ŽURNĀLS Informācija

11. Marts 2025 /Nr.10 (1380)

Kas traucē sabiedrības līdzdalībai Latvijā – un vai tā vienmēr ir gaidīta
Saeimas Analītiskā dienesta pētījums par līdzdalības iespējām
Diskusiju vadīja Zanda Kalniņa-Lukaševica, un tajā piedalījās Latvijas Universitātes profesors, domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa
Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Pavisam nesen – 2025. gada 17. februārī – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem un konstitucionālo tiesību ekspertiem, lai apspriestos par sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Valsts prezidents tostarp piedāvāja atvieglot tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus. Vai mūsu demokrātijā būtu sākušās Solona reformu vēsmas? Vismaz netieši reaģējot uz Valsts prezidenta iniciatīvu, Saeimas Analītiskais dienests ir nācis klajā ar publisku diskusiju Saeimā un publicējis pētījumu “Līdzdalības iespējas sabiedriski saistošu lēmumu pieņemšanas procesā valsts līmenī: referendumi, petīcijas un demokrātijas jauninājumi”.1

Diskusijā ļoti vienotā gaisotnē eksperti apsprieda sabiedrības līdzdalības izaicinājumus Latvijā un citās demokrātijās. Kā norādīts Saeimas paziņojumā presei, “eksperti un klātesošie, kas pulcējās Saeimas Bibliotēkā uz pētījuma prezentāciju, bija vienisprātis, ka līdzdalība ir prasme, kas jāattīsta, un to veicina pozitīva līdzdalības pieredze”.

Saprotams, ka šis pētījums ir vitāli svarīgs Latvijas demokrātijai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Latkovskis
Salvis Skaistais
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Līga Stikāne
Jurista Vārds
AUTORU KATALOGS