JURISTA VĀRDS Nr.12
Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja RITA AKSENOKA — speciāli “Latvijas Vēstnesim”
Latvijas Republikas Satversmes trešās nodaļas, kas saucas “Valsts prezidents”, 45.pantā ir noteikts, ka Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Attiecībā uz apžēlošanu, ko veic Valsts prezidents, likumdošana neko vairāk neparedz. Vienlaikus tas izsaka ļoti daudz. Apžēlošana ir uzticēta tikai vienam cilvēkam — Valsts prezidentam. Agrāk apžēlošanu veica Augstākās padomes Prezidijs, kas apžēlošanas lūgumus izskatīja koleģiāli. Dienests, kas sagatavo prezidentam attiecīgos materiālus par apžēlošanu, ir neliels.
— Kā notiek apžēlošana?
— Vispirms jāatzīmē, ka Valsts prezidents pēc stāšanās amatā — 1993.gada decembrī — ir parakstījis nolikumu par apžēlošanas lūgumu izskatīšanas kārtību. Tas izstrādāts Valsts prezidenta kancelejā. Lūk, šis tad arī ir vienīgais dokuments, saskaņā ar kuru Valsts prezidents un Apzēlošanas dienests strādā, izskatot apžēlošanas lūgumus.
Kopš 1991.gada, kad Latvija atguva valstisko neatkarību, pakāpeniski sākās tiesu reforma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes