ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1999.gada 27.janvārī Latvijas Republika parakstīja un 2000. gada 7.decembrī ratificēja Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (Latvijas Vēstnesis, 1999.gada 21.janvāris un 2000.gada 20.decembris). Tās preambulā norādīts, ka Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, ir pārliecinātas par nepieciešamību kā vienu no prioritārajiem jautājumiem īstenot kopēju krimināltiesisku politiku ar mērķi aizsargāt sabiedrību no korupcijas, tajā skaitā, pieņemot atbilstošus likumdošanas aktus.

Par valsts amatpersonas jēdzienu

Viens no jautājumiem, kurš risināms šajā likumdošanas sakārtošanas un saskaņošanas procesā, ir to personu loka precizēšana, kuras ir atbildīgas par koruptīvām darbībām sakarā ar mūsu valsts Krimināllikumu. Jo konvencijas 1.pantā norādīts, ka termins "valsts amatpersona" ir jāsaprot saskaņā ar terminu "amatpersona", "valsts ierēdnis", "mērs", "ministrs" vai "tiesnesis" (prokurori un personas, kuras ieņem tiesnešu posteņus) definīcijām tās valsts nacionālajā likumdošanā, kurā attiecīgā persona veic minētās funkcijas, un saskaņā ar to, kā tas ir noteikts šīs valsts krimināltiesībās.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību ( Draft United Nations Convention against Transnational Organized Crime ), kura nākotnē var būt Latvijai saistoša, 8.panta ceturtajā daļā noteikts, ka "valsts amatpersona" ir amatpersona un persona, kas strādā civildienestā, saskaņā ar iekšējo normatīvo aktu nosacījumiem un tās Dalībvalsts krimināllikumiem, kurā attiecīgā persona veic šīs funkcijas.

Precīzai valsts amatpersonas pazīmju noteikšanai būtiska nozīme būs arī, risinot jautājumu par citas valsts valsts amatpersonu atbildību, jo Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas 1.