Viena no pazīmēm, kas raksturo valsti, ir tās tauta, un nereti valstis sevi uzskata par kādas vienotas nācijas pārstāvēm.1 Vienas valsts ietvaros var būt etniski atšķirīgas tautas, kas ar laiku var vēlēties īstenot savas pašnoteikšanās tiesības, tādējādi iegūstot lielāku autonomiju valsts ietvaros vai pat dibinot savu neatkarīgu valsti, lai turpinātu attīstīties atsevišķi no iepriekšējās valsts. Lai to paveiktu, tautai ir pieejami dažādi līdzekļi, viens no tiem – referenduma rīkošana. Starptautisko tiesību doktrīnā ir dažādas pieejas šo tiesības izmantošanai un saturam. Paredzot, ka pašnoteikšanās tiesību duālā daba savu aktualitāti nezaudēs arī nākotnes perspektīvā, autora ieskatā, ir jāievieš skaidrība par pašnoteikšanās tiesību saturu, jāapskata referendumu piemēri un jārod iespējamie risinājumi veiksmīgai neatkarības referendumu norisei un to rezultātu atzīšanai starptautiskā līmenī.
1. Tauta kā valsts pazīme pašnoteikšanās tiesību ietvaros
Lai dibinātu valsti, ir jāpastāv apstākļu kopumam ar četrām pazīmēm – pastāvīgi iedzīvotāji (tauta), noteikta teritorija, valsts vara jeb suverēna vara un spēja stāties attiecībās ar citām valstīm, kā tas izriet no Montevideo konvencijas. Šī raksta ietvaros tauta kā valsts pazīme definēta – tādi iedzīvotāji, kas ir ilgtermiņa rezidenti konkrētajā teritorijā, kuriem raksturīga kopīga kultūra, valoda, teritorija, vēsture, etniskā identitāte, tāpat arī ekonomiskā dzīve un vērtības.2 Šāda definīcija ir izvēlēta, ņemot vērā citas esošās "tautas" definīcijas literatūrā, kuras ir par šauru, lai aptvertu vairākas pašnoteikšanās tiesībām raksturīgas nianses, tādēļ autors vairākas no definīcijām ir savienojis un pēc nepieciešamības paplašinājis. No tā izriet arī tautas labprātīga vēlme vienoties un dzīvot valstī, kas aizsargā tās tiesības. Vienlaikus, no pašnoteikšanās tiesību prizmas raugoties, jāteic, ka starptautiskajās tiesībās tautas jēdziens nav skaidri definēts.3
2. Teritoriālās integritātes un pašnoteikšanās tiesību konflikts
Katru valsti raksturo gan tās tauta, gan teritorija. Realitātē, lai nodrošinātu mieru pasaulē un vismaz noteiktu kārtību, valstīm ir jāatzīst savstarpējās robežas. Tomēr starptautisko tiesību sistēma saistībā ar pašnoteikšanās tiesībām pieļauj dažādas atkāpes.
Teritoriālās integritātes principa saistīšanu ar suverenitāti var uztvert kā valstu pienākumu neiejaukties citas valsts iekšējās darbībās. Arī ANO Starptautiskā tiesa lietā Frontier Dispute4 secināja, ka teritoriālā integritāte ir loģisks politiskās suverenitātes turpinājums. Teritoriālās integritātes principu varētu raksturot kā skaidri noteiktu, visiem saprotamu un praksē stingri nostiprinātu – par piemēru minot Aukstā kara laikā vērojamo valstu robežu stabilitāti. Tomēr teritoriālās integritātes princips savā būtībā nemaz nav absolūts. Teritoriālo integritāti var vājināt arī valsts politiskā vadība, ja tai nav intereses valsti saglabāt, kā tas bija gan Padomju Savienībā, gan Dienvidslāvijā.
Tikmēr pašnoteikšanās tiesības var raksturot kā cilvēktiesības stiprinošas un plurālismu atbalstošas. Tās sevī ietver prasību tautai un citām valstīm pēc teritoriālās integritātes ievērošanas, tiesiskuma un suverenitātes nepārkāpšanas.5 Pašnoteikšanās tiesību saturu var uzzināt no ANO Starptautiskās tiesas nolēmumiem, kā arī starptautiskiem dokumentiem, kuri plašāk aprakstīti raksta 3. nodaļā. Tā kā pret tautu, kura izmanto pašnoteikšanās tiesības, valsts nevar izmantot spēku,6 tas jau nonāk praktiskā pretrunā ar teritoriālo integritāti. Proti, valsts nevar efektīvi aizsargāt savas robežas pret potenciālām izmaiņām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes