ŽURNĀLS

S ākums “LV” 11.10.95., nr.156, 27.10.95., nr.167

Šajā rakstā aplūkoti tie 1995.gada 1.novembrī spēkā stājušies Latvijas Kriminālkodeksa (turpmāk — KK) grozījumi, kuri attiecas uz KK Sevišķās daļas trešo, ceturto, piekto, desmito un vienpadsmito nodaļu.

*

Trešajā nodaļā “Noziegumi pret personu” izdarīti grozījumi astoņos pantos un tā papildināta ar vienu pantu. Visos gadījumos atbildība ir palielināta, turklāt diviem pantiem (111.1 un 126.), kā jau minēts iepriekšējā rakstā, paaugstināta tikai sankcija, bet pārējiem grozīti arī nozieguma sastāvi. Grozījumi un papildinājumi skāruši divas noziegumu grupas — KK 98., 99., 105., 106. un 111.1 pantā paredzētā nozieguma tiešais objekts ir personas dzīvība vai veselība, bet KK 125., 125.1, 125.3 un 126.pantā — personas brīvība.

KK 98.pantā “Slepkavība” tagad formulēts slepkavības jēdziens — tā ir citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana. Tātad Latvijas likums neparedz kriminālatbildību par sevis nonāvēšanu — pašnāvību vai tās mēģinājumu. Norādījums par slepkavību kā prettiesisku nonāvēšanu nozīmē: nonāvēšanu, kas nav prettiesiska (piemēram, pastāvot nepieciešamās aizstāvēšanās nosacījumiem) nevar atzīt par slepkavību. Pantā arī uzsvērts, ka par slepkavību var uzskatīt tikai tīšu nonāvēšanu (ar tiešu un netiešu nodomu).

Grozīta arī 98.panta sankcija. Ja šis noziegums izdarīts pēc 1995.gada 31.oktobra, par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem (agrāk — no trim līdz desmit gadiem).

KK 99.pantā “Slepkavība pastiprinošos apstākļos” dots izsmeļošs to slepkavības veidu uzskaitījums, kuri atzīti par izdarītiem pastiprinošos apstākļos. Līdz šim tie bija apvienoti deviņos panta punktos, tagad to ir desmit. Turklāt divi 99.panta punkti (2. un 9.) ir pilnīgi pārveidoti; grozīti ir vēl trīs punkti (3.,5. un 6.punkts).

Ja agrāk KK 99.panta 2.punktā atbildība bija paredzēta par slepkavību aiz huligāniskām tieksmēm, tad tagad šajā punktā tā noteikta par slepkavību, kuru izdarījusi personu grupa. Tas nozīmē, ka slepkavību ir izdarījušas divas vai vairāk personas (nozieguma izpildītāji). Skaidrojums par šo jautājumu dots jau Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1992.gada 24.februāra lēmuma nr.1 “Par krimināllikumu piemērošanu lietās par tīšām slepkavībām” 22.punktā. Tajā norādīts, ka “par nozieguma izpildītājiem atzīstamas tikai tās personas, kuras rīkojušās kopīgi un ar vienotu nodomu, kas bijis vērsts uz slepkavības izdarīšanu, un tieši piedalījušās dzīvības atņemšanas procesā.