ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

Šis raksts top brīdī, kad ģeopolitiskas anomālijas ir kļuvušas par mūsu ikdienu un aktīva karadarbība ir pārliecinoši sasniegusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) robežu. Autoritāri represīvo režīmu nostiprināšanās kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, karš Ukrainā, nerimstoši militārie konflikti Tuvajos Austrumos, centrālajā Āzijā un pat no mums šķietami tik tālajās centrālās Āfrikas valstīs un citur pasaulē pēdējos gados ir veicinājuši patvēruma meklētāju skaita pieaugumu Latvijā.¹ Administratīvajā rajona tiesā, kura atbilstoši Patvēruma likumam ir pirmā un arī vienīgā tiesu instance patvēruma pieteikumu izskatīšanā, patvēruma lietu pieplūdums ir novērojams tieši šogad – 2024. gadā. Atbilstoši Tiesu informācijas sistēmā pieejamiem datiem Rīgas tiesu namā 2022. gadā tika reģistrētas 118 patvēruma lietas, 2023. gadā – 82, savukārt 2024. gada augustā šī gada reģistrēto patvēruma lietu skaits jau ir sasniedzis 160.

Pieaugot patvēruma lietu skaitam, aizvien būtiskāk ne tikai jomas speciālistiem, bet arī plašākai sabiedrībai ir izprast šo lietu izskatīšanas metodoloģiju, tās specifiskos aspektus un saistību ar ES tiesisko regulējumu, kā arī aktuālās ES un nacionālās tiesu prakses tendences. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt "Jurista Vārda" lasītāju ar Administratīvās rajona tiesas, kura šajā lietu kategorijā ir vienīgā un tātad arī pēdējā tiesu instance, praksi lietās, kas skar patvēruma jautājumus. Pirms tiesas spriedumu analīzes sniegšu īsu pārskatu par patvēruma procedūras procesuālajiem aspektiem, kurus svarīgi ņemt vērā, vērtējot tiesas spriedumus patvēruma lietās.

Patvēruma procedūras procesuālie aspekti

Atbilstoši Patvēruma likumam patvēruma meklētāju iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņem un reģistrē Valsts robežsardze, tālāk šos iesniegumus izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde), kura padziļināti izvērtē katra patvēruma meklētāja individuālos apstākļus un pieņem motivētu lēmumu par bēgļa² vai alternatīvā statusa³ piešķiršanu, vai arī atteikumu šos statusus piešķirt. Atteikuma gadījumā patvēruma meklētājam ir tiesības vērsties Administratīvajā rajona tiesā. Atkarībā no patvēruma meklētāja dzīvesvietas vai arī izmitināšanas vietas, patvēruma meklētāja pieteikums nonāk vienā no pieciem Administratīvās rajona tiesas tiesu namiem, tomēr, ņemot vērā apstākli, ka faktiski lielākā daļa patvēruma meklētāju šobrīd tiek izmitināti Muceniekos un Liepnā esošajos izmitināšanas centros, vislielākā noslodze ir tieši Rīgas un Valmieras tiesu namiem.⁴

Atbilstoši Patvēruma likumam Administratīvā rajona tiesa patvēruma lietu var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad lietā esošie materiāli, jo īpaši Valsts robežsardzes amatpersonu veiktās sākotnējās intervijas atreferējums un arī pārvaldes amatpersonu veiktās personiskās intervijas atreferējums, liecina par to, ka patvēruma meklētājs ir pietiekami skaidri un izvērsti izklāstījis savu stāstu, kas ir patvēruma lūguma pamatā, tiesnesis var izvēlēties izskatīt lietu rakstveidā. Tomēr gadījumos, kad lietā ir nepieciešams noskaidrot vai precizēt ar patvēruma lūgumu saistītos apstākļus, lieta tiek skatīta tiesas sēdē, kurā patvēruma meklētājs piedalās ar tulka palīdzību, tulka klātbūtni nodrošina Tiesu administrācija. Patvēruma lietas izskatīšanas gaitā patvēruma meklētājam ir pieejama valsts nodrošināta juridiskā palīdzība. Komplicētos gadījumos, tai skaitā gadījumos, kuros pieteicēja subjektīvo apsvērumu dēļ ir īpaši grūti izvērtēt pieteicēja stāsta ticamību, patvēruma lieta tiek skatīta trīs tiesnešu sastāvā.