Pastāv uzskats, ka tiesības nodarboties ar sportu bez jebkādas diskriminācijas ir daļa no personas tiesībām piedalīties kultūras dzīvē un tādējādi varētu tikt uzskatīta par personas cilvēktiesībām, piemēram, saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 15. pantu.1 Eleonora Rūzvelta reiz norādījusi, ka cilvēktiesības sākas "mazās vietās, netālu no mājām (..) skolā vai koledžā, kuru [cilvēks] apmeklē; rūpnīcā, fermā vai birojā, kurā viņš strādā (..), ja šīm tiesībām nav nozīmes tur, tām ir maz nozīmes jebkur citur".2 Jāuzsver, ka sporta vide ir salīdzinoši neliela sabiedrības daļa, kurā var novērot sabiedrības emocionālās noturības dažādās izpausmes. Atsevišķi autori pat uzskata: tā kā sports ir viena no agrākajām cilvēces socializēšanās pieredzēm, sportam būtu jāatspoguļo sabiedrības morālais briedums.3
Tieši sabiedrības morālais kompass pret to, kas notiek sporta laukumos un ar to saistītajā vidē, ir viens no šī raksta galvenajiem jautājumiem, jo ir jāsaprot, vai tas, kas ilgu laiku ir noticis sporta vidē, sabiedrībai vēl joprojām ir pieņemami. Proti, vai un kādos gadījumos sporta vidē pieņemtā balss pacelšana un ne vienmēr korektā leksika no trenera puses ir tiesiski pieņemama.
Šāds jautājums autoram radies, aizdomājoties, vai šādas emociju izpausmes4 "parastā" darba vidē, piemēram, bankā, vispār varētu tikt akceptētas.
Lai atbildētu uz šo jautājumu, autors, pirmkārt, raksturos sporta vidi, cenšoties atrast iemeslus, kāpēc tajā iespējami "īpatnējāki" komunikācijas veidi. Otrkārt, autors sniegs vērtējumu, kad trenera asāka komunikācija varētu tikt uzskatīta par sportista tiesību pārkāpumu, kādos gadījumos asāka komunikācija ir tiesiski pieņemama.
Rakstā autors koncentrēsies uz trenera komunikāciju attiecībā pret sportistu, jo trenera un sportista attiecības ir vienas no tipiskākajām varas attiecībām sportā, tomēr tas neizslēdz rakstā izdarīto secinājumu attiecināšanu arī uz citiem gadījumiem sporta vidē, ja tiesiskā un faktiskā situācija ir līdzīga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes