ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Valstij ir pienākums ne tikai radīt atbilstošu sistēmu, bet arī nodrošināt personām tiesību praktisku realizāciju, tas sevī ietver dažādu personu grupu apzināšanu, uz ko ir vērsts regulējums, līdz ar to paredzot atbilstošas procedūras, procesuālās prasības, atkāpes un atvieglojumus no tām, kā arī nepieciešamo atbalstu.

Tiesu administrācija (turpmāk – TA) kā pakalpojumu sniedzošā iestāde nodrošina garantijas un atbalstu, kas izriet no minētā Satversmes 92. panta, sniedzot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, nodrošina pieeju tiesai un juridiskajiem pakalpojumiem (“advokātam”). Fiziskās personas, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un kurām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, TA var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. TA norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā.

Juridisko palīdzību var saņemt persona, kura:

• ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests);
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, atrašanās brīvības atņemšanas iestādē);
• pēkšņi nonākusi tādā īpašā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (pēkšņi ārkārtējie apstākļi, kas nav atkarīgi no personas un kas būtiski ierobežo tiesību aizsardzību, piemēram, stihiska nelaime, pret personu ir vērsta vardarbība, tai nepieciešama pagaidu aizsardzība u.c.).

Personas nonākšana īpašā situācijā tiek vērtēta katrā lietā individuāli. Vēršoties palīdzības saņemšanai, persona informē par saviem apstākļiem un iesniedz dokumentus, kas pamato, ka šie apstākļi ir radušies pēkšņi, neatkarīgi no personas, ka tieši šie apstākļi apgrūtina personām patstāvīgi īstenot savu tiesību aizsardzību, būtiski ietekmējuši personas maksātspēju.

Ir vairāki piemēri, kad TA ir atzinusi, ka persona ir nonākusi īpašā situācijā. Piemēram, ģimene uguns nelaimē ir zaudējusi savu vienīgo mājokli, šī iemesla dēļ nespēj samaksāt kredīta maksājumus, ir izveidojies parāds un kredīta devējs ir izsniedzis pirmstiesas brīdinājumu. Cits piemērs – persona ir bijusi nodarbināta, līdz ar to guvusi ienākumus, taču darba vietā ir noticis nelaimes gadījums, kas būtiski pasliktina veselības stāvokli, iespēju turpmāk strādāt un iegūt ienākumus, darba devējs savukārt nepiekrīt personai atlīdzināt zaudējumus.

Arvien vairāk sabiedrībā pieaug izpratne par vardarbību ģimenē un tās sekām, ja to nerisina. Tāpat ir veikti nozīmīgi pasākumi aizsardzībai pret vardarbību, kas dod praktisku iespēju sevi aizsargāt, proti, ir noteikts tiesiskais regulējums likumā “Par policiju” un Civilprocesa likumā pagaidu aizsardzībai no vardarbības, cietušajiem ir nodrošināts informatīvais atbalsts pa tālruni 116006, pieejamie sociālā atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumi pašvaldībās, nevalstisko organizāciju palīdzība.

Arī TA, vērtējot vardarbības radītās sekas un personas stāvokli (piemēram, persona ir spiesta mitināties krīzes centrā, pat mainīt dzīvesvietu uz citu pilsētu vai novadu, piedzīvotais radījis tik ļoti lielu kaitējumu veselībai vai bailes un psiholoģiskās sekas gan personai, gan tās bērniem, kādēļ ir nepieciešami papildu līdzekļi seku novēršanai), atzīst, ka tā ir nonākšana īpašā situācijā. Pēdējos gados arvien vairāk juridiskās palīdzības saņemšanai TA vēršas vardarbībā cietušās personas.

Izvērtējot administrācijas statistiku, secināms, ka visvairāk juridisko palīdzību piešķir personām, kas ir ieguvušas trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu (71 %), savukārt personām, kas atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un īpašā situācijā esošām, īpatsvars attiecīgi sastāda 8 % un 21 % (skat. 1. diagrammu).

Trauksmes cēlējs juridisko palīdzību negatīvo seku, kas radušās trauksmes celšanas dēļ (piemēram, darba līguma uzteikšana, disciplinārsoda piemērošana), risināšanai saņem neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa.

Juridisko palīdzību TA nodrošina šādās lietās:

1) civiltiesiskos strīdos un civillietās, vēršoties administrācijā:

• ģimenes tiesību jautājumos (laulības šķiršana, paternitātes noteikšana vai apstrīdēšana, uzturlīdzekļu piedziņa, saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšana u.c.);
• parāda piedziņas jautājumos;
• dzīvokļa tiesību jautājumos (saistībā ar izlikšanu, apsaimniekošanas pakalpojumu nesniegšanu u.c.);
• lietu tiesību un īpašuma tiesību jautājumos (kopīpašuma sadale, lietošanas kārtības noteikšana u.c.);
• darba tiesību jautājumos (neizmaksātās darba algas piedziņa, darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu) u.tml.

