ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Oktobris 2024 /Nr.43 (1361)

Vārda un izteiksmes brīvība hibrīdkara apstākļos
Kristīne Pakārkle
Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece  

Šajā rakstā tiks sniegts redzējums par vārda un izteiksmes brīvības attīstību Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, analizējot tiesībsargam adresētos iesniegumus un sekojot līdzi notikumiem publiskajā telpā.

Tiesību uz vārda brīvību ietvaros valstij jānodrošina viedokļu daudzveidība jeb plurālisms, kas ir funkcionējošas demokrātijas pamats. Tomēr vārda brīvība netiek attiecināta uz gadījumiem, kad publiski tiek pausta naida runa, notiek vēršanās pret valsts iekārtu, sabiedrisko kārtību un citu cilvēku tiesībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir uzsvērusi, ka iecietība pret visiem cilvēkiem un viņu vienlīdzīgas cieņas ievērošana ir demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības pamats. No tā izriet, ka principā demokrātiskās sabiedrībās var uzskatīt par nepieciešamu sankcionēt, pat novērst visus izteiksmes veidus, kas sēj, kurina, veicina vai attaisno naidu, kurš balstīts uz neiecietību, vardarbības pielietošanu un slavināšanu, ja tiek nodrošināts, ka saistošās "formalitātes", "nosacījumi", "ierobežojumi" vai "sankcijas" ir samērīgas ar izvirzīto leģitīmo mērķi.1

 

Naida runa un dezinformācija mediju kanālos un sociālajos tīklos

Latvijā līdz 2022. gada 24. februārim maksas televīzijas kanālos bija pieejami vairāki Krievijas kanāli. Dezinformācija un propagandas vēstījumi bija iestrādāti ne tikai ziņu raidījumos, bet dažkārt arī joku vai sadzīves situāciju veidā pat izklaides raidījumos. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2022. gada 27. jūlija spriedumā Nr. T-125/22 atzinusi, ka, "tā kā propaganda un dezinformācijas kampaņas var likt apšaubīt demokrātisko sabiedrību pamatus un ir mūsdienu kara arsenāla neatņemama sastāvdaļa, attiecīgie ierobežojošie pasākumi ir arī daļa no Savienības sasniedzamajiem mērķiem, kas tai definēti LES 3. panta 1. un 5. punktā".2

Pēc 2022. gada 24. februāra, vērtējot raidījumu atbilstību tiesiskajam regulējumam, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secināja, ka programmu saturs apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Kreicšteina
Viedoklis
Tiesa ievieš skaidrību attiecībā uz noilgumu konkurences tiesību lietās par zaudējumu atlīdzināšanu
Jurista Vārds
Notikums
Liela interese par "Jurista Vārda" rīkoto Latvijas finanšu sistēmas "kapitālā remonta" analīzi  
Justīne Ignatavičute, Kārlis Jēkabs Īvāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodrošinājuma aģenta institūts – izaicinājumi un jauns juridiskais ietvars
Šī gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Maksātnespējas likumā, ar kuriem Latvijā tika ieviests nodrošinājuma aģenta institūts.1 Šo grozījumu mērķis ir radīt ...
Laura Grodze
Skaidrojumi. Viedokļi
Paliatīvā aprūpe un tās civiltiesiskais nodrošinājums
Latvijā informācija par paliatīvo aprūpi nav strukturēta un sakārtota vienā normatīvajā regulējumā,1 tātad nav atbilstoši organizēta paliatīvās aprūpes norise. Likumdevējs vairākkārt ir uzsvēris2 paliatīvās aprūpes ...
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Atjaunināta krimināltiesību vispārīgās daļas mācību grāmata
Tiesu namu aģentūras grāmatu apgādā nesen iznācis divu jau plaši zināmu līdzautoru – Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores Dr. iur. Valentijas Liholajas un Latvijas Universitātes ...
AUTORU KATALOGS