Par sabiedrības ietekmi uz publisko tiesību subjektiem un to lēmumiem
Silvija Meiere, Latvijas Universitātes lektore, doktorante, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Turpinājums. Sākums "LV"13.02.2001, Nr.24
Teritorijas plānojuma izstrādāšana ir salīdzināma ar spēles noteikumu izvirzīšanu. Sastādot plānu, tiek noteikts, pēc kādiem noteikumiem konkrētā teritorija varēs attīstīties. Pats par sevi plānojums nepiešķir tiesības, piemēram, konkrētam uzņēmējam uzsākt zemes gabala apbūvi. Taču ar plānu tiek noteiktas priekšdispozīcijas lēmumu pieņemšanai konkrētos gadījumos nākotnē.16
Akceptētā teritorijas plānojuma prasības ir vispārsaistošas. Tā, ģenerālplāns un detālplānojums tiek pieņemti pašvaldību saistošo noteikumu (normatīvo aktu) veidā.17 Turklāt ģenerālplāna prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus. Abu minēto teritorijas plānojumu prasības ir saistošas, uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, būvprojektēšanu, būvniecību vai citu saimniecisku darbību.
Turpretī, lemjot par konkrētā zemesgabala apbūvi vai konkrētas paredzētās darbības akceptēšanu, publiskās varas subjektam ir jāizšķiras - atļaut vai neatļaut. Jebkurā gadījumā pieņemtais lēmums būs administratīvs akts, ar kuru attiecīgās tiesības noteiktam adresātam (būvniecības vai citas paredzētās darbības ierosinātājam) tiks vai arī netiks piešķirtas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes