Spēlējoties ar kafijas dzeršanas tematiku, uzdodu šo jautājumu mākslīgajam intelektam. Viņš neapstulbst un, atzinis jautājumu par interesantu, atbild uz to. Iztēlojoties mirušu planētu, būtu grūti iedomāties pasauli, kurā cilvēki joprojām varētu dzert kafiju. Kafija ir dzīvas ekosistēmas produkts, un tās radīšanai nepieciešams kafijas koks, kas aug īpašos vides apstākļos. Tālāk mākslīgais intelekts mani “apgaismo” par dažiem citiem kafijas iegūšanas veidiem, kas vairāk izklausās pēc zinātniskās fantastikas un kas mākslīgā intelekta ieskatā ir iespējami tikai tad, ja brīnumainā kārtā cilvēcei ir izdevies izdzīvot uz mirušas planētas. Kāds no šī tematiskā “Jurista Vārda” laidiena autoriem man atbildētu pavisam vienkārši – uz mirušas planētas kafiju netirgo.
Ilgtspēja jau labu laiku vairs nav modes tendence, bet ir kļuvusi par nepieciešamību, lai mēs atklāti un drosmīgi saskatītu un risinātu mūsu laika lielākos izaicinājumus, sākot no klimata krīzes līdz ekonomiskai nevienlīdzībai. Globālās temperatūras paaugstināšanās, ekstrēmi laikapstākļi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās liek mums raudzīties uz to, kā līdzsvarot cilvēku vajadzības ar planētas spēju apmierināt šīs vajadzības. Sociālā vienlīdzība, cilvēktiesību ievērošana, taisnīgi darba apstākļi izceļ vērtību nozīmi sekmīgā komercdarbībā un palīdz veidot noturīgāku un uz ilgtermiņa darbību un attīstību vērstu biznesa modeli. Kā rāda žurnālā iekļautie pieredzes stāsti – šie jautājumi nav aktuāli tikai uzņēmumiem, bet arī tādiem subjektiem kā zvērinātu advokātu biroji un valsts pārvaldes iestādes.
Ilgtspēja nes līdzi būtiskas pārmaiņas, kas liek uzņēmumiem pielāgoties pavisam jauniem tirgus apstākļiem un rada dažādus riskus, ja pielāgošanās pārmaiņām nenotiek vai notiek gausi. Izspiešana no tirgus, augstas finansējuma cenas, darbaspēka trūkums, novecojušas tehnoloģijas, neatbilstība normatīvo aktu prasībām un tiesvedības, slikta reputācija – tā ir tikai daļa no riskiem, ar kuriem uzņēmums saskaras, ja netransformē savu darbību ilgtspējas virzienā. Tomēr katrai medaļai ir divas puses, un tā tas ir arī ar riskiem – riska medaļas otrajā pusē ir meklējamas iespējas. Iespējas sekmīgai un noturīgai komercdarbībai ilgtermiņā, kas nes labumu gan uzņēmuma akcionāriem, gan sabiedrībai kopumā.
Pienākums veicināt uzņēmuma sekmīgu darbību (success duty) atsevišķās valstīs jau kļuvis par likumā nostiprinātu mērauklu valdes un padomes locekļu rīcībai. Uzņēmuma vadībai ir būtiski ņemt vērā ne tikai akcionāru gaidas pēc lielas peļņas, bet arī ieinteresēto personu – darbinieku, klientu, piegādātāju, plašākas sabiedrības intereses, vides un sociālās prasības. Tas palīdz piesaistīt un noturēt produktīvākus un motivētākus darbiniekus, iegūt lojālākus klientus, kā arī saņemt atbalstu no kopienām, kurās uzņēmums darbojas, bet šie faktori noved pie uzņēmuma sekmīgas darbības ilgtermiņā, palīdz uzņēmumam attīstīties un dod pozitīvu pienesumu uzņēmuma darbības rezultātiem.
Starptautiskais un nacionālais regulējums, kā arī soft law instrumenti ietvert rīkus, kā uzņēmumiem pārveidot savu pārvaldību un darbību tā, lai tā atbilstu standartiem, kas ļauj efektīvi ievērot un pārraudzīt ilgtspējas prasību ievērošanu. Regulējuma un soft law instrumentu mērķis ir atbalstīt un palīdzēt uzņēmumiem transformēties ilgtspējas virzienā, tomēr pirmais solis, kas sperams katram individuāli, ir drosmīga acu atvēršana, lai paskatītos un novērtētu, kur esam šobrīd un kur vēlamies būt nākotnē. Vai šodien darām visu, lai nākotnē varētu dzert kafiju, un uz kādas planētas to darīsim?
Noslēdzot ievadvārdus žurnāla “Jurista Vārds” tematiskajam laidienam “Ilgtspēja uzņēmējdarbībā”, savā un redakcijas vārdā vēlos pateikties publikāciju autoriem par atsaucību, kā arī izteikt cerību, ka šī rakstu kopa veicinās Latvijas juristu interesi un domu apmaiņu par ilgtspējas konceptu mūsdienu pasaulē, kā arī konkrēti par tā juridiskajiem aspektiem.