2) administratīvajās lietās:

• bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, vēršoties administrācijā;
• citās administratīvajās lietās, vēršoties tiesā – tiesa (tiesnesis) piešķir juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli, administrācija, pamatojoties uz tiesas lēmumu, norīko personai juridiskās palīdzības sniedzēju.

3) Satversmes tiesas procesā:

• juridisko palīdzību, vēršoties administrācijā, nodrošina, ja persona ir iesniegusi konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai.

Ik gadu tiek saņemti aptuveni 1200 pieprasījumi juridiskās palīdzības saņemšanai civillietās, administratīvajās lietās un Satversmes tiesas procesā (lietu kategoriju sadalījumu skat. 2. diagrammā).

Valsts līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais tiesas nolēmums, nodrošina:

• juridiskās konsultācijas;
• procesuālo dokumentu sagatavošanu;
• juridiskās palīdzības sniegšanu tiesā.

Civillietās persona, kura saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu (valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi) samaksas valsts budžetā.

Juridiskās palīdzības sniedzējs novērtē lietas apstākļus un procesuālo virzību, juridisko konsultāciju laikā informē juridiskās palīdzības saņēmēju par tā procesuālajām tiesībām un pienākumiem, sagatavo juridiski pamatotus dokumentus iesniegšanai tiesā un sniedz juridisko palīdzību tiesā (piedalās pierādījumu pārbaudē, sniedz juridiskus apsvērumus par tiem, piedalās tiesu debatēs).

Juridiskā palīdzība tiek nodrošināta tikai juridiski pamatotu strīdu risināšanai. Juridiskās palīdzības sniedzējs sniedz administrācijai atzinumu par turpmākās juridiskās palīdzības lietderību un nepieciešamību.

Minētajās lietās palīdzības nodrošināšanai administrācija slēdz juridiskās palīdzības līgumus. 2024. gada pēdējā dienā spēkā bija 101 juridiskās palīdzības līgums, tajā skaitā (skat. 3. diagrammu):

• 77 ar zvērinātiem advokātiem;
• viens ar zvērināta advokāta palīgu;
• 22 ar juristiem;
• viens ar augstskolu (Daugavpils Universitāti).²

1. diagramma. Personu grupas, kurām piešķirta juridiskā palīdzība

2. diagramma. Lietu kategorijas, kurās ir piešķirta juridiskā palīdzība

3. diagramma. Juridiskās palīdzības sniedzēju sadalījums uz 2024. gada pēdējo dienu

Aptuveni 8000 kriminālprocesos tiek nodrošināta valsts garantētā aizstāvība un pārstāvība, apstrādājot vidēji 17 000 advokātu iesniegto paziņojumu samaksas saņemšanai.³ Kriminālprocesā valsts nodrošināto aizstāvību un pārstāvību nodrošina aptuveni 300 advokāti. Juridiskās palīdzības nodrošināšanas kompetence saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir kriminālprocesa virzītājam (nevis administrācijai) sadarbībā ar zvērinātu advokātu vecākajiem, kas ir atbildīgi par zvērināta advokāta norīkošanu personai. Administrācija veic samaksu par sniegto juridisko palīdzību.

Iestādes darbības rādītāji ir mainīgi un atkarīgi no ekonomikas tendencēm, sociālās situācijas, izmaiņām tiesību aktos un ārējiem ģeopolitiskiem faktoriem (kas, piemēram, ietekmē patvēruma meklētāju skaitu kopumā un līdz ar to pieprasījumu skaitu juridiskās palīdzības saņemšanai⁴).

Trūcīgo un maznodrošināto personu skaits ir aptuveni 62 000,⁵ kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, savukārt nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir aptuveni 400 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni 22 % no visiem iedzīvotājiem.⁶ Tieslietu ministrijas veiktais pētījums “Pieeja tiesiskumam Latvijā”,⁷ kura ietvaros veikta iedzīvotāju aptauja, rāda, ka iedzīvotāju vidū ievērojamam skaitam ir grūtības orientēties valsts pārvaldes un tiesību sistēmā, nav darījumu slēgšanas un strīdu risināšanas pratības, trūkst vispārējas juridiskas informācijas. Minētie dati iezīmē personu grupu, kuru tiesības būtu stiprināmas un paplašināmas.

Šobrīd valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība netiek sniegta, ja strīds pēc būtības nepastāv, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar normatīvajos aktos paredzēto tiesību un pienākumu skaidrošanu, darījuma formas un veida izvēli, kā arī ievērojot speciāli izveidotu attiecīgo bezstrīdus lietu vešanas kārtību, piemēram, laulības šķiršanas un mantojuma lietu vešana pie zvērinātiem notāriem u.c.

