ŽURNĀLS

Jurista vārds Nr. 26 (40)

Baltijas Tiesnešu biedrību padomes konference: atbalsis un pārdomas

14. un 15.novembrī Baltijas Tiesnešu biedrību padomes pārstāvji pulcējās Rīgā (pērn konference notika Viļņā), lai apmainītos pieredzē, kas uzkrāta tiesu reformas gaitā, un pārrunātu trešās jeb tiesu varas un ceturtās varas jeb masu mediju savstarpējās attiecības.

Konferenci atklāja Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Andrejs Lepse, klātesošos uzrunāja un sekmīgu darbu novēlēja gan ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, gan mūsu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Konferencē piedalījās Amerikas Juristu asociācijas projekta vadītājs Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs Namdi Kalu Ezera, pārstāvji no Somijas, Nīderlandes, ASV. Tika nolasīti vairāki referāti par tiesu darba jautājumiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā.

Īpaši lietderīga un pārdomu vērta bija otrā konferences diena, kad vairākkārt vārdu ņēma ASV Minesotas štata juridiskās informācijas dienesta darbiniece, pēc profesijas žurnāliste — Rebeka Feninga. Viņas referātiem cauri vijās doma — kā palīdzēt tiesnešiem un žurnālistiem labāk, plašai sabiedrībai saprotamā valodā skaidrot likumus, veidot savstarpēju izpratni. Latvijā tas pašlaik ir ļoti svarīgi un aktuāli.

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par iespaidiem R.Feninga konferences noslēgumā atbildēja: “Esmu apmierināta ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tiesnešu vēlēšanos uzlabot, pilnveidot attiecības ar presi, uzzināt, kā citās valstīs risina līdzīgas problēmas. Ļoti gribētu, lai jums izveidotos atklāta tiesu sistēma, un, cerams, ka arī žurnālisti, kuri raksta par to, saprot tiesu darba, juridiskās informācijas svarīgo nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. Tas, manuprāt, ir pamatakmens neatkarīgai, brīvai valstij. Es domāju, ka arī žurnālistiem ir nepieciešama juristu palīdzība, lai likumos ietverto pastāstītu lasītājiem saprotamā valodā. Gribu lūgt žurnālistus dot tiesnešiem šo iespēju.”

Igaunijas Tiesnešu biedrības pārstāvis Jāno Odars uz “LV” jautājumu par konferences darbu, attiecībām ar saziņas līdzekļiem Igaunijā teica: “Šādas ikgadējās Baltijas valstu tiesnešu tikšanās ir lietderīgas, jo mūsu attīstība ir līdzīga ne tikai ekonomikā, bet arī tiesu sistēmas pārveidē. Tāpēc svarīgi mācīties citam no cita, izvērtēt situāciju. Protams, sadarbībā ar žurnālistiem arī mums gadās pretrunas, taču kopumā — strādājam normāli. Es, protams, vēlos, lai prese atspoguļotu pārbaudītus faktus un runātu tikai taisnīgu valodu. Taču cenšos izprast arī žurnālistus, kuri grib asi reaģēt uz negadījumiem, radīt lasītājos lielāku interesi. Tāpēc piedodu žurnālistiem arī kādu neprecizitāti un neuztveru kritiku tik slimīgi.”

Konferences darba gaitā notika preses konference, kurā uz žurnālistu vaicājumiem atbildēja gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, gan citi viesi.

Pēdējās dienas noslēgumā visai asas diskusijas par tiesu un saziņas līdzekļu savstarpējām attiecībām Latvijā un to uzlabošanas iespējām risinājās tā saucamajā paneļdiskusijā. To vadīja Latvijas tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, aktīvi piedaloties žurnālistiem Kārlim Streipam, un Askoldam Rodinam, kā arī mūsu Tiesnešu biedrības prezidentam Andrejam Lepsem, Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētājam Jānim Laukrozem, jau minētajai viešņai no ASV — Rebekai Feningai un citiem tiesnešiem un žurnālistiem.

Cerams: atziņas, kas iegūtas gan konferences gaitā, gan diskusijās, jau tuvākajā nākotnē dos savus augļus.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rebeka Feninga (ASV), žurnālists Kārlis Streips un Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Andrejs Lepse diskusijā par mediju un tiesu savstarpējām attiecībām.

Baltijas Tiesnešu biedrību padomes konferences starpbrīdī. Viesi no Igaunijas (no kreisās): Mare Merimā, Sirje Kaljumē un Jāno Odars.

Skaidrojumi

Neterminētu darba attiecību dibināšana

Neterminētu darba attiecību tiesiskais pamats atbilstoši Latvijas Darba likumu kodeksa (turpmāk — DLK) 16. panta 1. punktam ir darba līgums, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku (neterminēts darba līgums). Taču tas nebūt nenozīmē, ka neterminētas darba attiecības starp darba devēju un darbinieku visos gadījumos nodibināmas, noslēdzot šādu līgumu tikai un vienīgi DLK 19.panta 1. daļas izpratnē.

DLK regulē pavisam piecus neterminētu darba attiecību nodibināšanas veidus, neatkāpjoties no principa, ka vienīgais šādu darba attiecību tiesiskais pamats ir uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Tātad, neterminētas darba attiecības var nodibināt:

1) pieņemot darbinieku darbā un noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku (DLK 19.p. 1.d.);

2) pēc terminēta darba līguma termiņa notecējuma darba devējam un darbiniekam vienojoties par darba līguma termiņa pagarināšanu uz nenoteiktu laiku (DLK 17.p.1.d.);

3) pēc terminēta darba līguma termiņa notecējuma darba attiecībām faktiski turpinoties (DLK 17.