ŽURNĀLS Redaktora sleja

Samērā neparasts politikas un tiesību robežgadījums nesen nodarbināja Vācijas valsts­tiesību interesentus. Pagājušajā trešdienā, 18. septembrī, Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa (otrais Senāts) pasludināja spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc galēji labējās partijas Alternative für Deutschland (AfD) pieteikuma.¹ Lietas pamatā bija jautājums – vai visām Vācijas parlamenta frakcijām, tai skaitā opozīcijā esošajai AfD, ir tiesības uz kādas Bundestāga komisijas vadības posteni. Tiesas atbilde skanēja noliedzoši.

Līdz pat nesenam laikam gadu desmitiem ilga, stabila Bundestāga tradīcija noteica, ka visas frakcijas neatkarīgi no politiskā spektra un tā, vai ir runa par pozīciju vai opozīciju, tika pie parlamenta komisiju vadības. Parlamentārās tradīcijas nosaka arī komisiju "piekritību", piemēram, lielākā opozīcijas frakcija parasti vada Bundestāga budžeta komisiju. Par pārējo komisiju vadības "sadali" līdz pat nesenam laikam parasti notika vienošanās visu frakciju kopsēdē, kur tika panākta vienprātība, savukārt konkrēta deputāta izvirzīšana komisijas priekšsēdētāja amatam tika atstāta pašas frakcijas ziņā.

Situācija ir mainījusies pēdējos gados, Vācijas politikā ienākot radikāliem politiskiem spēkiem. 2017. gadā AfD pirmo reizi iekļuva Bundestāgā un aizvien turpina savus politiskos panākumus gan visas valsts, gan federālo zemju līmenī. Sākotnēji Bundestāgs sekoja iepriekšējai tradīcijai un AfD tika pie parlamenta komisiju vadības. Tomēr 2019. gadā notika iepriekš nepieredzēta situācija: pēc antisemītiskiem ierakstiem sociālajos tīklos amatu zaudēja Bundestāga Tieslietu komisijas vadītājs, advokāts Štefans Brandners (Stephan Brandner) no AfD frakcijas. Pārējie šīs komisijas locekļi nobalsoja par viņa atcelšanu no komisijas priekšsēdētāja amata, un tas sacēla vētru Vācijas politikā. Kāds Brandnera bijušais kolēģis no advokatūras šo balsojumu komentēja, norādot, ka Tieslietu komisiju nevar vadīt cilvēks, kurš iestājas par tiesiskas valsts demontāžu.

Turpmāk pārējās Bundestāga frakcijas lika šķēršļus tam, lai AfD tiktu pie kādas komisijas vadības, un pašreizējā sasaukuma Vācijas parlamentā šī partija nevada nevienu no komisijām.

Brandners un AfD frakcija vērsās Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā, uzskatot, ka tiek pārkāptas opozīcijas tiesības uz vienlīdzīgu līdzdalību parlamenta darbā.

Tiesas centrālais arguments spriedumā: parlaments bauda autonomiju savas darbības kārtības noteikšanā. Ja nav iespējams panākt konsensu starp frakcijām (kā tas tradicionāli ir bijis līdz šim), tad visu izšķir vairākums. Tādējādi var tikt grozītas arī ilggadējas parlamentāras tradīcijas jeb "nerakstītās normas". Deputātu vairākums var grozīt arī Bundestāga darba kārtības formālo regulējumu, protams, nepieļaujot šādos grozījumos patvaļu, – norāda tiesa.

Komentējot tiesas spriedumu, Brandners žurnālistiem teica, ka šī varot izrādīties arī pārējo Vācijas politisko spēku Pirra uzvara. Nākamgad notiks kārtējās Bundestāga vēlēšanas, kurās AfD cer būtiski palielināt savu politisko ietekmi.