ŽURNĀLS

Jurista vārds__Nr. 27 (41)

Konceptuāli par Administratīvā procesa likuma projekta struktūru

Dr.iur.doc. Jānis Načisčionis, Latvijas Policijas akadēmijas Valsts tiesisko zinātņu katedras vadītājs,

Administratīvā procesa likuma projekta darba grupas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Jautājums par Administratīvā procesa likumu mūsu valstī ir pieminēts un sākts risināt vairākkārt. Pirmo reizi tas minēts 1940.gada maijā, kad Tieslietu ministrija bija pabeigusi izstrādāt likumprojektu par administratīvo procesu [1]. Taču tālāku virzību tas neguva.

1990.gada decembrī tiek pieņemts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par darba grupu izveidošanu daudzu kodeksu projektu izstrādei. Kaut arī lēmums paredzēja Administratīvā procesa kodeksa projekta darba grupas izveidošanu, tomēr darba grupa netika izveidota un darbs pie attiecīgā likumprojekta netika iesākts. Tajā pašā laikā tika sākta tiesiskas valsts veidošana un iesāktas Latvijas valsts pārvaldes reformas. Atbilstoši valsts pārvaldes reformas koncepcijai viens no tās virzieniem ir valsts pārvaldes sistēmas pārveidošana un tās darbības nodrošināšanas pasākums — Administratīvā procesa likuma [2] sagatavošana un ieviešana, kuru koncepcija nosauc par vienu no galvenajiem valsts pārvaldes reformas instrumentiem. Tādējādi koncepcijā pausts viedoklis, ka Administratīvā procesa likums ir līdzeklis valsts pārvaldes pārkārtošanai.

Savādāks viedoklis ir E.Levita darbā “Cilvēktiesību un pamattiesību normas un to juridiskais rangs Latvijas pašreizējā tiesību sistēmā”, kur autors raksta, ja “ir cilvēktiesību pārkāpums, tad ar juridiskas kļūdas konstatēšanas un koriģēšanas mehānisma palīdzību tiek veikta korektūra. Korektūra ir iespējama, un to demokrātiskā un tiesiskā valstī vispirms nodrošina formalizēts administratīvais process iestādēs un tiesā.” Pēc E.Levita domām Latvijā vispārējo administratīvo procesu iestādēs (t.s. pārvaldes procesu) atbilstoši Eiropas Padomes tiesisko un demokrātisko valstu standartiem tagad nosaka 1995.gada 13.jūnija Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.154 “Par Administratīvo aktu procesu”, bet administratīvo procesu tiesā (t.s. administratīvo tiesas procesu kā pārvaldes procesa turpinājumu) — Civilprocesa kodeksa 239.1 līdz 239.8 panti [3]. Bet E.Levits nav pateicis, ka administratīvās iestādes (tiek lietots arī termins — valsts pārvaldes iestādes — J.N.) rīcība un šīs rīcības rezultāts ir regulējams ar administratīvā procesa normām.

Administratīva iestāde, realizējot valsts pārvaldes funkcijas, izlemj un izspriež administratīvas lietas. Gan administratīvo lietu izspriešanai, gan administratīvā lietā izdotā administratīvā akta izpildei, pārsūdzēšanai, atcelšanai u.tml. ir nepieciešams Administratīvā procesa likums. Citiem vārdiem, attiecīgajām materiālajām normām realizāciju nodrošina atbilstošas procesuālās normas. Tā civiltiesību normu realizācija notiek pēc civilprocesuālajām tiesību normām (civillietu virzība), krimināltiesību normu realizācija pēc kriminālprocesuālajām tiesību normām (krimināllietu virzība).

Administratīvo tiesību normu realizācijai (administratīvo lietu virzībai), mūsuprāt, jānotiek pēc administratīvi procesuālajām tiesību normām. Civilprocesuālo un kriminālprocesuālo tiesību normu sistematizācijas darbs tiek veikts attiecīgās darba grupās. Tās īsteno Deklarācijā par Ministru kabineta darbu [4] noteikto uzdevumu sakārtot tiesību sistēmu. Vienlaikus ar Civilprocesa kodeksa, Kriminālprocesa kodeksa projektu, lai arī ne visai korekti, bet tika iesākts darbs Administratīvā procesa likuma projekta izstrādei.

Tā pēc vairāk nekā pusgadsimta Latvijas tiesību sistēmai atkal ir aktuāls jautājums par Administratīvā procesa likumu, un tagad tas ir pieminēts otro reizi. Mūsdienās, izstrādājot Administratīvā procesa likuma projektu, juristiem “praktiķiem” un juristiem “teorētiķiem”, it īpaši tiem, kuri formulē administratīvi procesuālās normas, jāņem vērā mūsu valsts tiesību sistēmas un tiesību aktu sistēmas attīstības tendences. Tiesību aktu sistēma savukārt tiek saskaņota ar Eiropas valstu tiesību normām un tiesību principiem. Tāpēc Administratīvā procesa likuma projekta izstrādāšanā ir izmantojamas daudzu Eiropas valstu tiesību zinātņu atziņas, šeit tikai daži pieminētie spēkā esošie likumi (kodeksi) [5], kuri attiecīgās valstīs regulē administratīvo procesu, kā arī konceptuāla rakstura viedokļi, kuri tika pausti konferencē “Tiesas un administratīvā procesa loma cilvēktiesību iedzīvināšanā Latvijā”. Konferences gaitā tika dots netiešs atbalsts Administratīvā procesa likuma projekta struktūrai, kuru pēc šī raksta autora priekšlikuma bija akceptējusi projekta izstrādāšanas darba grupa.