ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Septembris 2024 /Nr.39 (1357)

Šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana: jauns šķīrējtiesas kontroles mehānisms Latvijā
Maija Tipaine
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vecākā speciāliste, zvērināta advokāte 
Ph.D.
Toms Krūmiņš
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vecākais speciālists, zvērināts advokāts 
Elīza Madsena
Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" jaunākā juriste 

Šķīrējtiesas process ir balstīts uz pušu vienošanos. Salīdzinot ar tiesvedību valsts tiesās, šķīrējtiesas process ir ātrāks un ir konfidenciāls. Vēl viena būtiska šķīrējtiesas priekšrocība ir procesa elastība: savstarpēji vienojoties, puses var pielāgot procesu savām vajadzībām un strīda specifikai, cita starpā atmetot daudzas procesuālās garantijas, kādas tiek nodrošinātas valsts tiesās, tai skaitā tiesības pārsūdzēt spriedumu apelācijas un kasācijas kārtībā. Šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams, un to nevar pārskatīt pēc būtības, tomēr šķīrējtiesas spriedums var tikt atcelts, ja tiek konstatēts, ka pastāv kāds no šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamatiem.

Lai arī starpkaru periodā Latvijā pastāvēja šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas kārtība,1 kopš neatkarības atjaunošanas šķīrējtiesas spriedumu Latvijā apstrīdēt nebija iespējams. Sekojot Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra lietā Nr. 2022-03-012 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums) paustajām atziņām, ar 2024. gada 6. jūnija Civilprocesa likuma grozījumiem (turpmāk – Grozījumi CPL) šķīrējtiesas sprieduma atstrīdēšanas mehānisms Latvijā atkal ir pieejams.

1. Starptautiski atzītiem standartiem atbilstošs regulējums

Ieviešot Latvijā šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, tika nodrošināta ne tikai Satversmes tiesas sprieduma izpilde, bet arī izvirzīts mērķis radīt šķīrējtiesu regulējumu, kas atbilst starptautiski atzītiem standartiem un praksei.3 Gan kā to atzinusi Satversmes tiesa,4 gan kā tas uzsvērts Grozījumu CPL likumprojekta anotācijā, šādi starptautiski atzīti standarti ir ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumā5 (turpmāk – Parauglikums). Tieši Parauglikums tika ņemts par pamatu Civilprocesa likumā ieviestajam šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismam.

Vienlaikus arī jānorāda, ka gan Parauglikuma 34. pantā ietvertie pamati šķīrējtiesas spriedumu atcelšanai, gan Parauglikuma 36. pantā ietvertie šķīrējtiesas sprieduma izpildes atteikšanas pamati ir teju vieni un tie paši. Šī konsekvence nodrošina, ka neatkarīgi no tā, vai puse vēlas atcelt šķīrējtiesas spriedumu vai iebilst pret tā izpildi, tiek piemēroti vieni un tie paši standarti. Turklāt tie atbilst 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvencijā par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija) V pantā ietvertajam regulējumam. Tādējādi, lai nodrošinātu vienveidīgu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu izpratni un praksi, turpmāk Latvijas tiesu praksē būs iespējams atsaukties uz citu valstu praksi, piemērojot Parauglikumu un Ņujorkas konvenciju.

 

2. Pamatprincipi

Šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas jeb apstrīdēšanas mehānisms ir pasaulē vispārpieņemts un vispāratzīts šķīrējtiesu kontroles mehānisms, saskaņā ar kuru šķīrējtiesas procesa puses var apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu vispārējās jurisdikcijas tiesās valstī, kur norisinājās šķīrējtiesas process (šķīrējtiesas vietā). Tātad Latvijas tiesas var atcelt tikai tādus šķīrējtiesas spriedumus, kas pieņemti Latvijā.

Valsts tiesai, lemjot par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu, ir gala vārds, lemjot, vai pastāv šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas pamati, un, lai arī valsts tiesas var ņemt vērā šķīrējtiesas vērtējumu, valsts tiesām šķīrējtiesas vērtējums nav saistošs un tās pašas var izlemt jautājumu pēc saviem ieskatiem. Piemēram, ja šķīrējtiesa jau ir izteikusies par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, atzīstot šķīrējtiesas līgumu par spēkā esošu, valsts tiesai šķīrējtiesas lēmums nav saistošs un tai pašai ir jāvērtē šķīrējtiesas līguma spēkā esamība, tomēr, protams, valsts tiesas drīkst pievienoties šķīrējtiesas lēmumam, ja uzskata to par pamatotu.

Būtiski uzsvērt, ka iespēja apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu nenozīmē, ka valsts tiesām ir tiesības pārskatīt strīdu pēc būtības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Toms Krūmiņš
Numura tēma
Latvijas šķīrējtiesu regulējuma reforma – caur ērkšķiem uz zvaigznēm?
Inita Ilgaža
Tiesību politika
Situācija šķīrējtiesu jomā un šā brīža attīstības izrāviens
Sabiedrības prasība pēc tiesiska un kvalitatīva šķīrējtiesas institūta ir bijusi un ir šķīrējtiesu politikas virzītājspēks. Strauju attīstību šajā jomā nesa Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. ...
Ilze Ramane
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu iesaiste šķīrējtiesas procesā
2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā Saeimas 2024. gada 6. jūnijā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā". Tas pieņemts, izpildot Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-03-01, kā arī lai ...
Daiga Zivtiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iegūšana šķīrējtiesas procesā un jaunās iespējas Latvijas regulējumā
Starptautisko šķīrējtiesas lietu izskatīšanā un šķīrējtiesām draudzīgās jurisdikcijās ir izplatīta prakse pierādījumu vākšanā lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesas palīdzību, piemēram, lai savāktu pierādījumus vai ...
Laura Baumane, Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošinājums un pagaidu aizsardzība šķīrējtiesas procesā
Šī gada 6. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Šķīrējtiesu likumā un Civilprocesa likumā (turpmāk – Grozījumi) ir ietekmējuši arī regulējumu attiecībā uz prasības nodrošinājumu un pagaidu aizsardzību šķīrējtiesas ...
AUTORU KATALOGS