ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Decembris 2024 /Nr.49 (1367)

Bērna māja – praktisks solis ceļā uz bērnam draudzīgu justīcijas sistēmu
Mg. iur.
Laura Lediņa
Bērnu aizsardzības centra nodaļas "Bērna māja" vadītāja 

Bērna māja jeb Barnahus (islandiešu valodā – māja bērniem) ir starptautiski atzīta pieeja darbā ar vardarbībā cietušiem bērniem, kuras galvenais uzdevums ir koordinēt paralēli notiekošo kriminālizmeklēšanu, medicīnisko un psihosociālo atbalstu cietušajam bērnam.1

Kad bērns cietis no vardarbības, ieslēdzas vairāki reaģēšanas mehānismi – policijā, ārstniecības iestādē, sociālajā dienestā, bāriņtiesā. Nereti reaģēšanas ķēdē iesaistītas vēl citas institūcijas un speciālisti – tiesu eksperti, ārpusģimenes aprūpes iestādes, krīžu centri, skolas mentālās veselības speciālisti un citi. Katra no šīm iestādēm atbilstoši savām funkcijām un pilnvarām rīkojas, iesaistot intervencēs arī cietušo bērnu. Bērna mājas modelis nodrošina bērnam piemērotu vidi un "viena kontaktpunkta pieeju", kur nevis bērns dodas no viena speciālista pie otra, bet šo dažādo jomu speciālisti pulcējas zem viena jumta, lai darbības ar cietušā bērna iesaisti būtu koordinētas, efektīvas un vienlaicīgi saudzējošas bērnam.

Bērna mājas modeļa pirmsākumi Eiropā meklējami 1998. gadā, kad šādu pieeju pirmo reizi ieviesa Islandē. Ar Bērna mājas ideju cieši saistīts Bragi Gudbrandsona (Bragi Guðbrandsson) vārds, kurš tolaik bija sociālais darbinieks Islandē, pēc tam pirmās Bērna mājas vadītājs, vēlāk Lansarotes komitejas viceprezidents, ANO Bērnu tiesību komitejas pārstāvis un aktīvs Barnahus lobijs visā pasaulē. Bragi savā sociālā darbinieka ikdienas darbā novēroja, cik fragmentēta ir sistēma un cik ļoti no seksuālas izmantošanas cietušais bērns līdzinās objektam, ko pārsūta no policijas uz tiesu ekspertīzi, no ekspertīzes uz sociālo dienestu, no sociālā dienesta pie ārsta un citur. Katram no šiem speciālistiem bērns ir spiests izstāstīt, kas ar viņu noticis, tādā veidā atkārtojot traumējošo stāstu atkal un atkal, reizēm mēnešu un gadu garumā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Santa Oborenko
Viedoklis
Nepilngadīgā cietušā tiesību īstenošanas praktiskie problēmjautājumi Latvijas kriminālprocesā
Diskusijās par kriminālprocesuālā regulējuma un tā praktiskās piemērošanas pilnveidi cietušā tiesību aizsardzībai ne vienmēr tiek pievērsta pietiekama vērība, kas nereti ietekmē jēgpilnu šo tiesību faktisko realizāciju. Eiropas ...
Dace Landmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Psihologa kā speciālista loma nepilngadīgo cietušo nopratināšanā kriminālprocesā
2024. gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 152. un 153. pantā, kas būtiski palielina psihologa kā speciālista lomu nepilngadīgo kā īpaši aizsargājamo cietušo (turpmāk – nepilngadīgo ...
Inga Lubāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērnu liecības kā pierādījums kriminālprocesā un jauna pieeja bērnu nopratināšanā
Cietušo bērnu liecības kriminālprocesā ir nozīmīgs, dažās lietās izšķirošs pierādījums. Mūsdienu juridiskajā praksē bērni tiek uzskatīti par pilntiesīgiem juridiskā procesa dalībniekiem, vienlaikus bērnu spējas liecināt ir ...
Dāvids Gurevičs
Viedoklis
Kad prokurora kļūda maksā dārgi
Karīna Stepiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku, bezstrīdus piespiedu izpildes procesa piemērošanas īpatnības
AUTORU KATALOGS