Covid-19 pandēmijas laikā administrācija esošo resursu ietvaros⁸ un Eiropas Savienības finansētu projektu ietvaros ir īstenojusi pilotprojektus,⁹ kad ikvienam bija iespēja saņemt bezmaksas juridisko konsultāciju kā sākotnējo juridisko palīdzību. Pieprasījums pēc šādām konsultācijām ir bijis ļoti liels.

2020. un 2021. gada noteiktos periodos sniegtas vairāk nekā 2600 telefonkonsultācijas, savukārt pilotprojektā Rīgā un Daugavpilī sniegtas 610 klātienes juridiskās konsultācijas. Tās sniedza valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēji, kuriem ar administrāciju bija noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Otrā pilotprojekta ietvaros Aucē, Madonā, Kuldīgā, Liepājā, Ogrē, Rīgā, Siguldā un Mālpilī tika sniegtas aptuveni 250 konsultācijas, kuras sniedza sociālie darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji un Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs.

Tādējādi, ņemot vērā šos rezultātus un iedzīvotāju interesi, var iezīmēt vienu no virzieniem, kuros būtu paplašināma valsts garantētā juridiskā palīdzība: sākotnējās juridiskās konsultācijas ir iespēja praktiski veicināt ikviena iedzīvotāja tiesisko interešu aizsardzību, nodrošināt juridisku atbalstu strīdu pēc iespējas agrīnā stadijā risināšanā un attiecīgās informācijas saņemšanā, kas ievērojami samazinātu iespējamās negatīvās sekas un tiesvedībus skaitu tiesās, atslogojot tās un līdz ar to vairāk veltot resursus sarežģītu lietu izskatīšanai.

Latvijā ir izveidots daļējās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības modelis, t.i., saņemot pakalpojumu, persona, kuras ienākumi nepārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, veic līdzmaksājumu.¹⁰

Šis modelis ir piesaistīts noteiktām civillietu kategorijām, kuras tiek dēvētas par “advokātu procesa” lietām (Civilprocesa likuma 82.¹ pants).¹¹ Minētās lietas ir ļoti specifiskas, pamatā tās ir saistītas ar komercvidi, personas, kas piedalās šajās attiecībās, neatbilst personu grupai ar zemiem ienākumiem, līdz ar to pieprasījuma pēc daļējās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nav. Tomēr, novērtējot izstrādāto daļējās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības modeli, secināms, ka juridiskā palīdzība varētu būt pieprasīta, atsaistot no iepriekš minētajām “advokātu procesa” lietu kategorijām, proti, paredzot saņemšanas iespējas arī ģimenes tiesību, parāda piedziņas, līgumsaistību izpildes u.c. strīdos.

Ņemot vērā minēto, lai paplašinātu un efektivizētu iedzīvotāju tiesību aizsardzību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību, būtu ieviešama sākotnējā juridiskā palīdzība un paplašināmas iespējas saņemt daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Jāatzīst, ka pakalpojumu tvērums un to attīstība ir saistīta ar pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem.

Piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem, ir uzsākts TA izstrādātais Eiropas Sociālā fonda Plus projekts “Pieeja tiesiskumam”.¹² Projekta ietvaros iecerēts stiprināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu:

• reformēt un paplašināt to, t.sk., attīstot kvalitātes standartus;
• radīt sākotnējās juridiskās palīdzības jeb sākotnējas konsultācijas ikvienam modeli, kas būtu atbilstošs Latvijas iedzīvotāju interesēm un atbilstu labākajiem pakalpojumu organizācijas standartiem (ietverot dažādus pakalpojuma saņemšanas kanālus, ģeogrāfisko aspektu u.tml.);
• paredzēts integrēt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā mediācijas pakalpojumus;
• viens no būtiskākajiem valsts pārvaldes un tiesu sistēmas elementiem ir starpinstitucionālā sadarbība, nodrošinot pēctecību, horizontālu jeb holistisku pieeju personu interešu aizsardzībai. Tādējādi plānots stiprināt juridiskās palīdzības sniedzēju un sistēmai piederīgo profesiju pārstāvju profesionālās zināšanas, it sevišķi komunikācijā ar mazāk aizsargātām personām, paplašināt izpratni par cietušo personu vajadzībām, efektīvākiem un saudzējošākiem līdzekļiem darbam ar bērniem, apgūt labākos prakses piemērus, kā efektīvi izmantot procesuālos līdzekļus kopsakarā ar minēto personu specifiskām vajadzībām un nodrošināmām garantijām;
• visbeidzot plānots radīt digitālos risinājumus un efektīvu komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis būtu ikvienam pieejamā veidā sniegt informāciju par pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem un atbalsta pakalpojumiem.

Projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros iecerēts sagaidīt radošas un daudzpusīgas diskusijas, radīt jaunus un mūsdienīgus risinājumus, lai ikviens iedzīvotājs sajustu patiesas valsts rūpes un interesi par labāku un iekļaujošāku sabiedrību Latvijā.