Diez vai kāds vēl nav pamanījis to, cik straujiem soļiem šobrīd attīstās mākslīgais intelekts (turpmāk – MI). Daudz runāts par to, kāda varētu būt tā ietekme uz izglītību, medicīnu, militāro jomu, taču Latvijā pagaidām maz esam domājuši par iespēju ar MI aizvietot tiesnešus.
Vēl pavisam nesen tas būtu šķitis scenārijs, kas iespējams tikai zinātniskajā fantastikā, taču jau šobrīd MI spēj analizēt lielu juridisko datu apjomu, prognozēt iznākumus tiesu lietās un interpretēt tiesību normas. Būtisks izrāviens noticis pēdējo gadu laikā līdz ar tā saukto ģeneratīvo MI. Atšķirībā no agrākajām, skaidros algoritmos balstītajām sistēmām šobrīd MI spēj veidot cilvēkam līdzīgas argumentācijas ķēdes, smalki niansēt juridiskos argumentus un pat imitēt empātiju. Daži eksperti pat pieļauj, ka vēl šajā desmitgadē varam pieredzēt superintelektu,1 kur MI spētu ne tikai izprast pasauli labāk nekā jebkurš cilvēks, bet arī rakstīt labākus tekstus un īpaši pārliecinošas argumentācijas.
Tādēļ šī raksta pamatā ir šķietami provokatīvs jautājums – vai šādos apstākļos cilvēcei būtu jāuztic tiesas spriešana MI?
Nav tā, ka iepriekš šo jautājumu neviens nav uzdevis. Sākot no aptuveni 2015. gada, juridisko žurnālu un grāmatu datubāzēs sāka parādīties raksti, kur analizētas iespējas vairākus tiesnešiem raksturīgus lēmumus deleģēt MI. Tolaik galvenie šķēršļi šādam pavērsienam bija šādi: MI modeļi tobrīd nevarēja pārliecinoši argumentēt savus lēmumus,2 tie vāji tika galā ar nestandarta situācijām, kā arī radīja skepsi sabiedrībā pat tad, ja lēma precīzāk nekā cilvēki.3
1. Cilvēks nav optimāls tiesnesis
Kas ir tas, ko cilvēks var likt pretī MI? Pēdējās divās desmitgadēs publicēts ļoti daudz dažādu jomu pētījumu, kas parāda, ka mums kā homo sapiens – pat cilvēkiem, kuri spriež tiesu! – nav daudz, ar ko lepoties.
Publicētie pētījumi4 rāda, ka tiesu spriedumi bieži atspoguļo nevis likuma tīru piemērošanu (ja tāda vispār ir iespējama), bet gan tiesneša izvēlētas interpretācijas metodoloģijas un personiskos uzskatus. Tiesneši var neapzināti dot priekšroku tiem lietas dalībniekiem, kuri ir līdzīgi viņiem pašiem, piemēram, pēc tautības, dzimuma vai vērtību sistēmas. Kas interesanti: atsevišķās situācijās pētnieki novērojuši arī pretējo parādību – lai izvairītos no apsūdzībām par favorītismu, tiesneši dažkārt savas etniskās vai sociālās grupas pārstāvjus soda stingrāk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes