secinājumus par to, kas šajā procesā būtu uzlabojams.
Karina Zalcmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Parīzes Olimpisko spēļu drošība un pretterorisma stratēģiju novērtējums paaugstināta terorisma draudu apstākļos
AUTORU KATALOGS