ŽURNĀLS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns
Latvijas tiesnešu konferencē 1996.gada 19.aprīlī

Kā viens no pirmajiem pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas izvirzītajiem uzdevumiem bija tiesu reformas veikšana. Absolūti neapšaubot šādas reformas nepieciešamību, tomēr ir jāsaka, ka lozungs par tiesu reformu galvenokārt tika izvirzīts populistisku apsvērumu dēļ, bez jebkāda finansiāla pamatojuma un analīzes. Tai trūka īsta koordinatora un vadītāja. Reformas gaitu un kvalitāti negatīvi iespaidoja samērā biežās tieslietu ministru maiņas un prioritāšu pārskatīšana. Laika gaitā tiesu reforma tika finansēta pēc tā paša sociālistiskā pārpalikuma principa, un šī valstiski svarīgā problēma pārvērtās par tiesnešu, prokuroru un Tieslietu ministrijas iekšējo problēmu. Jāatzīst, ka tikai šogad Ministru kabinets pirmo reizi nopietni uzklausīja mūsu priekšlikumus par tiesu finansējumu.

Pēc 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un 1992.gada 15.decembra likuma “Par tiesu varu” pieņemšanas vairākkārt ir pārcelti reformas sākuma un beigu termiņi. Tomēr šajā laika posmā ir notikušas arī būtiskas pārmaiņas. Tika pieņemti svarīgi likumi: “Notariāta likums”, “Advokatūras likums”, “Zemesgrāmatu likums”, “Prokuratūras likums”, kas sagatavoja tiesisko bāzi reformas veikšanai attiecīgajās institūcijās. Ar minēto likumu pieņemšanu šīs institūcijas būtiski mainīja savu statusu un ir kļuvušas par neatkarīgām tiesu varai piederošām institūcijām, kas atbilst tiesiskas valsts principiem. Būtiskas un principiālas pārmaiņas ir skārušas prokuratūru, kuras reorganizācija ir cieši saistīta ar kopējo tiesu reformu.

Arī tiesu sistēmā ir notikušas ļoti svarīgas pārmaiņas. No jauna darbu ir uzsākušas piecas apgabaltiesas. Saimnieciskā tiesa, kura neietilpa vispārējā tiesu sistēmā un kuras spriedumus faktiski nevarēja pārsūdzēt, ir likvidēta. Valsts Augstākajā tiesā ir notikušas strukturālas pārmaiņas: ar 1995.gada 3.oktobra Augstākās tiesas plēnuma lēmumu tika izveidota AT apelācijas instance ar Civillietu tiesu un Krimināllietu tiesu palātām un kasācijas instance — Senāts ar Civillietu un Krimināllietu departamentiem.