Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 17. punkts kā vienu no atbildību pastiprinošiem apstākļiem paredz arī noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas sniegtu apzināti nepatiesu liecību. Tas ir jauns tiesību institūts, kura saturs vēl nav ticis pakļauts padziļinātai izpētei, un arī tiesu prakse tā piemērošanā nav vienveidīga. Rakstā sniegts autora viedoklis par šī atbildību pastiprinošā apstākļa būtību un normas mērķi, kas jāņem vērā arī tās piemērošanā.
Melošana bieži vien sabiedrībā tiek uztverta kā ikdienišķa un nenozīmīga. Tai pašā laikā tā var radīt nopietnas sekas gan attiecībā uz indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Nepatiesas informācijas sniegšana var izraisīt ne vien nepatīkamus pārdzīvojumus konkrētam cilvēkam, bet arī ietekmēt plašu ļaužu masu domāšanu. Tieši melu izraisāmo seku nopietnība prasa no valsts atbilstošu reakciju, lai aizsargātu cilvēka pamattiesības un sabiedrības intereses kopumā. Te vietā būtu pieminēt arī tiesībsarga viedokli saistībā ar grozījumiem Krimināllikumā, par kuriem detalizētāk tiks runāts šajā rakstā: “Uz meliem un daļējas patiesības paušanu var lūkoties gan no morāles aspekta, gan juridiskā aspekta, jo atsevišķos gadījumos sabiedrības acīs tas ir pelnījis tikai morālo nosodījumu, bet atsevišķos gadījumos tas tiek pakļauts kriminālvajāšanai. Robežšķirtne dažādajai attieksmei ir sekas, kas iestājas nepatiesības paušanas gadījumā.”1
Ja raugāmies uz meliem no krimināltiesiskā skatpunkta, tad aizsardzība pret nepatiesām ziņām izpaužas divējādi. Pirmkārt, meli var veidot konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvu, piemēram, vēlēšanu procesa ietekmēšana ar dziļviltojumu tehnoloģiju (Krimināllikuma 90.1 pants), neslavas celšana (Krimināllikuma 157. pants), nepatiesu datu vai ziņu izplatīšana par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli (Krimināllikuma 194.1 pants), apzināti nepatiesu liecību sniegšana (Krimināllikuma 300. pants) u.c. Otrkārt, meli var tikt atzīti par kriminālatbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 17. punktu.
Īpašu zinātnisku interesi izraisa pēdējā no minētajām krimināltiesiskajām reakcijām uz nepatiesu ziņu sniegšanu. Vispirms jāatgādina, ka tā ir ieviesta Krimināllikumā vien 2020. gada 6. jūlijā. Tas ir jauns, līdz šim Latvijas krimināltiesībās nepazīts un tādēļ arī maz pētīts tiesisks risinājums kriminālatbildības pastiprināšanai. Pirmkārt, juridiskajā literatūrā ir atrodamas vien atsevišķas nozīmīgas atziņas saistībā ar aplūkojamo jautājumu,2 taču minētā pastiprinošā apstākļa saturs nav ticis pakļauts padziļinātai izpētei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes