Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) ir piemērojama no 2018. gada 25. maija, un tās 82. panta 1. punkts paredz, ka jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.
Kaut arī par uzņēmumiem piemērotajiem naudas sodiem saistībā ar pieļautajiem Datu regulas pārkāpumiem ir dzirdēts daudz, krietni mazāk prakses piemēru būs atrodami par fizisku personu īstenotās kompensācijas piedziņas gadījumiem. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, daudzas pretenzijas tiek atrisinātas bez tiesvedības procesa.
Otrkārt, ne visi uzskata, ka pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kāds kaitējums. Treškārt, lai piedzītu kompensāciju, nākas sagatavot izvērstu prasības pieteikumu, samaksāt valsts nodevu un piedalīties tiesvedības procesos vairākās instancēs, ja vien nav panākts izlīgums.
Šā raksta mērķis ir veicināt izpratni par Datu regulas 82. panta saturu, aplūkojot svarīgākos kaitējuma atlīdzināšanas aspektus, kuri cietušajiem un atbildētājiem, kā arī tiesām jāņem vērā šāda rakstura tiesvedībās.
1. Kas ir cietušais saskaņā ar Datu regulas 82. pantu?
Datu regulas 82. panta 1. punktā subjektu loks, kuram ir tiesība uz kaitējuma kompensāciju, tiek nodēvēts par “ikvienu personu”. Līdz ar to no gramatiskā viedokļa var izvirzīt trīs iespējamās cietušo grupas: a) gan juridiskas, gan fiziskas personas, b) fiziskas personas, c) tikai datu subjekts. Protams, juridisko personu tiesības izmantot 82. panta 1. punktu ir ļoti diskutablas, jo pretējā gadījumā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevējs būtu izteicies skaidrāk. Piemēram, Datu regulas 78. pantā fizisko un juridisko personu tiesības pārsūdzēt uzraudzības iestādes lēmumus ir tieši noteiktas.
Uz juridisko personu tiesībām izvirzīt savstarpējas prasības Datu regulas ievērošanas kontekstā norādīts Datu regulas 28. panta 4. punktā, kas paredz, ka, ja cits apstrādātājs [apakšapstrādātājs – autora piezīme] neizpilda datu aizsardzības pienākumus, sākotnējais apstrādātājs paliek pilnībā atbildīgs pārzinim par šā cita apstrādātāja pienākumu izpildi. Komentārs par sākotnējā apstrādātāja atbildību atrodams Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas atzinumā: “Pārzinim ir iespēja celt līguma izpildes prasību pret sākotnējo apstrādātāju, ja šāds apstrādātājs apakš-apstrādes līgumos neizpilda tos pašus datu aizsardzības pienākumus.”2
Ja no apstrādes līguma nepienācīgas pildīšanas rodas materiāli zaudējumi, vai pārzinis var celt prasību, izmantojot Datu regulas 82. panta 1. punktu? Šeit jāņem vērā, ka kaitējuma atlīdzināšanas pienākums ir piesaistīts jēdzienam “regulas pārkāpuma rezultāts”. Ne katrs līguma noteikuma pārkāpums automātiski veido arī Datu regulas pārkāpumu (kaut arī abi pārkāpumi var sakrist). Datu regulas 82. panta 2. punktā ir vispārīgi norādīts, ka apstrādātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, ja tas nav ievērojis Datu regulu vai pārziņa likumīgos norādījumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes