ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

1. Oktobris 2024 /Nr.40 (1358)

Uzņēmuma pārejas konstatēšanas problemātika
Mg. iur.
Aldis Černijs
Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs 

Raksta mērķis ir iepazīstināt ar jaunākajiem tiesu nolēmumiem uzņēmuma pārejas lietās, kā arī ieskicēt aktuālos problēmjautājumus. Raksts ir turpinājums autora 2023. gada 21. marta "Jurista Vārda" publikācijai "Administratīvās rajona tiesas prakse uzņēmumu pārejas lietās"

Uzņēmuma pāreja ir uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nepieciešamo resursu nodošana citam tiesību subjektam, lai tas varētu turpināt iesākto saimniecisko darbību. Nereti uzņēmuma pārejas rezultātā uzņēmuma nodevējam pašam vairs neatliek līdzekļu, lai segtu savas saistības pret kreditoriem. Šādos gadījumos kreditoru intereses aizsargā Komerclikuma 20. panta pirmā daļa, kas noteic: ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām.

Tomēr ne katrs gadījums, kur kādi no uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nepieciešamajiem resursiem nonāk cita komersanta rīcībā, ir atzīstams par uzņēmuma pāreju. Tādēļ, lai izvairītos no svešu saistību nepamatotas pārnešanas uz citu personu, sevišķa nozīme ir uzņēmuma pārejas pareizai izpratnei un spējai nošķirt to no citām ārēji līdzīgām situācijām. Šim nolūkam ir apkopoti tiesu praksē konstatētie problēmgadījumi, kuros tiesa vai nu nav konstatējusi uzņēmuma pāreju, vai arī lietā ir bijuši kādi citi apstākļi, kuriem varētu būt nozīme vienveidīgas prakses nostiprināšanā.1

 

1. Uzņēmuma pāreja

Pirms pievērsties dažādu uzņēmuma pārejas problēmgadījumu analīzei, sākotnēji jāatgādina, kas tieši ir uzņēmums un uzņēmuma pāreja un kādos gadījumos tā ir konstatējama.

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kuras komersants izmanto komercdarbības veikšanai.2 Praksē pie uzņēmuma veidojošiem elementiem parasti pieskaita konkrētajam komercdarbības veidam nepieciešamos pamatlīdzekļus (telpas, inventāru), darba spēku, zinātību, sadarbības partnerus, klientus u.tml. Savukārt uzņēmuma pāreja ir koordinētu darbību kopums, kura rezultātā citam tiesību subjektam tiek nodots tāds uzņēmuma veidojošo elementu kopums, kas ir būtiski nepieciešams uzņēmuma darbības nodrošināšanai un bez kura uzņēmuma darbības turpināšana nav iespējama. Tas, kāds elementu kopums ir uzskatāms par būtiski nepieciešamu uzņēmuma darbības turpināšanai, ir atkarīgs no konkrētā komercdarbības veida un modeļa.3

Uzņēmuma pāreja vispārīgi ir uzskatāma par normālu komercvides sastāvdaļu un parasti tiek praktizēta atklāti ar tiesisku darījumu, piemēram, komersantiem noslēdzot līgumu par uzņēmuma iegādi. Tomēr tajos gadījumos, ar kuriem praksē jāsaskaras tiesai, uzņēmuma pāreja lielākoties tiek organizēta slēptā veidā ar mērķi izvairīties no saistībām.

Nereti šāda resursu nodošana var notikt netiešā veidā ilgstošākā laika periodā, tostarp izmantojot dažādus starpniekus. Tādēļ praksē raugās arī uz apstākļiem, kas var liecināt, ka attiecīgās darbības nav bijušas nejaušas, bet gan koordinētas, piemēram, iesaistīto personu savstarpēja saistība, uzņēmuma ieguvēja dibināšanas laiks, pamatlīdzekļu iegūšanas veids, pārgājušo darbinieku skaits, laika periods, kādā šī pāriešana ir notikusi, tās iemesli u.tml.4

"Tipiskā" uzņēmuma pārejas gadījumā uzņēmuma nodevēja amatpersonas, lai izvairītos no saistību pildīšanas, dibina jaunu komercsabiedrību un turpina darbu ar tiem pašiem darbiniekiem tajā pašā vietā, izmantojot tos pašus resursus, tikai ar citu nosaukumu. Parasti uzņēmuma ieguvējs tiks dibināts pēc tam, kad uzņēmuma nodevējam ir radušās problēmas ar nodokļu nomaksu, tomēr tas nav obligāti. Arī tad, ja uzņēmuma ieguvējs ir dibināts pirms uzņēmuma nodevēja, tas lielākoties aktīvu saimniecisko darbību uzsāks vien pēc uzņēmuma nodevēja darbības pakāpeniskas izbeigšanas. Minētais atspoguļojas arī abu komercsabiedrību apgrozījuma izmaiņās, proti, uzņēmuma nodevējam tas strauji krīt, kamēr uzņēmuma ieguvējam tas strauji aug, turklāt nereti jau uzreiz pēc darbības uzsākšanas.5

Šādos gadījumos personas parasti argumentē, ka uzņēmuma pāreja nav notikusi, jo, piemēram, nav notikusi aktīvu nodošana, saistību pret kreditoriem pārņemšana, noslēgto līgumu pārjaunošana, darbinieki nav pārgājuši darbā uzreiz, bet pēc kāda laika, u.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Linda Lielbriede
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesuālo instrumentu nozīme aizstāvības funkcijas īstenošanā
Publikācijā aplūkotā temata sašaurinājums primāri ir saistīts ar adekvātu jēdziena "aizstāvības funkcija" satura izpratni. Šāda nepieciešamība savukārt ir fiksējama tālab, ka šis kriminālprocesuālo pamatprincipu līmenī ...
Inga Lubāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pusaudžu sekss un bezpalīdzības stāvoklis: grozījumi Krimināllikumā, ieguvumi un riski
2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas papildināja likuma 16. nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" ar jaunu 166.1 pantu "Personas, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ...
Dana Voitiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas sistēmas auditācijas pieraksti
Auditācijas pieraksti ir apskatāmi no diviem aspektiem – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības un personas datu apstrādes. Tā kā šajā rakstā auditācijas pieraksti tiek apskatīti no personas datu apstrādes aspekta, tad ...
Kristaps Silionovs, Reinis Ivanovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Miesas bojājumu kompensācijas apmērs (I)
Santa Prauliņa, Patrīcija Utināne
Skaidrojumi. Viedokļi
Pasaulē pirmais visaptverošais mākslīgā intelekta akts: aktualitātes uzņēmumiem
AUTORU KATALOGS